Starp šīm kompānijām ir gan mediju holdingi, gan zelta atradnes, gan kafejnīcas un iepirkšanās centri. Kopumā konfiscētie aktīvi ir 11 miljardu ASV dolāru vērti.
Šo uzņēmumu darbinieki daudzos gadījumos ir arestēti vai aizbēguši uz ārzemēm. Kopumā šajā laikā ieslodzīti ap 50 tūkstošiem militārās, tieslietu, mediju, kā arī drošībsargāšnas nozaru darbinieki.
Erdogana kritiķi apgalvo, ka daudzi no šiem uzņēmumiem par pārlieku zemām cenām pārdoti Erdoganam pietuvinātām personām, bet citus vada nekompetenti lojālisti.
Kad valsts pārņēma lielu būvniecības uzņēmumu "Dumankaya Insaat", šī uzņēmuma sāktie projekti apstājās, neziņā atstājot 10 tūkstošus cilvēku, kas bija iegādājušies vēl nepabeigtus mājokļus. Tāpat darbu pārtraukuši pārņemtie TV kanāli un laikraksti, lai gan tos pārvaldošie uzņēmumi vēl eksistē un atsevišķos gadījumos to akcijas pat tiek kotētas biržā.
Pirms gada notikušais apvērsuma mēģinājums tika pamatots ar Ataturka iedibināto vērtību – demokrātijas un sekulārisma – apdraudējumu. Turcijas prezidents, būdams arī konservatīvās, mēreni islāmiskās "Taisnības un attīstības partijas" līderis, ir drauds valsts demokrātijai un sekulārismam, tolaik secināja analītiķi. Viņš ir veicinājis skolu sistēmas reformu atbilstoši islāma prasībām, ieviesis mediju kontroli, kā arī panācis konstitucionālas reformas, lielāku varu nododams prezidenta jeb paša rokās. Kopš apvērsuma mēģinājuma turpinājusies varas koncentrācija prezidenta rokās un attālināšanās no Eiropas Savienības.
