Latvijas bankas AS "Norvik banka" un AS "Rietumu banka" nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā. Par nepietiekamu klientu izpēti, kā rezultātā šīs bankas izmantotas, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteiktās starptautiskās sankcijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tām piemērojusi sodu kopumā 2,9 miljonu eiro apmērā.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka par līdzīgiem pārkāpumiem iepriekš uzraugs sodīja vēl trīs Latvijas kredītiestādes - AS "Reģionālajā investīciju banka", AS "Baltikums Bank" un AS "Privatbank".

Pārkāpumi sankciju apiešanā konstatēti sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju.

"Norvik bankā" pārkāpumi pieļauti laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam, savukārt "Rietumu bankā" – no 2009. līdz 2015. gadam. Kā informē FKTK, šajā laikā atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

"Rietumu banka" paziņojumā medijiem apstiprina, ka parakstījusi vienošanos ar FKTK par administratīvās lietas izbeigšanu. Tomēr banka uzsver: "Norādītās operācijas nebija tieša sankciju režīma neievērošana, jo netika veiktas iesaistoties personām, kas bija iekļautas sankciju sarakstos. Sakarā ar to bankai nebija iespējas atklāt to nelikumīgo būtību bez papildu informācijas, pie kuras bankai nebija pieejas."

FKTK papildus mērķa pārbaudei par starptautisko sankciju apiešanas darījumiem abās bankās veica arī plānotas klātienes pārbaudes. Tās aptvēra plašāku banku iekšējas kontroles sistēmas darbību. FKTK plānotajā pārbaudē konstatēja, ka abas kredītiestādes pieļāvušas pārkāpumus, jo tām nebija izveidota savas darbības riskiem atbilstoša iekšējās kontroles sistēma.

Abas lietā iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst, informē komisija. FKTK ar "Rietumu banku" un "Norvik banku" noslēgusi administratīvos līgumus, kas visefektīvāk ļauj nodrošināt neatliekamu pasākumu izpildi – bankas spētu rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Soda nauda aprēķināta, ņemot vērā gan atklātos pārkāpumus mērķa pārbaudēs, gan arī plānotajās klātienes pārbaudēs. "Norvik bankai" piemērotais sods ir 1,3 miljoni eiro, bet "Rietumu bankai" – 1,6 miljoni eiro. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apjomā. Abas bankas ir arī apņēmušās pilnveidot NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas un stiprināt to darbības efektivitāti, kā arī, nodrošināt neatkarīgu ārējo pārbaudi un veikt citus pasākumus.

"Rietumu banka" savā komentārā norāda, ka saistībā ar Ziemeļkorejas naudas pārskaitījumiem banka neveica apzinātas darbības, kas saistītas ar sankciju apiešanu, tāpat banka apliecina, ka nebija saistīta ar šo darījumu organizēšanu un nebija ieinteresēta to izpildē. Turklāt kredītiestāde izbeidza attiecības ar šiem klientiem.

"Neskatoties uz konstatēto trūkumu netiešo raksturu, "Rietumu banka" kā viena no sistēmiski nozīmīgākajām bankām, apzinoties starptautisko sankciju ievērošanas augsto prioritāti, uzņemoties atbildību par visas finanšu nozares reputāciju, un ņemot vērā ilggadējo pozitīvo sadarbību ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju uzskatīja par lietderīgu izmantot likumā noteikto iespēju noslēgt administratīvo līgumu. Saskaņā ar līgumu banka novirzīs tai uzlikto sodu 1 566 604 eiro Latvijas valsts budžetā, un apņēmās veikt papildus ieguldījumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā," teikts paziņojumā.

Tāpat banka izstrādājusi un saskaņojusi ilgtermiņa papildu pasākumu plānu, kas vērsti uz turpmāku iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu – ar mērķi paaugstināt šīs sistēmas efektivitāti un uzturēšanu atbilstoši "visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, kas tiek izvirzīti bankai kā OECD dalībvalsts bankai".

"Norvik bankas" Valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels FKTK lēmumu komentē, sakot, ka "banka, cieši sadarbojoties ar FKTK, ir pārskatījusi savu klientu portfeli, izstrādājusi ļoti konkrētu korektīvo pasākumu plānu un nākamo 18 mēnešu laikā ieguldīs vairāk nekā divus miljonus eiro ar mērķi nodrošināt atbilstību visām normatīvajām un labākās prakses prasībām".

Tāpat ASV uzņēmums "Navigant Consulting Inc" bankā veicis neatkarīgu auditu, kurā pārbaudīta atbilstība normām, kas ierobežo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un cīnās pret terorisma finansēšanu. Pārbaudes rezultāti tika saņemti 2016. gada augustā un tie liecinot par augstu vērtējumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciajs novēršanas kultūras, darbinieku apmācības un kompetences un iekšējā audita jomās, paziņojumā medijiem uzsver "Norvik banka".

Kredītiestāde skaidro, ka tā veikusi sistemātisku darbu, lai pārtrauktu sadarbību ar paaugstināta riska klientiem, kā arī veic visus iespējamus pasākumus atbilstības funkciju stiprināšanai, atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem. Šā gada nogalē banka izies atkārtotu NILLTFN auditu.

2013. gada nogalē notikušās "Norvik bankas" padomes un valdes maiņa bijis viens no faktoriem, kas stiprinājis procedūras un politiku, kas vērsta uz atbilstības funkciju pilnveidošanu, ievērojot visaugstākos starptautiskos standartus, piebilst "Norvik banka".

Jāatgādina, ka jūlija sākumā Francijas tiesa naudas atmazgāšanas lietā "France Offshore" Latvijas "Rietumu bankai" pirmajā instancē piesprieda 80 miljonu eiro sodu, bet bankas prezidentam Aleksandram Pankovam piespriests četru gadu nosacīts cietumsods. Banka gan paudusi, ka pilnībā nepiekrīt spriedumam un to pārsūdzēs.

Jau ziņots, ka, tā kā Ziemeļkorejas finanšu institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas, ir pakļautas finanšu sankcijām, un dažādiem starptautiskiem tirdzniecības ierobežojumiem, šīm Ziemeļkorejas personām ir jāorientējas uz darījumiem caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus.

Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm. Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot.

Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji, un kuri atrodas reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem. Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem, un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem.

Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem. Lai arī Ziemeļkoreja ir ģeogrāfiski šķietami tālu no šī reģiona, Latvijas finanšu institūcijas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, it īpaši ar ārzonas uzņēmumu palīdzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!