Likumprojekts paredz noteikt UIN likmi 20% apmērā no bruto summas par sadalīto peļņu. Šobrīd UIN likme ir 15%.
Kā skaidro Finanšu ministrijā (FM), pāreja no visas iegūtās peļņas aplikšanas ar nodokli uz dividendēs sadalāmās peļņas daļas aplikšanu mudinās privātos uzņēmumus nesadalīt, bet gan reinvestēt iegūto peļņu.
Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanas brīdi atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta citiem uzdevumiem, kas nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.
Likumprojekts paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% UIN likmi, līdz ar to fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.
Arī pārējai peļņai, kura tiek novirzīta tādu izdevumu segšanai, kuri nenodrošina turpmāku uzņēmuma attīstību tiks piemērota 20% UIN likme. Ja esošajā regulējumā taksācijas periods ir gads, likumprojektā noteikts, ka taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis.
Vienlaikus jaunais UIN modelis neparedz avansa maksājumu veikšanu (izņemot pārejas posmā par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), kas, kā paredz FM, ievērojami uzlabos uzņēmuma naudas plūsmu.
UIN reformas mērķis ir veicināt tautsaimniecības attīstību, stimulējot uzņēmumus lielāku peļņas daļu atstāt uzņēmumā un veicinot investīciju pieaugumu.
Iepriekš Latvijas Pilsoniskā alianse aicināja Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) atcelt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumu izskatīšanu valdībā otrdien, jo uzskata, ka nodokļu regulējums attiecībā uz ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir sasteigts un nozari apdraudošs.
Pēc organizācijas teiktā, daudzu nozaru NVO pārstāvji jau aprīlī pauda savu satraukumu par FM iecerēm faktiski atteikties no uzņēmēju ekonomiskas motivēšanas ziedot NVO.
"Pašreiz spēkā esošais regulējums ļauj uzņēmējiem saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu, ja tas izvēlas ziedot daļu no uzņēmuma peļņas NVO. Sākotnējās FM ieceres paredzēja šo stimulu atcelt vispār," klāsta aliansē, skaidrojot, ka pēc NVO protestiem pēdējā mirklī Ministru kabineta apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs tika iekļauts uzdevums FM diskutēt ar NVO pārstāvjiem un saglabāt ekonomisku stimulu uzņēmējiem, kas ziedos tām NVO, kas ieguvušas sabiedriskā labuma statusu.
Piedāvātais atvieglojuma apjoms ir vairākas reizes sliktāks nekā spēkā esošais modelis, secina Latvijas Pilsoniskā alianse.
NVO ir aprēķinājušas, ka šādas izmaiņas radīs ziedojumu apmēra ievērojamu kritumu. Ja 2016. gadā NVO tika ziedoti 97 miljoni eiro, sagaidāms, ka pēc iecerēto nodokļu izmaiņu pieņemšanas saņemto ziedojumu apjoms saruks apmēram piecas reizes – līdz 20 miljoniem eiro, lēš biedrība.
Par šo jautājumu Ministru kabineta sēdē izcēlās plašas diskusijas. Valdība vienojās protokollēmumā iekļaut punktu, kurā noteikts, ka pēc 12 mēnešiem FM jāanalizē, kā likuma grozījumi ir vai nav ietekmējuši uzņēmumu praksi ziedot NVO.
Vēstīts, ka grozījumos ietvertās izmaiņas paredz maijā apstiprinātās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam. Par grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Ziņots, ka darbaspēka nodokļu un UIN reformu nākamgad valsts budžetā plānots kompensēt ar dažādiem pasākumiem 292,3 miljonu eiro apmērā, tostarp 88,9 miljoni eiro tiks gūti, palielinot dažādus nodokļus, liecina FM aprēķini.
Lielākos papildu līdzekļus 2018. gadā plānots gūt, palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem – 28,9 miljonus eiro. Palielinot akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, budžetā papildus tiks gūti 10,4 miljoni eiro, bet IIN nodokļa attaisnoto izdevumu ierobežošana radīs papildu 9,4 miljonus eiro ik gadu turpmākos trīs gadus.
Vēl 8,3 miljonus eiro plānots gūt, palielinot azartspēļu nodokļa likmi spēļu automātiem un galdiem par 30%.
Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu vidū lielākā ietekme sagaidāma no reversā PVN paplašināšanas – atļaujot šo kārtību izmantot arī būvmateriālu, sadzīves tehnikas un metālizstrādājumu nozarē, budžetā turpmākos trīs gadus plānots gūt papildu 61,8 miljonus eiro ik gadu.
