Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS "Baltikums Bank", AS "Privatbank" un AS "Reģionālā investīciju banka" – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.
Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.
Visas trīs iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst. FKTK ar minētajām bankām ir noslēgusi administratīvos līgumus, kas ļauj nodrošināt neatliekamu pasākumu izpildi – bankas spētu savlaicīgi konstatēt darījumus, kas noveda pie starptautisko sankciju apiešanas, un rīkotos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Noslēgtie līgumi paredz, ka bankas samaksā soda naudu par kopējo summu 641 514 eiro, kas jāieskaita valsts budžetā viena mēneša laikā. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apjomā. Starpvalstu sadarbība šādu noziedzīgu shēmu atklāšanā liecina, ka, apzinoties riskus, kas saistīti ar Latvijas kā augoša reģionāla finanšu centra attīstību, Latvijas uzraudzības iestādes nodrošina risku pārvaldīšanu un mazināšanu gan NILLTFN, gan starptautisko sankciju jomā.
"FKTK ieskatā šie sodi ir kā preventīvs pasākums no uzrauga puses, lai Latvijas komercbankas nopietni pārvērtētu iespējamos riskus, kas saistīti ar starptautisko sankciju prasību pārkāpšanu vai apiešanu, tai skaitā pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas NILLTFN jomā un nākotnē nepieļautu šādas situācijas iespējamību. Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze un nepārtraukti attīstās noziedzīgo darījumu shēmas, banku iekšējās kontroles sistēmām, t.i., savu klientu saimnieciskās darbības un ar to saistīto risku pārzināšanai, kā to nosaka "pazīsti savu klientu" princips, ir jābūt tādā līmenī, lai bankas netiktu izmantotas aizdomīgos darījumos," portālam "Delfi" sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš, paužot pateicību ASV Finanšu ministrijas departamentam - Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (Financial Crimes Enforcement Network" (FinCEN)) par palīdzību.
Saistībā ar minēto starptautisko sankciju apiešanas darījumiem FKTK veica mērķa pārbaudes "Baltikums Bank" un "Privatbank". Papildus šai mērķa pārbaudei FKTK veica arī plānoto klātienes pārbaudi "Reģionālā investīciju banka", kas aptvēra plašāku bankas iekšējas kontroles sistēmas darbību.
Līdz ar to šai bankai piemērotā soda nauda noteikta arī par pārbaudē konstatētajiem NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem. "Reģionālā investīciju banka" nebija nodrošinājusi pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību. Banka ir apņēmusies pilnveidot NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas un stiprināt to darbības efektivitāti, tai skaitā uzlabot IT nodrošinājumu, nodrošināt neatkarīgu ārējo pārbaudi un veikt citus pasākumus, norāda FKTK vadītājs.
Kā pamatots FIB sniegtajā informācijā, ārvalstu pilsoņi no 2009. līdz 2016. gadam ir organizējuši noziedzīgu darījumu shēmas, lai apietu noteikto starptautisko sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju un tās ballistisko raķešu un konvenciālā bruņojuma programmu, tai skaitā ar to saistīto preču un aprīkojuma eksportēšanu. Saskaņā ar FIB sniegto informāciju dažos šo shēmu posmos tika izmantoti iepriekš minēto Latvijas banku finanšu pakalpojumi, kur virkne darījumu no klientu kontiem tika veikta sankcionētu Ziemeļkorejas uzņēmumu interesēs. Ārzonu uzņēmumi, kuriem konti bija atvērti bankās, neveica tiešus maksājumus personām, kas tajā brīdī bija iekļauti Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankciju sarakstos, bet izmantoja pastarpinātu aģentu tīklu minēto sankciju apiešanai.
Tā kā Ziemeļkorejas finanšu institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas, ir pakļautas finanšu sankcijām, un dažādiem starptautiskiem tirdzniecības ierobežojumiem, šīm Ziemeļkorejas personām ir jāorientējas uz darījumiem caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus.
Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm. Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot.
Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji, un kuri atrodas reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem. Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem, un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem.
Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem. Lai arī Ziemeļkoreja ir ģeogrāfiski šķietami tālu no šī reģiona, Latvijas finanšu institūcijas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, it īpaši ar ārzonas uzņēmumu palīdzību. Šajā lietā izmeklēšana turpinās, un FKTK sadarbojas ar FIB un citiem sadarbības partneriem, norāda FKTK.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja
Sanda Liepiņa portālam "Delfi" uzsvēra, ka asociācijai, pārstāvot Latvijas banku sektoru, ir neiecietīga attieksme pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām.
"Pēc neatkarīgā ASV izvērtējuma 2016. gadā banku nozarē tika uzsākts būtisks pilnveidojumu process, ieviešot pasākumu plānu konstatēto trūkumu novēršanai, īpaši pastiprinot kontroli noziedzīgu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī starptautisko finanšu sankciju ievērošanas nodrošināšanā. Līdz 2017. gada pirmā ceturkšņa beigām bankas bija ieviesušas 68% no pasākumu plāna konstatēto trūkumu novēršanai. Papildus 2016. gadā paaugstināta riska klientu skaits samazinājies vēl par 39% salīdzinājumā ar 2015. gadu," sacīja Liepiņa.
Viņa norāda, ka LKA bankas apzinās, ka kontroles mehānismu pilnveidošana ir nepārtraukts adekvātā un reālā risku novērtējumā balstīts process. Tāpēc visi gadījumi, kad banku kontroles sistēmas izrādījušās nepilnīgas atsevišķos aspektos, tiek rūpīgi izvērtēti no banku vadības puses.
"Balstoties uz šo izvērtējumu, tiek uzlabotas banku sistēmas, lai tās spētu efektīvi un pēc būtības mazināt prettiesisku darbību veikšanu," uzsver Liepiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
