Foto: LETA
Valsts ieņēmumu dienests (VID), izplatot paziņojumus par iespējamu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) biedru iespējamu krāpšanos ar kases aparātiem, iebiedē uzņēmējus, iespējams, atturot viņus no vēlmes iesaistīties nevalstiskajās uzņēmēju organizācijās, pauda LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš apgalvoja, ka, paužot informāciju par krāpnieciskiem uzņēmumiem, kuri varētu būt LTA biedri, VID pārkāpis savus pilnvaras.

"VID likumā nav dotas ne tiesības, ne pienākums analizēt biedrību un uzņēmumu dalībnieku vai īpašnieku maksāšanas disciplīnu. Iestādei nav arī tiesību publiskot ziņas par šādas analīzes rezultātiem, iebaidot uzņēmējus no iesaistīšanās nevalstiskās uzņēmēju organizācijās.

Vienlaikus jāuzsver, ka ne biedrības, ne uzņēmumi nav atbildīgi par savu dalībnieku vai īpašnieku saimniecisko darbību. LTA iepriekš ir pārrunājusi ar saviem dalībniekiem par nodokļu maksāšanas disciplīnas uzlabošanu. Taču VID patlaban pilnībā slēpj šādu informāciju," norādīja Danusēvičs.

LTA prezidents arī informēja, ka šodien notikusi LTA ārkārtas valdes sēde, kurā tika apspriests vakardienas VID paziņojums par biedrību. Valdē secināts, ka Finanšu ministrijas (FM) līdzšinējā rīcība radījusi iespaidu, ka tā uzkūda valsts aparātu LTA, kura vēlas diskutēt par nozares jautājumiem. Tāpēc LTA valde lēmusi, ka šāda rīcība nav pieļaujama un jāvēršas ar aicinājumu visās iespējamās iestādēs un organizācijās, lai izanalizētu Latvijā praktizēto iestāžu izmantošanu sabiedriskā dialoga apklusināšanai un nevalstisko organizāciju sektora iebiedēšanai.

"Ņemot vērā sākto represīvo iestāžu iesaistīšanu cīņā ar nevalstisko sektoru un valsts pārvaldes izvairīšanos no sabiedriskā dialoga nozarē, LTA valde nolēma vērsties ar attiecīgiem iesniegumiem gan FM, Latvijas Darba devēju konfederācijā, Memoranda padomē, gan Eiropas ekonomisko un sociālo lietu komisijā, Eiropas Komisijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ar aicinājumu novērst nevalstiskā sektora represēšanu un sabiedriskā un sociālā dialoga ierobežošanu, kā arī saukt pie atbildības attiecīgās vainīgās amatpersonas," uzsvēra Danusēvičs.

Viņš arī piebilda, ka nolūkā pārrunāt nozares problēmas LTA kopš pagājušā gada pavasara ir aicinājusi uz tikšanos finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), kura līdz šim esot izvairījusies no dialoga.

"Tāpat ministre neatsūtīja FM pārstāvjus uz Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdi, kurā apsprieda aktuālo situāciju ar kases aparātu reformu. Tāpat no 2017. gada marta neesam saņēmuši atbildi uz mūsu lūgumu iepazīstināt ar tiem uzņēmumiem, kas veikuši kases aparātu "grozīšanu"," teica Danusēvičs.

Viņš arī pauda uzskatu, ka VID paziņojumi publiskajā telpā nonāk tāpēc, lai veicinātu ārvalstu kompāniju labklājību. "Visa jezga publiskajā telpā tiek organizēta, lai piesegtu afēru, kuras rezultātā globālās kompānijas "izpumpēs" no Latvijas pircēju makiem 60 miljonus eiro."

Pēc Danusēviča domām, publiskojot paziņojumus par LTA biedriem, VID cenšas izvairīties no jautājumiem par to, kāpēc VID iebilst pret kriminālatbildības ieviešanu par ļaunprātīgu iejaukšanos kases aparātu, sistēmu un tirdzniecības automātu darbībā, par to, kā interesēs ir ieviesta kases aparātu un automātu dārgā sertifikācija, par to, kāpēc VID ievieš par nederīgu atzītu Zviedrijā ieņēmumu kontroles sistēmu pretstatā mūsdienīgiem risinājumiem - kases čeku virknes kodēšana vai darījumu reģistrācija elektroniskajā datu bāzē, par to, kāpēc lielie nodokļu maksātāji var nepiedalīties reformā, bet mazajiem uzņēmumiem, kas saņēmuši VID pateicību par nodokļu nomaksu, ir jāveic pilnīga kases aparātu un sistēmu maiņa.

Vienlaikus LTA rodas jautājums par VID darbības mērķtiecīgumu un efektivitāti. Proti, gadījumā ar paziņojumiem par LTA biedriem VID esot tērējis resursus un izmantojis, pēc LTA ieskatiem, nelikumīgus ceļus, noskaidrojot, kas ir LTA dalībnieki, lai izanalizētu vairāku simtu uzņēmumu nodokļu nomaksu.

"Tajā paša laikā VID nevar tikt galā ar lielajiem nodokļu nemaksātājiem, kuru kopējais parāds ir 1,2 miljardi eiro. Iepriekšējā finanšu ministra Jāņa Reira (V) darbības laikā LTA regulāri tikās ar VID vadību un kopīgi analizēja situāciju tirdzniecībā. Toreiz VID konstatēja, ka LTA uzņēmumi ir ar labākiem nodokļu nomaksas rādītājiem nekā vidēji nozarē. Tika arī pārrunāts, kā kopīgiem spēkiem samazināt ēnu sektoru nozarē. Mainoties FM un VID vadībai "pēkšņi" parādās kaut kādi absurdi cipari par pusmiljonu eiro dienā, ko, manipulējot ar kases aparātiem, nozog tirdzniecībā. Ja tas tā ir, tad VID ir steidzami publiski vai vismaz ar nozaru pārstāvniecību jāapspriež šī situācija un efektīvi cīņas līdzekļi ar šādiem pārkāpumiem," sacīja LTA prezidents.

Kā vēstīts, VID informēja, ka pērn konstatēti 28 gadījumi ar iejaukšanos kases aparātu darbībā, seši lieli uzņēmumi bijuši LTA biedri, turklāt viens no LTA biedriem ir iesaistīts arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu ķēdēs.

Dienests informēja, ka pērn lielāko kases aparātos neuzrādīto naudas summu VID konstatēja kādā mazumtirdzniecības uzņēmumā – gada griezumā tas neuzrādīja 897 400 eiro. Kāds nakts klubs, ko likums liedz nosaukt vārdā, neuzrādīja 425 600 eiro, savukārt, kāds ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs kases aparātā neuzrādīja 193 200 eiro. Nedaudz mazāki pārkāpumi konstatēti arī pārējos uzņēmumos, kuros veiktas pārbaudes.

Jau ziņots, ka LTA aicināja VID skaidrot nevēršanos pret personām par kases aparātu "grozīšanu". LTA aicināja sniegt patiesu informāciju par VID darbību elektronisko kases aparātu sagrozīšanas novēršanas jomā, t.sk. atbildēt uz jautājumu - kāpēc VID ir noraidoša nostāja pret kriminālatbildības noteikšanu par pārkāpumiem konkrētām personām par kases aparātu "grozīšanu".

Asociācijā arī norādīja, ka VID iepriekšējos gados nekad nav runājis par pusmiljona eiro zudumiem dienā un nav informējis nozares asociāciju, ka pastāv šāda problēma. Vienlaikus VID nespējot apkarot krāpnieciskās PVN shēmas un nespēj iekasēt naudu no lielajiem nodokļu parādniekiem.
"Tā kā vienlaikus tiek izplatītas tenkas, ka LTA piesedz kriminālās pasaules intereses, tad esam atkārtoti vērsušies Drošības policijā un aicināsim izpētīt afēras būtību arī jaunajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadībai. LTA ir aprēķinājusi, ka šogad vienai ārzemju kompānijai uz Latvijas pircēju rēķina tiks ieguvums 60 miljoni eiro. Ņemot vērā līdzšinējo praksi, mūsu valstī kāds nopelnīs likumīgos 10%," uzsvēra LTA.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!