Viņš pauž, ka dabasgāzes tirgus atvēršana būtu saucama par vēsturisku un, iespējams, pat lielāko enerģētikas reformu soli Latvijas neatkarības vēsturē, jo savā ziņā tā ieviesusi krietni dziļākas pārmaiņas, nekā līdz šim veiktās nozares reformas. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka faktiskais dabasgāzes tirgus regulējums pēdējos 20 gados būtībā ir garantējis ekskluzīvas tiesības ierobežotam lokam piegādātāju. Piemēram, lai gan līdz 2007.gadam Latvijas elektroenerģijas tirgū eksistēja monopolstāvoklis, gala lietotāju tarifus arī tolaik ietekmēja gana dinamiska konkurence, jo Latvijai savas piegādes spēja piedāvāt vismaz četri, vēlāk pieci ārējie piegādātāji, kuriem vēl papildus nācās konkurēt arī ar pašā Latvijā ražoto elektroenerģiju.
"Dabasgāzes tirgū ārējo piegādātāju tieša konkurence šajos 20 gados nav eksistējusi –dabasgāzes piegādātājam faktiski ir nācies rēķināties tikai ar netiešu konkurenci un netiešu klientu uzvedības radītu spiedienu. Proti, klientam bija izvēle vai nu maksāt to cenu, kādu piedāvāja vienīgais dabasgāzes tirgotājs, vai arī izdarīt izvēli par labu citiem energoresursiem, piemēram, koksnei, naftas produktiem vai elektroenerģijai. Lai gan sabiedrībā ir izplatīts mīts, ka līdzšinējā kārtība ir bijusi netaisnīga, tomēr, vērtējot līdzšinējos dabasgāzes cenas veidošanās principus, tam gluži piekrist nevar - galvenais līdzšinējo dabasgāzes cenu ietekmējošais faktors tomēr bija globālā energoresursu tirgus norises: neskaitot regulēto, ar infrastruktūras izmantošanu saistīto pakalpojumu cenu, gāzes cenu noteica mazuta ar sēra saturu līdz 1% un dīzeļdegvielas ar sēra saturu līdz 0,1% indeksi," klāsta Valdmanis.
Pēc viņa teiktā, vēsturiski šāda sasaiste ir pietiekami pamatota tāpēc, ka šķidro naftas produktu kurināmo daudzās ražotnēs, bet it īpaši enerģētikas sektorā, varēja izmantot kā dabasgāzes aizstājēju. Tomēr energoresursu tirgus strauji mainās un fosilo kurināmo no daudzu valstu energobilances – ne bez politiska atbalsta - aizvien pārliecinošāk izspiež atjaunīgie energoresursi.
"Latvijā, manuprāt, šīs pārmaiņas ir īpaši aktuālas, un, lai ko arī neteiktu līdzšinējais tirgus dalībnieks, tirgus atvēršana nepieciešama kaut vai tāpēc, lai radītu stimulu dabasgāzes tirgum pielāgoties reģiona tirgus izmaiņām un dinamikai. Tam ir vairāki iemesli. Vienā no galvenajām dabasgāzes konkurences cīņas "arēnām" – elektroenerģijas biržā "Nord Pool" – cenu tendences un ražotāju konkurētspēju nosaka tādi apstākļi kā elektroenerģijas pārvades savienojumu ierobežojumi, elektrostaciju plānotie un neplānotie atslēgumi, hidroresursu uzkrājumi Skandināvijas valstīs, vēja izstrādes svārstības un ārējā gaisa temperatūra. Savukārt novērot tiešu korelāciju starp reģiona elektroenerģijas cenām un naftas cenām globālajā tirgū kļūst aizvien grūtāk," stāsta EM Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietnieks.
Pēc viņa paustā, no tā secināms – lai gan, protams, ir pāragri teikt, ka dabasgāze Skandināvijas un Baltijas valstu tirgū ir zaudējusi konkurētspēju, vienlaikus jāatzīst, ka biežāk dabasgāzes konkurētspēja ir saistīta ar labvēlīgu apstākļu sakritību, nevis dabasgāzes tirgotāja labi pārdomātu un mērķtiecīgu stratēģiju un spēju pielāgoties. Atsevišķi vērtējams būtu arī pēdējo gadu laikā aizvien biežāk vērojamais klimatisko apstākļu mainīgums apkures sezonā un samērā augsta vidējā gaisa temperatūra. To kā būtisku tirgu ietekmējošu faktoru savos pārskatos min arī AS "Latvijas Gāze".
"Tas dabasgāzes tirgus modelis, kuru pazinām līdz šim, savu laiku ir nokalpojis, un, ja gāzes ražotājiem joprojām ir vēlme reģionā saglabāt noieta tirgu, pārmaiņas ir nepieciešamas. Šī iemesla dēļ, pat ja Latvijas esošajiem dabasgāzes piegādātājiem pārmaiņas liek justies neomulīgi, tieši viņiem jauns tirgus modelis, iespējams, nepieciešams visvairāk. Daļēji to pierāda kopš 2010. gada piedzīvotais pamatīgais dabasgāzes patēriņa kritums (daļēji tāpēc, ka uz to nenoliedzamu ietekmi atstājuši arī klimatiskie apstākļi), bet vēl vairāk – neatgriezeniski zaudēti klienti, piemēram, siltumenerģijas ražošanas sektorā," skaidro Valdmanis.
Kā ziņots, 3. aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tika atvērts konkurencei. Juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017. gada 1. jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1. jūlija – pēdējās garantētās piegādes ietvaros par regulatora apstiprinātu cenu plus 20%.
Savukārt mājsaimniecībām nav obligāti jāizvēlas jauns dabasgāzes tirgotājs vai jāpērk dabasgāze par tirgus cenu. Ja mājsaimniecības turpinās dabasgāzi iegādāties no jau esošā tirgotāja, tad tās kā saistītie lietotāji saņems dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktu cenu. Šāds pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts AS ''Latvijas Gāze'' kā publiskajam tirgotājam līdz 2019. gadam.