Pēc Ozola teiktā, aktuālie pārvadājumu dati līdz 22. maijam liecina, ka pa dzelzceļu maijā ir pārvadāti 2,64 miljoni tonnu kravu, kas ir 98% no pagājušajā gadā attiecīgajā periodā pārvadāto kravu apmēra un nav būtisks kritums.

"Pavasara un vasaras periodā katru gadu ir vērojama sezonāla tendence un kravu apmēri samazinās energoresursu pieprasījuma krituma dēļ," pauda LDz pārstāvis, piebilstot, ka darbs norit normāli - kravas tiek saskaņotas un vestas.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka turpinās darbs gan pie jaunu kravu piesaistes, gan pašreizējo saglabāšanas.

Atsaucoties uz anonīmiem avotiem, "Reuters" vēsta, ka Krievijas Dzelzceļš atteicis vairākus pieprasījumus kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām. Tas skāris ogļu, naftas produktu un metālu kravas. Neoficiāli šāda rīcību tiekot saistīta ar Latvijas negatīvo nostāju pret projektu "Nord Stream 2".

Krievijas Dzelzceļš gan noliedzis, ka būtu ieviesti kādi ierobežojumi kravu pārvadājumiem uz Latviju.

Avots Ventspils ostā Krievijas portālam "RŽD-Partņor" paudis, ka gaidāma kravu plūsmas samazināšanās par 40-50%.

"Ostas ogļu pārkrāvēji ir gatavi 2017. gada maijā un jūnijā caur saviem termināļiem pārkraut līdz 900 000 tonnu mēnesī. Taču [Krievijas valsts dzelzceļa kompānija] RŽD "apcirpa" Ventspils stividoru pieteikumu par pusi līdz 400 000 tonnu mēnesī. Avots Ventspilī piebilda, ka šā gada aprīlī caur diviem ostas ogļu termināļiem tika pārkrautas 656 tonnas ogļu, maijā plānots kopumā [pārkraut] 350 tonnu ogļu. Ir arī informācija par to, ka samazināta tādu kravu apstrāde kā amonjaks, minerālmēsli, metāls. Vienlaikus pagaidām [Latvijas] otrās lielākās ostas dzelzceļa stacija diennaktī saņem trīs līdz četrus sastāvus ar čugunu", raksta "RŽD-Partņor".

"Rīgas ostā avoti vienā no ogļu termināļiem sagaida apgrozījuma samazināšanos maijā un jūnijā par 40%. Turklāt Rīgas ostas dati par ogļu pārkraušanu janvārī-aprīlī bija 7,81 miljons tonnu (+43,7%). Vienlaikus ir svarīgi ir ņemt vērā potenciālu dažādību - stividori ir gatavi apstrādāt būtiski vairāk kravu nekā tiek apstiprināts RŽD papildlīgumos," vēsta portāls.

"Attiecībā par naftas produktu kravu [apmēra] samazināšanos tas jau sen nav jaunums - janvārī-aprīlī Rīgas ostā tika pārkrautas 2,27 miljoni tonnu dažādu naftas produktu kravu (-31,3%). Ventspilī pat ir konstatēta pozitīva dinamika - 4,83 miljoni tonnu (+5%)," raksta "RŽD-Partņor".

"Tādējādi Krievijas kravu plūsmu samazināšanos Latvijas stividori varēja gaidīt vēl šā gada aprīlī. Taču runa nav par 90% kravu zaudēšanu, un tā ir liela starpība," secina portāls.

"Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Iecerēts, ka "Nord Stream 2" divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014. gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. Gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.