Izsniegt "Visa" vai "MasterCard" var firmas, kas saņēmušas tiesības to darīt no maksājumu sistēmu dalībniekiem. Pret firmām ir zemākas prasības, tās ir vieglāk izveidot, nevajag licenci, un nav jāmaksā nodevas regulatoriem. Iespējams izsniegt gan kredītkartes, gan debetkartes.
Šīs kartes ir ērts līdzeklis arī aplokšņu algu maksātājiem un citos darījumos ar netīro naudu, jo to klientus nepārbauda, min raidījums. Atšķirībā no bankām, kam ir stingras prasības klienta identifikācijai, firmās lietotājs var saņemt maksājumu karti, norādot tālruņa numuru vai pat tikai e-pasta adresi.
"Nekā personīga" pārliecinājās, ka Latvijā ir iespējams ar izdomātas personas vārdu atvērt kontu šāda uzņēmumā, saņemt maksājumu karti, izņemt naudu bankomātos un norēķināties veikalos.
Pasaulē šādu firmu ir tūkstošiem, bet Latvijā pēc šādas sistēmas darbojas "Weststein" karte. Arī to var pasūtīt ar izdomātu personas vārdu un papildināt anonīmi. Naudu pēc tam var tērēt internetā, veikalos vai izņemt bankomātā. Šo pakalpojumu var izmantot arī noziedzīgiem mērķiem.
SIA "Weststein" Latvijā darbojas no 2014. gada decembra. Kompānijas apgrozījums pērn bija vien 1132 eiro, bet zaudējumi – 450 tūkstoši. 2015. gadā zaudējumi bija 115 tūkstoši, bet apgrozījums nav uzrādīts. Tā īpašnieks ir Šveicē reģistrētā kompānija BS "Finanz Zurich GMBH".
"Weststein" izpilddirektors Mārtiņš Berķis-Bergs skaidroja, ka kompānija pārstāv Anglijā dibinātu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu "Prepaid Financial Services".
Atbildot uz jautājumu par aplokšņu algām, Berķis-Bergs klāstīja, ka līdz šim bijuši daži klienti, kas izmanto šādu iespēju. "Ir klienti, kam šīs kartes ir izsniegtas kā algu kartes, bet nu tas ir jebkura uzņēmuma vadītāja vai īpašnieka kaut kāda atbildība likuma priekšā. Mēs tur tā gluži nevaram visus izkontrolēt," viņš teica.
Firmas mājaslapā var pasūtīt maksājumu karti un reģistrēt kontu. Reģistrācija ir bez personas koda un dokumentiem. Jānorāda tikai e-pasts un tālrunis. Der arī priekšapmaksas sarunu kartes, kas Latvijā ir anonīmas. Ar to pietiek, lai saņemtu maksājumu karti. Nekādas personas pārbaudes netiek veiktas. Kontu var papildināt gan ar pārskaitījumu no bankas konta, vai "Narvesen" kioskā nopērkot īpašu vaučeri.
Ievadot kodu, "Narvesen" samaksātā nauda parādās "Weststein" kontā. Pēc tam to var tērēt veikalos vai izņemt bankomātā. Dienas limits naudas izņemšanai ir 500 eiro. Gadā summa nedrīkst pārsniegt 2500 eiro. Lai varētu operēt ar lielākām summām, firma klientiem prasa uzradīt dzīves vietu un nosūtīt personu apliecinoša dokumentu kopiju, kas nozīmē anonimitātes zaudēšanu.
"Weststein" nav vienīgā kompānija, kuras izsniegtās "Mastercard" maksājumu kartes var izmantot Latvijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) par savu darbošanos, pamatojoties uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, ir paziņojušas ap 40 Lielbritānijā, Maltā, Luksemburgā un citās Eiropas Savienības valstīs reģistrētas firmas. Cik šādu karšu ir izsniegts Latvijas iedzīvotājiem, FKTK nevar pateikt, jo šo informāciju var sniegt tikai attiecīgās valsts finanšu tirgus uzraugi.
Turklāt Latvijā var pasūtīt arī ārpus Eiropas Savienības reģistrētu kompāniju maksājumu kartes, pār kurām nav nekādas kontroles.
"Nekā personīga" skaidro, ka ārpus Latvijas izdotas anonīmas maksājumu kartes ļauj ēnu ekonomikas darboņiem naudu nodot, nesatiekot saņēmēju. Piemēram, ja uzņēmumā maksā aplokšņu algu, policijai nav iespējams naudas nodošanas brīdī aizturēt maksātāju. Ja arī izmeklētājiem nonāk informācija par šādiem darījumiem, tad to pierādīšana ir sarežģīta, jo jāprasa tiesiskā palīdzība no valsts, kur konts reģistrēts. Tas parasti izmeklēšanu paildzina pat par vairākiem gadiem. Turklāt maksājums uz darbiniekam izsniegtu karti var būt no vēl citā valstī reģistrēta konta.
Pašlaik Finanšu policijas lietvedībā ir tikai viena lieta par aplokšņu algu maksāšanu uz šādām priekšapmaksas kartēm. Tā uzsākta 2014. gadā, un nekādu rezultātu nav.
Tiesa gan, pēc mēneša ziedu laiki Eiropā reģistrētajiem maksājumu karšu izdevējiem beigsies - tad visās Eiropas Savienības dalībvalstīs jāsāk darboties ceturtajai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai, kas paredz samazināt nebanku maksājumu karšu limiti no 200 līdz 150 eiro.
Ierobežojumi gan neattieksies uz ārpus Eiropas reģistrētiem "MasterCard" vai "Visa" emitentiem. Tie nepakļaujas nekādai Latvijas iestāžu kontrolei un viņus var pieķert tikai tad, ja uzņēmumi rupji pārkāpj likumu, pievēršot likumsargu uzmanību.