Mērķis pilnveidot nodokļu sistēmu ir atbalstāms, taču nepieciešams novērtēt, vai reformas pasākumi kāpinās izaugsmes potenciālu un nodrošinās nepieciešamo ieņēmumu līmeni, portālam "Delfi" komentē Fiskālās disciplīnas padome.
Pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norādīja, ka padome atbalsta tādas sistēmas ieviešanu, kas mazinātu nodokļu slogu algu saņēmējiem, izlīdzinātu likmes dažādiem ienākumu veidiem un vienkāršotu nodokļu sistēmu kopumā. Platais prognozē, ka šo mērķu īstenošana uzlabos uzņēmējdarbības vidi, kāpinās ekonomiskās izaugsmes potenciālu un samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Vienlaikus padomes Fiskālo risku darba grupa norāda arī ir uz vairākiem riskiem, kas saistīti ar nodokļu reformas ieviešanu. "Nodokļu reformu ir svarīgi īstenot bez negatīvas ilgtermiņa ietekmes uz budžeta bilanci. Ir nepieciešams novērtēt, vai reformu pasākumi kāpina izaugsmes potenciālu, jo īslaicīgs izaugsmes pieaugums uz budžeta deficīta rēķina neatbilst atbildīgas fiskālās politikas principiem," stāsta Platais.
"Mēs arī redzam, ka reformas pasākumi samazina nodokļu ieņēmumu līmeni. Prognozes parāda, ka līdz 2021. gadam netiks sasniegts nodokļu iekasējamības mērķis – trešdaļa no IKP," norāda padomes priekšsēdētājs.
Jāpiebilst arī tas, ka reforma nepietiekamā apmērā mazina nevienlīdzību, bet atsevišķi pasākumi ir relatīvi dārgi un būtiski samazina budžeta ieņēmumus. Ieviešot nodokļu reformu Valdības rīcībā var nebūt pietiekamu resursi, lai sniegtu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus un nodrošinātu sociālo atbalstu trūcīgajiem iedzīvotajiem," komentē Platais.
Padome vēlas detalizētākus aprēķinus makroekonomisko prognožu rādītāju apstiprināšanas procedūras ietvaros, lai izvērtētu plānoto IKP pieauguma pamatotību. "Komunikācija par nodokļu sistēmas reformu un tās ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ir bijusi neskaidra, un padomes biedriem vēl ir daudz jautājumu," norāda Platais. "Ir nepieciešams skaidrs un detalizēts reformas ietekmju skaidrojums. Piemēram, pagaidām vēl ir jautājums, kāda būs reformas ietekme cikliskās lejupslīdes gadījumā, vai situācijā, ja kāds no pieņēmumiem nerealizējas. Būtisko lomu šeit spēlēs arī tas, vai likumi būs skaidri un vienkārši ieviešanas un izpildes procesā."
Vēstīts, ka par nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz budžeta deficītu ir satraukusies arī Eiropas Komisija. Tā prognozē, ka neraugoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, budžeta deficīts palielināsies no 0,8% no IKP šogad līdz 1,8% no IKP nākošgad.
Ziņots, ka 9. maijā valdība deva zaļo gaismu jaunajai nodokļu reformai, vienbalsīgi atbalstot valsts nodokļu pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam.
