Februārī no Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) nozagta informācija par astoņiem ar hidraulikas iekārtām strādājošiem uzņēmumiem, krāpniekiem viltojot šo firmu valdes locekļu parakstus, svētdien vēstī TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Krāpnieki ar neīstiem iesniegumiem devušies uz VID, kurš dokumentu īstumu nav pārbaudījis un krāpniekiem atļāvis piekļūt pie uzņēmumu datiem.
Raidījums skaidro, ka krāpnieki izmantojuši elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS), kur glabājas visa ar uzņēmumiem saistītā sensitīvā informācija – uzņēmuma peļņa, klienti un partneri.
Viena no astoņām firmām, kuru dati nelikumīgi iegūti, ir "Hidronex". Valdes loceklis Aigars Kraģis pēc brīvdienām pirmdien ieradies darbā un atvēris e-pastu, kurā bijusi vēstule no VID. Vēstulē paziņots, ka dienests atļāvis viņa firmas EDS sistēmā iekļūt absolūti svešam cilvēkam.
"Šī gada 17. februārī tika saņemts paziņojums no EDS sistēmas, ka ir piešķirtas pilnas tiesības rīkoties šajā sistēmā Aleksandram Antonovam. Mēs nekavējoties bloķējām pieeju šai personai. Bet, aizbraucot uz VID noskaidrot, kādēļ tas ir tā noticis, mēs noskaidrojām, ka uz viltotas pilnvaras pamata, kas tika iesniegta VID centrālajā pārvaldē, šai personai piešķirtas visas tiesības piekļūt mūsu uzņēmuma datiem," raidījumam stāstījis firmas valdes loceklis.
Aigars Kraģis sazvanījies ar citu hidraulikas iekārtu firmu tirgotājiem Līvānos, Saldū, Ventspilī, Rēzeknē un Gulbenē. Uzņēmēji secinājuši, ka visi piedzīvojuši identisku krāpnieku uzbrukumu. Aleksandrs Antonovs VID iesniedzis astoņas viltotas it kā šo firmu valdes locekļu parakstītas pilnvaras, piekļuvis firmu datiem VID EDS sistēmā un šo informāciju nozadzis.
Starp astoņām cietušajām firmām ir arī SIA "Drussa", "LARK – 4", SIA "Hydraulik Bauteile Baltic".
Visas firmas rakstījušas iesniegumus policijai. "Hidronex" lieta nonākusi Rīgas Kurzemes rajona nodaļā, bet pārējās – reģionos. Ventspils firmas iesniegums no Ventspils policijas sūtīts VID Finanšu policijai Rīgā, bet pārsūtīts Liepājas policistiem un šobrīd atkal nonācis atpakaļ Ventspilī. Tikmēr uzņēmēji uztraucas, ka izmeklētāji lietas neapvieno, bet izmeklē katru gadījumu atsevišķi, īsti nesaprotot, kādas sekas tas radījis uzņēmumiem.
"Nekā personīga" centies noskaidrot, kas ir Aleksandrs Antonovs. Pēc "Lursoft" datiem viņa vārds pēdējā gada laikā saistīts ar četrām firmām. Viena ar nosaukumu "Ķeksētājs" reģistrēts pamestā būdā starp dzelzceļu un Matīsa kapiem. VID šī uzņēmuma darbību apturējis pagājušā gada septembrī. Citas trīs firmas reģistrētas īpašumā Tallinas ielā.
VID par notikušo notiek pārbaude. Šobrīd esot izpētīti novērošanas kameru video. Tajos redzams, ka kāds cilvēks ieradies centrālajā VID ēkā, klientu apkalpošanas zālē. Viņš nevis devies ar visām astoņām viltotajām pilnvarām pie vienas VID darbinieces, bet, lai būtu neuzkrītošāk, paņēmis vairākus rindu numuriņus un dokumentus iesniedzis pie dažādiem lodziņiem.
VID skaidrojas, ka tas noticis piektdienā, kad klientu rindas ir visgarākās un darbinieki pārslogoti. Turklāt likums viņiem neuzliekot par pienākumu pārliecināties, vai atnākušais cilvēks ir krāpnieks vai godīgs uzņēmējs.
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Agnese Rudzīte skaidro, ka šajā gadījumā VID nav konstatējis neviena normatīvā akta pārkāpumu darbinieku rīcībā. Rudzīte uzsver, ka jau pēc krāpniecības konstatēšanas esot izdarīts viss, lai ierobežotu iespējamo tālāko krāpšanas mēģinājumu. Savukārt pēc raidījuma komentāra, ka tad jau visi dokumenti bijuši nozagti, Rudzīte uzstāj, ka VID rīcībā nav šādu faktu, ka kaut kas būtu nozagts. “Mūsu rīcībā ir informācija, ka šie dokumenti iespējams ir viltoti un mēs par šo faktu esam informējuši izmeklēšanas iestādes. Tālākā kompetencē vērtēt, kas cik tālu ir noticis un kāpēc tas ir darīts, tas nav VID kā klientu apkalpošanas iestādes kompetence,” tā Rudzīte.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola raidījumam atzinusi, ka viltotu dokumentu kontrole ir nopietna problēma un viņai noteikti jāaprunājas ar VID. “Jāsaprot. kā var būt radusies šāda situācija, un kādas ir tās darbības, lai tas neatkārtotos,” skaidroja ministre, papildinot, ka skaidros, vai tā ir sistēmas problēma vai tie ir atsevišķi gadījumi.