Drēgnajā sestdienā jau no pulksten desmitiem iekštelpu "G-tiim" skeitparkā Baldones ielā pamatīga rosība. Ieejot neapsildītajās telpās, no kāda stūra dzirdama igauņu valoda, no kāda cita – lietuviešu, taču savā starpā puiši ar dīvainām brillēm uz galvas sarunājas angļu valodā. Ierastā skeitbordu riteņu rīboņa aizvietota ar dronu metālisko sīkšanu. Netipisks skats – mums visiem zināmie droni, kuri uzņem skaistus, mākslinieciskus video no putnu lidojuma, transformējušies izskatā, pārcēlušies uz iekštelpām un savā starpā sacenšas ātrumā un precizitātē. Bet par to, lai viss tiktu kārtīgi noorganizēts rūpējas "Drone Racing Latvia" komanda.
FPV droni (no angļu valodas "first person view drones" jeb latviešu valodā "pirmās personas skata droni") Latvijā ir pavisam kas jauns. Kā smejas viens no sacensību dronu pilotiem Kārlis Gross, norādot uz Āri Muitinieku: "Viņš ir mūsu dronu Krišjānis Barons, pat bārda tāda pati!" Āris gan ir pieticīgs un lieki sevi neslavē, stāstot, ka FPV dronus atklājis tikai 2015. gada noslēgumā.
"Cilvēki, kas lido ar sacensību droniem noteikti Latvijā ir bijuši krietni agrāk, nekā es pats tos biju atklājis. Mana misija bija savākt šos cilvēkus, lidot kopā, saorganizēt kaut kādu trasi. Izveidojās šāda kustība un no tā radās "Drone Racing Latvia," stāsta Āris.
Ziemā, kā atklāj dronu entuziasti, pilotu aktivitāte ir mazāka, jo visa "sāls" dronu lidināšanas procesā ir bildē, kas paveras brillēs.
"Pirmās sentimentālās jūtas pret dronu sajutu tad, kad vasarā aizbraucu uz lauku mājām, kur pavadīju bērnību, un pārlaidos ar dronu virs jumtiem," atminas Āris, "ziemā gan tas ir grūtāk izdarāms, jo tad sāk salt pirksti un vadīt dronu paliek teju neiespējami, tāpēc tie aktīvākie lidotāji garās ziemas stundas pavada te – "G-tiim" iekštelpu skeitparkā, kur mūs laipni uzņēmis parka īpašnieks Krišjānis Kalvāns".
Dronus piloti liekot kopā ar pašu rokām. Kā stāsta sacensībās satiktie lidotāji, patiesībā tas nebūt nav tik sarežģīti, kā no malas var izskatīties. Viss, kas ir nepieciešams – līdzekļi detaļām, lodāmurs, vēlēšanās, pacietība un laiks. Visas pamācības un pieredzes stāsti sameklēti interneta forumos, youtube.com video, bet detaļas pasūtītas no Ķīnas vai iegādātas vietējos interneta veikalos, kā, piemēram, dronubode.lv, ko, veiksmīgi apvienojot ar hobiju, izveidojis pats Āris Muitinieks.
Izdzirdot jautājumu par to, cik šāds hobijs izmaksā, sacīkšu dronu piloti vienlaicīgi sasmejas. "Prieks maksā no diezgan maz līdz vairs nav nozīmes," atklāj Muitinieks, "ir kaut kāds brīdis, kad tu vienkārši pārstāj skaitīt. Kaut kas mēdz salūzt, gribas kaut ko jaunāku, ieskrien kādā stabā vai vienkārši kaut ko nepareizi salodē – tas viss ir jāpērk". Kā atzīst entuziasti, 500 eiro – tie ir līdzekļi, kas jāiegulda jau gatavā komplektā, kurā ietilpst pats drons, lādētājs, baterijas, brilles un pults.
Āris steidz stāstīt, ka meitenes netiek diskriminētas – šajās, nu jau otrajās sacensībās, piedalās arī pirmā sacīkšu dronu pilote Inga Magalinska. Gluži otrādāk, puiši meitenes gaidot ar atplestām rokām, tāpat, kā arī citus lidotgribētājus, kuriem laipni visu pastāstīs, ja vien nāks, interesēsies un jautās. To, kā norāda puiši, darīt var ne tikai klātienē "G-tiim" skeitparkā, bet arī viņu domubiedru grupā portālā facebook.com.
Tikmēr Kārlis apsteidzis sacensību rezultātā savu mentoru Āri un kāpj uz goda pjedestāla pirmās vietas pakāpiena blakus kolēģiem no Igaunijas, kuri ieguvuši otro un trešo vietu. Āris norāda, ka visam šim redz milzīgu potenciālu. Pagaidām viņa mērķis nav iegūt visu sacensību pirmās vietas, bet gan piesaistīt šai aktivitātei pēc iespējas vairāk sekotāju, lai tuvākajā nākotnē sacensības padarītu vērienīgākas un nestu Latvijas vārdu arī pasaules čempionātos.
