Foto: Pixabay
Lai arī reformas veselības aprūpē ir nepieciešamas, finansējums tām jārod, nepalielinot budžeta deficītu un nepalielinot parāda nastu nākamajām paaudzēm, uzsver Fiskālās disciplīnas padome.

Ceturtdien publiskotajā padomes gadskārtējā uzraudzības ziņojumā rosināts valdībai apsvērt pasākumus, kas nodrošinātu finansējumu veselības aprūpes nozarē, nepasliktinot valdības budžeta bilanci.

"Jāapzina potenciālie ieņēmumu avoti un jāizvērtē izdevumu lietderība, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu efektivitāti, kas ļautu nepalielināt budžeta deficītu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2017.-2019. gada laikā un pēc tam," teikts ziņojumā.

"Fiskālās disciplīnas padome stingri iestājas par to, ka veselības aprūpes reforma valstī ir ļoti nepieciešama, lai uzlabotu sabiedrības veselības rādītājus. Taču finansēt to uz aizņemšanās rēķina nav atbildīgi nākamo paaudžu priekšā. Tāpēc padome rosina valdību izstrādāt fiskāli ilgtspējīgu ilgtermiņa pieeju publiski finansētās veselības aprūpes sniegšanai," norāda padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Uzraugs arī brīdina, ka šā brīža ekonomikas izaicinājumi pieprasa striktu fiskālo disciplīnu - lai arī Latvijas valdība kopumā ievēro fiskālās disciplīnas principus, gan 2014., gan 2015. gadā novērojamas negatīvas novirzes no budžeta likumos nospraustajiem mērķiem.

"Kopumā valdības fiskālā politika ir vērtējama kā atbildīga, un arī starptautiskās sabiedrības acīs Latvija tiek uzskatīta par valsti, kur fiskālā politika tiek plānota un īstenota atbildīgi. Tomēr, ja Latviju salīdzina ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, mūsu valsts vairākos fiskālās disciplīnas rādītājos visai būtiski atpaliek, piemēram, budžeta deficīta līmeņos," klāsta Platais.

Ziņojumā uzsvērts, ka atzinīgi ir vērtējama valdības iecere veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 2017.-2019. gadam. Lai gan fiskālā rezerve ir izveidota Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, padome uzskata, ka tā atbilst pašlaik izvērtētajiem fiskālajiem riskiem.

"Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir ļoti būtiska, jo kalpo kā drošības garants dažādām riska situācijām, kas var negatīvi ietekmēt valdības budžeta bilanci. Tāpēc šādas rezerves izveidošana ir nopietns sasniegums," klāsta Platais, paužot cerību, ka to atbalstīts arī Saeima.

"Tas ir tāpat, kā pieņemt lēmumu par to, vai pirkt apdrošināšanas polisi pret ugunsgrēku vai nē – tas jādara, lai nākotnē nav jāraud pie nodegušām drupām," viņš uzsver.

Padomes biedrs, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens uzsver, ka valsts budžeta veidošanā nebūtu pieļaujama prakse, ka ministrijas katru gadu izveido savu finansējamo vēlmju sarakstu, kas rada arvien jaunus papildu izdevumus.

"Tā vietā būtu jānosaka maksimālais tēriņu apjoms katrai ministrijai un jāsadala līdzekļi atkarībā no prioritātēm, neļaujot ministrijām izdarīt spiedienu uz valsts budžeta veidošanu," viņš klāsta.

Uzraudzības ziņojumā padome norāda arī uz pēdējiem gadiem raksturīgo lēno iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes problemātiku. Proti, reālā IKP pieaugums kopš 2013. gada ir pastāvīgi atpalicis no prognozētā apmēra, un lēnā izaugsme nav pietiekama, lai nodrošinātu konverģenci ar Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni. Valdības progress izaugsmi veicinošu strukturālo reformu ieviešanā līdz šim ir bijis ierobežots.

"Raugoties uz Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājiem, redzam, ka tie joprojām ievērojami atpaliek no ES. Tas liecina, ka strukturālās reformas, iespējams, netiek ieviestas vai netiek īstenotas veiksmīgi. Ja Latvijas ekonomiskā izaugsme turpinās atpalikt no tādām valstīm kā Zviedrija vai Vācija, cilvēki no Latvijas turpinās aizplūst lielākas peļņas meklējumos, kas nozīmē, ka Latvija zaudēs savus nodokļu maksātājus. Tāpēc strukturālo reformu īstenošanai izglītības, veselības u.c. jomās jāpievērš ļoti nopietna uzmanība," uzsver Hansens.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase vērš uzmanību uz to, ka kopumā lēmumu pieņēmēju un sabiedrības izpratne par budžeta disciplīnas nepieciešamību ir uzlabojusies, tomēr īstais pārbaudījums būs tad, kad beigsies vairākus gadus ilgušais zemu procentu likmju periods.

"Pašlaik valsts parāda apkalpošanas izmaksas ir ievērojami samazinājušās, dodot iespēju simtiem miljonu eiro vērto ietaupījumu novirzīt tik nepieciešamajām strukturālajām reformām un valsts konkurētspējas stiprināšanai. Diemžēl šī iespēja pilnībā nav izmantota, ietaupījums ir lielā mērā tērēts patēriņa palielināšanai, un reformas vairākās jomās joprojām ir sabiedrības dienas kārtībā," viņa norāda, paužot cerību, ka valsts efektīvāk izmantos monetārās politikas radīto apstākļu sniegtās iespējas, nodrošinot to, ka nākamajām paaudzēm neatstājam nepanesamu parādu nastu.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!