Foto: DELFI

Bijušais "Latvijas Krājbankas" un Lietuvas bankas "Snoras" īpašnieks Vladimirs Antonovs, kas slēpjas no Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, plāno vairākkārtīgi palielināt augustā Maskavas tiesā iesniegtās prasības pret Lietuvu un varētu vērsties tiesā arī pret Latviju.

Jau ziņots, ka bijušais baņķieris, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par "Snoras" īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, pagājušā mēneša sākumā Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedza prasību pret Lietuvas valsti, vēloties pietiesāt 40 miljardus rubļu (555 miljonus eiro) par kaitējumu, kas, viņaprāt, nodarīts viņa īpašumam un reputācijai. Pirmā tiesas sēde paredzēta 22. septembrī.

Savus materiālos zaudējumus Antonovs novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai – par 19,9 miljardiem rubļu. Turklāt viņš vēlas, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011. gadā izskanējušie izteikumi, ka "Snoras" darbība vērtējama kā "nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm".

Kā liecina tiesas materiāli, Antonova prasības nodrošināšanai tiesa aizliegusi atsavināt "Snoras" nekustamā īpašuma objektus Krievijas teritorijā – divpadsmit nedzīvojamās ēkas Maskavā un vēl dažas Maskavas apgabalā, kā arī divus betona žogus Krievijas galvaspilsētā aptuveni 400 metru kopgarumā.

Jaunajā intervijā Antonovs kategoriski noliedzis, ka bankai pirms nacionalizācijas bijušas nopietnas problēmas, apsūdzējis Lietuvu "bankas ekspropriācijā" un norādījis, ka sākotnēji pieminētā prasības summa pret Lietuvu varētu pieaugt pat vairāk nekā sešas reizes.
"Jāsaprot, ka tas ir tikai pirmais skaitlis. Banka "Snoras" bija daļa no lielas grupas, un skaitlis augs vairākkārtīgi. (..) Pieņemu, ka mēs runāsim par prasībām pret Lietuvu 230-250 (aptuveni 3 miljardi eiro) miljardu rubļu apmērā," viņš paziņojis.

Pēc Antonova teiktā, jaunās prasības varētu tikt izvirzītas jau tuvākajā laikā.

"Galvenā vaininiece visā kompāniju sabrukumā ir Lietuvas Republika. Tālāk jau juristi pēta līdzīgas pretenzijas pret Latviju, jo pati Latvija Anglijā "de iure" atzinusi mani par bankas īpašnieku, galveno labuma guvēju, lai gan tā bija "Snoras" meitassabiedrība, un es tajā biju direktoru padomes loceklis. Latvijā mums no lielajiem aktīviem bija ne tikai banka, bet vēl viena sekmīgi strādājoša kompānija – "airBaltic". Tāpēc jautājumi pastāv, un juristi šos jautājumus pēta," viņš paziņojis.
Kā izteicies bijušais baņķieris, prasības varot tikt izvirzītas ne tikai pret Latviju. "Jautājums tiek pētīts. Pretenzijas var tikt izvirzītas pret tām valstīm, kas visā šajā notikumā neizturējās civilizēti, bet es pagaidām tās nenosaukšu vārdā. Jāteic, ka viscivilizētāk izturējās Panamas Republika. Šī valsts nesāka nedz patvaļīgi bloķēt aktīvus, ne atbildēt uz telefonogrammām, bet palūdza atsūtīt oficiālas apsūdzības, pierādījumus, kaut kādus lēmumus, bet neviens neko neatsūtīja un viņi ļāva mums banku mierīgi pārdot – bez kādām negatīvām sekām klientiem, un tā tur joprojām laimīgi pastāv," viņš klāstījis.

Kā izteicies Antonovs, Baltijas valstu banku nozarē salīdzinājumā ar lielākām valstīm konkurence ir liela, un domājams, ka viņa banka esot traucējusi Skandināvijas valstu bankām, tomēr vainot tās notikušajā "būtu pārdroši". Viņš licis noprast, ka par galveno "Snoras" nacionalizācijas vaininieci uzskata Lietuvas prezidenti.

"Mēs bijām septītie lielākie nodokļu maksātāji, mums faktiski bija vislielākais pārdošanas tīkls, mēs apkalpojām aptuveni miljonu klientu, kas valstij ar trim miljoniem iedzīvotāju ir ļoti daudz, un teorētiski tas ir mums lojāls elektorāts. Viņas [Grībauskaites] doma acīmredzot bija tāda, ka mums būtu ļoti viegli finansēt kādas vēlēšanas," viņš spriedis.

"Visi mediji arī tā vai citādi piederēja mums. Ne tādēļ, ka mums to būtu gribējies. Vienkārši kāds pie mums ņēma kredītu, tad 2008.gada krīzes laikā nenomaksāja, un mēs pievācām kompāniju, un kāds turpināja ņemt kredītus. Un visa šī lieliskā organizācija piederēja Krievijas pilsonim - man nav un nekad nav bijis citas pases. Domāju, ka viņa [Grībauskaite] nodemonstrēja, kā pret Krievijas iedzīvotājiem izturēsies Eiropas valstis," izteicies Antonovs.

Jau ziņots, ka 2011.gada 16.novembrī, bažījoties par "Snoras" stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Tika lēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.

Bijušos "Latvijas Krājbankas" un bankas "Snoras" īpašniekus Antonovu un Raimondu Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011.gada 22.novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc "Snoras" darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma. Kad pērn Apvienotā Karaliste beidzot nolēma viņus izdot, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju.

Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja "Snoras" valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.

Jaunajā intervijā, runājot par to, kādēļ viņš nolēmis vērsties tiesā tikai tagad, Antonovs cita starpā atzinis, ka Lielbritānijā visus spēkus un līdzekļus nācies koncentrēt uz to, lai novērstu izdošanu, bet vēlāk - lai "atrastu cilvēkus, kas ar to nodarbosies".

"Mums palīdzēja sabiedriskais fonds "Palimpsest", kas nodarbojas ar Krievijas investoru tiesību aizstāvību ārvalstīs. Tas arī organizēja starptautisku kolokviju Ženēvā, kurā piedalījās atzīti advokāti no Vācijas, ASV, Izraēlas, Čehijas un Krievijas, kas izpētīja materiālus un atzina, ka jāsniedz prasība - un turklāt tas jādara Krievijā, jo no 2016.gada tur būtiski mainījusies likumdošana - Krievijas tiesa iemantojusi dažas eksteritorialitātes pazīmes," viņš stāstījis.

Antonovs piebildis, ka pirms nākamnedēļ gaidāmās tiesas sēdes viņš 17.septembrī plāno tikties ar ārvalstu advokātiem Kaļiņingradā, un solījis, ka šis pasākums būs atvērts visiem žurnālistiem.
Jautāts, vai šajā prāvā viņš iesaistās kā privātpersona, kas vienīgi grib atgūt savu naudu, vai arī vēlas likt pamatus visu Krievijas investoru aizstāvībai, Antonovs atbildējis, ka no politikas gan allaž esot centies turēties tālāk, taču uzskata, ka "būs labi un lietderīgi, ja tiks nostiprināts Krievijas tiesu eksteritorialitātes princips".

"Tas nozīmēs, ka arī citi investori varēs izraudzīties savu tiesību aizstāvībai Krievijas jurisdikciju," viņš paziņojis. "Domāju, ka tiesas šos gadījumus pētīs uzmanīgi un ielūkosies tajās ļoti dziļi. Mūsu valstij tas būs labi."

Kā šā gada maijā atgādināja telekanāls LNK, kopš "Snoras" sabrukuma pagājuši jau gandrīz pieci gadi, bet vainīgie joprojām nav sodīti, atgūts tikai nedaudz vairāk par pusi naudas, bet tie miljoni, ko Antonovs un Baranausks paspēja aizgādāt uz ārzemēm, Lietuvai nav pieejami.

Bankrotējušās bankas klientiem noguldījumus kompensējusi Lietuvas valsts, atvēlot tam 1,2 miljardus eiro. Lielākā daļa naudas un "Snoras" aktīvu joprojām atrodas ārvalstīs. "Snoras" noguldītāji vēl nav izņēmuši apdrošināšanas maksājumus 14,27 miljonu eiro apmērā, norāda portāls "15min.lt".

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% likvidējamās "Latvijas Krājbankas" akciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!