Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvija nepilnvērtīgi izmanto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu potenciālu, kā arī īpašuma un ar vidi saistīto nodokļu ieņēmumu iespējas, teikts Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotajā uzraudzības ziņojumā.

Par nepilnīgi izmantotu PVN ieņēmumu potenciālu Latvijā liecina Baltijas valstu efektīvo PVN likmju salīdzinājums. Igaunijā 2014. gadā efektīvā PVN likme bija 15,05%, bet Latvijā - vien 11,58%. Eiropas Komisija izceļ Latviju kā vienu no valstīm, kur iemesls plaisai starp nominālo un efektīvo PVN likmi bez lielā skaita PVN izņēmumu un atvieglojumu ir arī izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, teikts ziņojumā.

Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, 2012. gadā budžeta ienākumi no īpašuma nodokļiem Latvijā bija 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja - 2,3%. Ir veiktas izmaiņas, kas palielinās ieņēmumus no nekustamā īpašuma, piemēram, sods par lauksaimniecībai paredzētās zemes neizmantošanu lauksaimniecībai, taču plaša nodokļu atvieglojumu virkne samazina ieņēmumus. Tas norāda, ka, par spīti mēģinājumiem izmantot īpašuma nodokļa potenciālu, joprojām pastāv iespējas palielināt budžeta ieņēmumus izaugsmi atbalstošā veidā, piemēram, palielinot nekustamā īpašuma nodokli mājokļiem. Līdzīgi ir ar vairākiem ar vidi saistītajiem nodokļiem, kuru likmju celšanu varētu apsvērt, jo tās ir zem citu Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem, teikts Fiskālās disciplīnas padomes ziņojumā.

Padome atbalsta izmaiņas, kuras valdība ieviesusi, lai palielinātu budžeta ieņēmumus 2016. gadā, taču tās ļauj nodokļu ieņēmumu apmēram no IKP sasniegt tikai nedaudz virs 28% no IKP. Atskaitot dividendes no valsts kapitālsabiedrībām un ieņēmumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, jaunās iniciatīvas fiskālās telpas palielināšanai 2016. gadā palielinās budžeta ieņēmumus par 184,1 miljonu eiro. Ir palielinātas vairāku nodokļu likmes un atcelts plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums, taču rezultāts neļaus sasniegt izvirzītos mērķus.

Fiskālās disciplīnas padome jau iepriekš norādījusi uz valdības nespēju novirzīt nodokļu slogu no ienākumiem uz patēriņu un kapitāla pieaugumu. Nodokļu likmes ienākumiem no dividendēm un cita kapitāla joprojām ir zemākas par algu nodokļu likmēm, teikts ziņojumā.

Padomes ziņojumā pausts gandarījums par izmaiņām nodokļu sistēmā, kas vērstas uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, tostarp ienākumu nodokļu regresivitātes mazināšanu, ieviešot tā saukto solidaritātes nodokli, neapliekamā minimuma celšanu, kā arī plānu ieviest diferencētu neapliekamo minimumu.

Uzraudzības ziņojumā Fiskālās disciplīnas padome aicina līdz šā gada beigām ievērot piesardzīgu fiskālo politiku, paturot prātā iespējamo nepieciešamību veikt korekciju 0,5% no IKP apmērā būtisku noviržu gadījumā.

Rekomendācijās norādīts, ka vienas trešdaļas nodokļu ieņēmumu pret IKP attiecības sasniegšanai ir jābūt galvenajam mērķiem, strādājot pie nodokļu politikas un administrēšanas stratēģijas. Īpaša uzmanība jāpievērš ēnu ekonomikas mazināšanai, nodokļu iekasēšanas efektivitātei, kā arī nodokļu likmju pārvērtēšanai un atvieglojumu atcelšanai.

Ziņojumā ieteikts apsvērt ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, veidojot nodokļu politikas un administrēšanas stratēģiju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nodokļu sloga palielināšanai ienākumiem no dividendēm, kā arī citiem ienākumiem, kuri netiek atkārtoti investēti.

Ieteikts palielināt budžeta ieņēmumus izaugsmei draudzīgā veidā, izmantojot īpašuma un vides nodokļu ieņēmumu potenciālu.

Ziņojuma autori aicina likvidēt prasmju nevienlīdzību, lai sekmētu Latvijas darbaspēka ilgtermiņa produktivitāti.

Fiskālās disciplīnas padome mudina uzlabot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un ilgtspēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!