Saeima grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atbalstījusi otrajā lasījumā, bet tagad noslēdzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš galīgajam lasījumam.
Tikmēr uz deputātu galdiem turpina krist vēstules no dažādu sporta veidu pārstāvjiem - ātro kredītu izsniedzēju aizstāvībai pievienojies divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs un Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases vecākais treneris Ivo Lakučs, skeletonisti Martins un Tomass Dukuri un viņu tēvs, treneris Dainis Dukurs, kā arī pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, Latvijas "SMScredit.lv Virslīga", šķēpmetējs Ainārs Kovals u.c.
Mēģinās atcelt pieņemto
Deputāts Kārlis Šadurskis (V) trešajam lasījumam iesniedzis vairākus priekšlikumus. Pirmais no tiem paredz izslēgt otrajā lasījumā atbalstīto normu, kas paredz, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un kontroli īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Arī Ekonomikas ministrija (EM) aicina izslēgt šo normu, norādot, ka valdība jau iepriekš izšķīrusies par uzraudzības nodošanu PTAC, nevis FKTK.
Pēc Šadurska teiktā likuma norma, ko deputāti atbalstīja "uz urrā", ir institucionāli nepareiza un neiespējama. Norma nestrādāšot, kas nozīmē, ka uzraudzības pār ātro kredītu nozari nebūs vispār.
Šadurska ieskatā ar ātro kredītu institucionālo uzraudzību viss ir kārtībā, jautājums ir par PTAC kapacitāti. "Par kapacitātes stiprināšanu var runāt vienmēr, bet tāpēc nav jāgrauj visa sistēma," viņš saka. Atbilstoši komisijas funkcijām, FKTK varētu uzraudzīt tikai to, vai, piemēram, AS "4finance" ir pietiekami daudz līdzekļu kreditēšanai, piebilst deputāts.
Vienlaikus Šadurskis nelolo lielas cerības par to, ka kolēģi atbalstīs šo priekšlikumu, tāpēc viņš piedāvā arī otru variantu - ka ātro kredītu izsniedzēju uzraudzību un kontroli Ministru kabineta noteiktā kārtībā īsteno gan PTAC, gan FKTK.
"Ministru kabinetam tiktu uzdots izstrādāt noteikumus, kas sadalītu uzraudzību starp abām institūcijām," skaidro deputāts.
Tikmēr deputāts Andris Bērziņš (ZZS) savu un deputāta Jāņa Tutina (S) priekšlikumu par uzraudzības nodošanu FKTK vērtē kā labāku.
PTAC esot pietiekami daudz darba virzienu, piemēram, jāuzrauga gan būvmateriālu kvalitāte, gan tirgotāji utt. Turklāt ātros kredītus uzrauga vien astoņi, deviņi cilvēki, viņš uzsver.
Vērtējot kritiku par to, ka FKTK pienākums ir rūpēties par ieguldītāju līdzekļu drošību, Bērziņš uzsver, ka likumu iespējams mainīt, nosakot, ka tai jāuzrauga arī licenču izsniegšana ātrajiem kreditētājiem un industrijas finanšu darbība.
Turklāt FKTK darbība tiek nodrošināta no nozares ieņēmumiem, proti, lai pieņemtu vairāk darbinieku, būtu jāpalielina tikai iemaksas apjoms no nozares. "Papildu cilvēkus var noalgot, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu," uzsver Bērziņš.
Šadurska priekšlikums par PTAC un FKTK kopīgu uzraudzību ir labāks nekā līdzšinējā situācija, taču otrajā lasījumā atbalstītā versija ir labāka, vērtē deputāts.
Lai arī par likumprojektu prognozējamas diskusijas, Bērziņš neparedz, ka sportistu iebildumu dēļ kāda norma varētu tikt izslēgta, lai likuma izmaiņas nesasniegtu mērķi. "Sabiedrības spiediens ir pietiekami liels," viņš uzsver.
"Neviens jau nesaka, ka industrija ir jāiznīcina, taču ir jābūt skaidriem, civilizētiem spēles noteikumiem, lai cilvēks, piesakoties ātrajam kredītam, skaidri zinātu, kāds būs gala rezultāts," saka Bērziņš.
Ziedojumi nav dāvana
Atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Edvards Smiltēns (V), kurš ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, atzīst, ka valsts finansējums sportam Latvijā ir nepietiekams un privātie sponsori ir nozīmīgi, taču nebanku kreditētāji nav vienīgie, kas finansē šo jomu.
"Jāsaprot, ka finansējums nav dāvana sportistiem - tas ļauj saņemt nodokļa atlaides uzņēmējiem," viņš uzsver. Proti, uzņēmējiem jāizvēlas vai nu maksāt peļņas nodokli par visu peļņu vai daļu no tās ziedot sabiedriskā labuma organizācijām, saņemt nodokļu atlaides. Līdz ar to uzņēmējiem ir vienalga, vai ziedot kultūrai vai sportam, min Smiltēns.
"Tie ir negūti ieņēmumi valsts budžetā," viņš piebilst.
"Ir labi, ka šie uzņēmēji palīdz sportam, bet viņi nav vienīgie," saka Smiltēns. Turklāt plānotie ierobežojumi nav tik būtiski, lai šie uzņēmēji paliktu bez peļņas. "Grozījumi ir sabalansēti, tika atrasti kompromisi," skaidro deputāts.
Diskusijas par uzraudzību vēl gaidāmas, taču Smiltēna ieskatā jautājums ir par PTAC kapacitātes palielināšanu, jo FKTK ir citas funkcijas. Sākotnēji Tautsaimniecības komisijā "Vienotības" pārstāvji centīsies panākt atbalstu Šadurska priekšlikumam - normas par uzraudzības maiņu izslēgšanai, - taču, ja vairākuma atbalsts nebūs jūtams, tiks piedāvāts noteikt dalītu atbildību.
Sola nekavēties
Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA) portālam "Delfi" apliecina, ka likumprojektu komisijā plānots izskatīt pēc iespējas ātrāk un vilcināšanās nav gaidāma, lai arī to, iespējams, vēlētos nozares aizstāvji.
Naudiņa ieskatā problēmas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumos saistītas ar to, ka vienā likumprojektā tiek mēģināts atrisināt vairākās problēmas. "Svarīgākais ir patērētāju aizsardzība un procentu likmju ierobežošana," viņš uzsver, piebilstot, ka patērētājiem ir vienalga, vai uzraudzību nodrošina FKTK vai PTAC. Līdz ar to, ja par uzraudzības modeli būs plašas diskusijas, to varētu risināt atsevišķā likumprojektā.
"Ja mēs risināsim pārāk daudz problēmu vienā likumprojektā, mēs vēl gadu vai divus netiksim uz priekšu," piebilst Naudiņš.
Vērtējot sportistu vēstules, Naudiņš min, ka šajā gadījumā daudz svarīgāki ir tie tūkstoši cilvēku, kas nav pietiekami aizsargāti.
"Ja cilvēki ir pietiekami aizsargāti, tad jau PTAC vispār nav vajadzīgs. Visi nevar būt pietiekami izglītoti visās jomās," viņš saka. Savukārt finansējums sportam jānodrošina no nodokļu maksātāju naudas, ne tikai sponsoriem. Nevar būt tā - ja uzņēmums kādu sponsorē, viņam noteiktā jomā ir zaļā gaisma it visā, uzsver deputāts.
Pagaidām neskaidrības
Priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzis arī deputāts Vilnis Ķirsis (V), kurš arī rosina izslēgt normu par uzraudzības nodošanu FKTK, kā arī noteikt, ka norma par kredīta kopējām izmaksām līdz 0,25% dienā neattiecas uz kredītiem, kuros kredītņēmēja atbildība ierobežota tikai ar ķīlu.
Saistībā ar kredīta kopējām izmaksām iesniegti vairāki līdzīgi priekšlikumi, bet, piemēram, deputāts Imants Parādnieks (NA) piedāvā noteikt, ka kredīta izsniegšanas (komisijas) maksa nedrīkst pārsniegt 10% no kredīta summas un kopējā ar kredītu saistīto izdevumu summa, tajā skaitā procentu, nokavējuma procentu, līgumsodu, komisijas maksu, termiņa atlikšanu un citu ar kredīta līguma izpildi saistīto maksājumu summa nepārsniedz 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas viena gada periodā, neatkarīgi no kreditēšanas darījuma restrukturizācijas.
Tāpat tiek rosināts diferencēt kredīta kopējās maksimālās izmaksas - 0,75% apmērā no 1. līdz 7. kredīta izmantošanas dienai (ieskaitot), 0,5% apmērā no 8. līdz 14. kredīta izmantošanas dienai, bet no 15.dienas maksimālās izmaksas nedrīkstētu pārsniegt 0,25%.
Par otrajā lasījumā atbalstītajām normām skaidrības nav arī FKTK. Jau iepriekš diskusijās FKTK uzsvēra, ka komisijas un PTAC darbības virzieni ir diezgan atšķirīgi - FKTK uzmanība ir pievērsta tirgus dalībnieku uzņemto saistību izpildei, piesaistot un rīkojoties ar noguldītāju naudu, savukārt otro uzraudzības daļu - patērētāju tiesību aizsardzību - gan finanšu pakalpojumu, gan jebkurā citā nozarē nodrošina PTAC.
Patērētāju kreditēšanas joma lielākoties ir saistīta ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem - nepietiekamu klientu informēšanu, nesamērīgu kavējuma procentu piemērošanu, neizdevīgiem līguma nosacījumiem u.c., portālam "Delfi" klāstīja FKTK. Ņemot vērā, ka svarīgi bija sakārtot šo jomu patērētāju aizsardzības jautājumos, atbildīgās Saeimas komisijas deputāti iepriekš vienojās, ka uzraugošās iestādes maiņa nedos cerēto rezultātu, un Saeimas lēmums ir jauns pavērsiens, atzīst FKTK.
Tagad sarunās ar likumdevējiem plānots skaidrot, vai ir izvirzīti jauni mērķi nebanku kreditētāju sektora regulēšanai un kādi ir cerētie ieguvumi no izmaiņām līdzšinējā praksē.
"No pašreizējās likuma redakcijas arī nav skaidrs, kādas tieši funkcijas ir paredzēts nodot FKTK - vai plānots, ka FKTK pārņems tos licencēšanas un uzraudzības pienākumus, ko līdz šim nodrošināja PTAC attiecībā uz "ātrajiem" kredītdevējiem, vai tiks ieviestas jaunas stingrākās prasības - t.s. prudenciālā uzraudzība, līdzīgi kā banku gadījumā rūpējoties par "ātro" kreditētāju finansiālo stabilitāti un ilgtspējīgu darbību," klāsta FKTK.
Vienlaikus komisijā piebilst, ka jebkurā gadījumā šādas izmaiņas prasīs noteiktu pārejas periodu, kamēr jaunais modelis tiks efektīvi iedarbināts. "No savas puses esam gatavi turpināt diskusiju, lai izvērtētu iespējamos ieguvumus un riskus, ko nesīs uzraudzības modeļa maiņa, lai rezultātā tiktu pieņemts patiešām izsvērts un pamatots lēmums," saka FKTK.
Ārpus ES paredzētā
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) tikmēr pārmet, ka diskusiju laikā nav uzklausīti kredītdevēji un vērš uzmanību uz to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz vairākus ierobežojumus, kas nepastāv Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos.
Piemēram, līdz ar normu, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkst pārsniegt 0,25% dienā no kredīta pamatsummas, tiekot ieviests jauns rādītājs - kredīta kopējās izmaksas dienā, kuru neparedz ES akti un kuram nav attiecīga regulējuma, kas noteiktu, pēc kādiem principiem un pieņēmumiem šis jaunais rādītājs būtu aprēķināms.
"Kredīta kopējās izmaksas, lai gan var tikt samērotas ar kredīta pamatsummu, nav tas rādītājs, kas tiek aprēķināts pa dienām, kā, piemēram, aizdevuma procenti," skaidro LKA. Līdz ar šī rādītāja ieviešanu ne tikai pieaug kredītdevēju administratīvais slogs, bet arī patērētāji var apjukt daudzajos rādītājos: aizdevuma procentu likme, gada procentu likme, kredīta kopējās izmaksas.
ES normatīvie akti neparedz, ka valstij būtu jāregulē patērētājam piedāvātā produkta cena, kas tagad tiek darīts ar šiem grozījumiem, min bankas.
Turklāt, tā kā šis nosacījums netiek piemērots kredītiem, kuru summa ir līdz 100 eiro, šajos gadījumos netiek ierobežots kopējais kredīta izmaksu apmērs un netiek sasniegts Ekonomikas ministrijas pašas izvirzītais mērķis aizsargāt vismazāk aizsargātos patērētājus - kredītņēmējus.
"Pašlaik patērētājs kreditēšanas jomā tiek pietiekami aizsargāts," uzsver LKA. Asociācijas ieskatā nepieciešams nevis administratīvi noteikt pakalpojuma cenas un ierobežojumus, bet gan veicināt konkurenci kredītdevēju starpā, kā arī paļauties uz tiesu praksi godīgas darījuma prakses jēdziena veidošanā.
Savukārt ar normu, kas paredz - ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkst pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu, - tiekot radīts regulējums, kas nav piemērots tirgū esošam kreditēšanas produktam un rada nepamatotus ierobežojumus.
"Kredītiestādes kredītkaršu līgumos nereti paredz, ka kredīta summa pilnā apmērā ir jāatmaksā reizi mēnesī un pēc tam to var atkal aizņemties," min LKA, skaidrojot, ka šajā gadījumā visā līguma darbības laikā ar kredītu saistīto maksājumu summa daudzkārt pārsniegs aizdevuma pamatsummu.
Banku ieskatā abas normas nav atbalstāmas un, lai atrastu labāko risinājumu regulējumam, būtu nepieciešama nopietna izpēte un pamatojums.
Jau vēstīts, ka Saeima aprīļa beigās otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt no pulksten 23:00 līdz 07:00.
Saeima negaidīti atbalstīja arī priekšlikumu par to, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un kontroli īsteno FKTK. Atbildīgā komisija to iepriekš noraidīja.
