Asociācijā skaidro, ka "Maximas" traģēdija apliecināja, ka tirdzniecībā strādājošiem nav izpratnes par rīcību ārkārtas situācijā, un to atzina arī paši pārdevēji.

"Lai gan kopš 2013.gada 21.novembra Zolitūdes traģēdijas valsts pārvalde ir izdevusi ievērojamu skaitu normatīvo aktu par būvniecības, darba drošības un civilās aizsardzības jautājumos, joprojām nav visaptveroša priekšraksta, kā rīkoties ārkārtas situācijās," norāda tirgotāji, uzsverot, ka šāda dokumenta esamība vai neesamība tirdzniecības uzņēmumā atkarīga no tā vadītāja „jaunrades un godprātības".

LTA jau iepriekš aicinājusi Saeimas atbildīgās komisijas un valdību ne tikai izvērtēt esošos normatīvos aktus, bet arī izstrādāt vienkāršas, visiem saprotamas vadlīnijas pārdevēju, kasieru, zāles darbinieku u.c. rīcībai ārkārtas situācijās.

Tas varētu būt veidots arī kā videomateriāls, ko par brīvu izplatītu visos tirdzniecības nozares uzņēmumos, min asociācija.

Vadlīnijas, kas norāda, kā darbiniekiem pareizi rīkoties dzīvības un veselības apdraudējuma gadījumā savā darba vietā, ir izveidotas vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs un rekomendētas arī Latvijai ES tirdzniecības nozares sociālā dialoga projektā "Trešās puses apdraudējumi".

Diemžēl LTA ierosinājums palicis bez tālākas virzības, atzīst asociācija, vēršot uzmanību uz to, ka tirdzniecībā strādā 20% no valstī nodarbināto skaita un 80% iedzīvotāju ik dienas īsāku vai ilgāku laiku uzturas tirdzniecības nozares uzņēmumos, veicot pirkumus vai saņemot pakalpojumus.

"No tirdzniecības darbinieku prasmes rīkoties ārkārtas situācijās atkarīga arī veikala apmeklētāju drošība," klāsta LTA. Asociācijas ieskatā valdīnijas būtu jāizstrādā par valsts budžeta līdzekļiem, šim mērķim atvēlot ne mazāk kā 20 tūkstošus eiro.

Vadlīniju izstrāde būtu jāuztic Labklājības ministrijai kā vadošai valsts pārvaldes iestādei darba un sociālās aizsardzības jomā, taču iespējams izmantot arī Zemkopības ministrijas uzkrāto pieredzi līdzīga dokumenta - vadlīniju pārtikas apritē -sagatavošanā.

Jau vēstīts, ka līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.

Valsts policija marta sākumā par aizdomās turētajiem atzina trīs Rīgas būvvaldes darbiniekus, kā arī vienu "Maxima" darbinieci. Iepriekš aizdomās turamie bija "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu, kā arī uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.