Latvija būs ieguvēja arī tad, ja Eiropas Savienības (ES) kopējais budžets no 2014. līdz 2020.gadam tiks samazināts, piektdien konferencē par ES daudzgadu budžetu pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Viņa sacīja – lai gan pašlaik Latvijas zemnieki saņem zemākos tiešmaksājumus ES, nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem ir paredzēts tiešmaksājumu pieaugums vismaz 50% apmērā, kas ir lielākais pieaugums ES dalībvalstu vidū.
"Savukārt, runājot par ES fondiem, šajā periodā Latvija saņēma par 15‒20% vairāk, nekā tai būtu pienācies pēc reālās ekonomikas datiem. Līdz ar to, pat ja EK piedāvājums pēc valdību sarunām paliktu nemainīgs, Latvija būtu sestā vai septītā lielākā atbalsta saņēmēja," teica Šteinbuka.
Viņa arī minēja – pat ja nākamajā ES budžeta plānošanas periodā būs mazāks kopējais savienības budžeta apmērs, Latvija tik un tā būs ieguvēja. "Ekonomiskās krīzes apstākļos lielākās ES maksātājas jeb donorvalstis vēlas ES budžetā ieguldīt pēc iespējas mazāk. (..) Taču Latvija jebkurā gadījumā būs ieguvēja – tā joprojām saņems vairāk, nekā tā iemaksā budžetā," uzsvēra EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Tomēr viņa atzina, ka ir svarīgi pievērst uzmanību ES piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitātei. "Vienlaikus ir svarīgi, kā nauda tiek izmantota – vai tā sniedz lielāko iespējamo atdevi. Ir svarīgi, lai no tās izlietojuma ieguvēji būtu visi Latvijas iedzīvotāji, visa Latvija," norādīja Šteinbuka.
Viņa arī piebilda, ka ES kopējais budžets ir relatīvi neliels – 2011.gadā ES budžets bija 140 miljardi eiro jeb 50 reižu mazāks par visu dalībvalstu tēriņiem. "Tas ir mazāk nekā, piemēram, Beļģijas un Austrijas budžets. Tā slaucamā govs [EK budžets] tomēr ir salīdzinoši neliela," sacīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Godmanis uzsvēra, ka ir būtiski izvērtēt izlietoto līdzekļu efektivitāti un atdevi. "Tie, kas dabū ES naudu, stāv klusu, izņemot pašvaldības, kas pie katra projekta liek plakātus, ka objekts veidots ar ES atbalstu. Bet tie, kas [ES naudu] nesaņem, to nejūt savās kabatās, un viņiem ir sajūta, ka tie, kas saņem, naudu sabāž kabatās," pastāstīja Godmanis.
Konference par Latvijas izaugsmes iespējām ES daudzgadu budžeta ietvaros piektdien notika Ārlietu ministrijā. Tā veltīta diskusijām par Latvijas prioritātēm un interesēm ES budžeta 2014.–2020.gadam kontekstā, tostarp par Kopējo lauksaimniecības politiku un Kohēzijas politiku.
Sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam ir viena no Latvijas valdības prioritātēm. Latvija ir izvirzījusi divus galvenos uzdevumus sarunās par ES daudzgadu budžetu – Kohēzijas politikas finansējuma saglabāšana vismaz esošā perioda līmenī un godīgu tiešmaksājumu noteikšana Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.