Autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, atzīst satiksmes psihologi un atgādina, ka autovadītāja veselība un stresa noturība ir vērtība, par kuru jārūpējas ne mazāk kā par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli.

Lielāka emocionālā drošība – mazāk risku uz ceļa

Autovadītāju pieredze un meistarība ir tikai viens no būtiskiem autoparka drošības elementiem. Ne mazāk svarīgi ir tas, kā autovadītājs jūtas savā darbavietā, jo no tā nereti izriet tas, cik uzmanīgs viņš vai viņa būs uz ceļa, cik veiksmīgi reaģēs riskantās situācijās un cik laba būs autovadītāja veselība. Tāpēc ikvienā uzņēmumā svarīgs ir drošības klimats – tas nozīmē, ka visi organizācijas darbinieki, jo sevišķi vadība seko drošības principiem ikdienā un atbilstoši rīkojas, ja tie tiek pārkāpti.

Preventīvām aktivitātēm ir liela nozīme, jo drošība uz ceļiem arvien ir būtiska problēma. Piemēram, apdrošināšanas sabiedrības "Balta" statistika liecina, ka šī gada pirmajos astoņos mēnešos teju katrs piektais (19%) no iesniegtajiem transportlīdzekļu atlīdzību pieteikumiem par ceļu satiksmes negadījumiem ir saistīts ar profesionāliem autovadītājiem - šoferiem, kuri vada autobusus, kravas auto, transportlīdzekļus ar piekabēm vai puspiekabēm.

"Profesionāli autovadītāji atšķiras no pārējiem autovadītājiem – viņiem ir lielāks gada nobraukums kilometros, sarežģītāki braukšanas uzdevumi, jo jāveic dažādi manevri, bieži ar lielām mašīnām. Salīdzinājumā ar citiem autovadītājiem profesionāli šoferi uz ceļa pavada ļoti daudz stundu un biežāk saskaras ar riskantām situācijām. Ar laiku šāda ikdiena noved pie tā, ka šādas situācijas tiek uztvertas kā mazāk riskantas, jo autovadītāji ir pieraduši bieži tādas piedzīvot," skaidro satiksmes psiholoģijas speciāliste Inese Muzikante.

Veselīgs dzīvesveids – svarīgs arī pie stūres

Organizācijas drošības klimats ir tieši saistīts ar negadījumu skaitu uz ceļa, atzīst pētnieki visā pasaulē. To uzņēmumu šoferi, kuru vadība rūpējas par drošu klimatu un uzsver drošības nozīmi ikdienā, retāk iekļūst ceļu satiksmes negadījumos. Šādus uzņēmumus jau sesto gadu izceļ un ar to labo praksi dalās gada balvas "Drošākais uzņēmuma autoparks" ietvaros.

"Gada balvas dalībnieku vidū ik gadu redzam virkni labās prakses piemēru, kur uzņēmumi drošu autoparku saista ne vien ar tehnikas atbilstību, bet arī ieguldījumu šoferu labsajūtā. Daudzi uzņēmumi rūpējas par to, lai autoparka darbiniekiem būtu pieejams sporta zāles vai baseina apmeklējums, speciāli izstrādāts vingrinājumu komplekss miegainības novēršanai un nodarbības par veselīgu uzturu. Tāpat liela uzmanība tiek pievērsta autovadītāju redzes pārbaudei un apmaksātu briļļu vai kontaktlēcu iegādei. Atsevišķos uzņēmumos tiek organizēti tematiskie mēneši, kas pievēršas dažādiem veselīga dzīvesveida aspektiem, bet nesmēķētāji saņem īpašas piemaksas," par Latvijas drošāko autoparku labās pārvaldības piemēriem stāsta Kristaps Liecinieks, "Balta" transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, viens no gada balvas "Drošs uzņēmuma autoparks" organizatoriem.

Inese Muzikante uzsver, ka arī veselības problēmas profesionāliem autovadītājiem mēdz būt specifiskas: "Profesionāli autovadītāji saskaras ar veselības problēmām, kas rodas no darba apstākļiem, – pētījumi rāda, ka profesionāliem smago automašīnu vadītājiem mēdz būt liekais svars, problēmas ar smēķēšanu un augsts asinsspiediens. Savukārt sabiedriskā transporta šoferi biežāk nekā citi profesionālie autovadītāji cieš no kardiovaskulārām saslimšanām, gremošanas traucējumiem, skeleta-muskuļu sistēmas problēmām. Sabiedriskā transporta šoferi piedzīvo lielāku stresu, jo ir jāiekļaujas laika rāmjos un jātiek galā ar pasažieriem, līdz ar to stress var izraisīt agresiju, kas veicina satiksmes negadījumu risku."

Lai autovadītājs justos labi un brauktu drošāk, satiksmes psiholoģe darba devējiem iesaka parūpēties par šādām lietām:

  • Atbalstiet fiziskās aktivitātes – rūpējieties, lai šoferiem būtu iespēja ar tām nodarboties!
  • Diēta – cilvēkiem, kuri daudz laika pavada mašīnā, ēšanas ieradumi ir viena no problēmām. Bieži tiek lietotas neveselīgas ātrās uzkodas. Skaidrojiet veselīga uztura nozīmi un rodiet iespēju saviem autovadītājiem piedāvāt veselīgas uzkodas. Turklāt regulāras veselības pārbaudes ļaus agri diagnosticēt veselības problēmas un parādīs darbiniekiem, ka uzņēmumam rūp viņu veselība.
  • Ieviesiet regulārus pārtraukumus un sekojiet līdzi, lai šoferi nebūtu pārguruši.
  • Stresa mazināšana – vajadzētu par to runāt ar saviem darbiniekiem un palīdzēt tikt galā ar stresu.
  • Regulāras pārrunas ar šoferiem liks viņiem justies novērtētiem un vajadzīgiem. Ja darbinieks var pieiet pie sava vadītāja un brīvi pārrunāt sasāpējušos jautājumus, viņš jutīsies drošāk.
  • Ja noticis satiksmes negadījums, kurā iesaistīts uzņēmuma autovadītājs, vēlams radīt vidi, kurā šoferis un vadība var atbalstošā gaisotnē pārrunāt negadījuma cēloņus un kopīgi rast veidus, kā no tiem izvairīties nākotnē. Paturiet prātā, ka neviens cilvēks apzināti neizraisa satiksmes negadījumus (izņemot klīniskus gadījumus, kuru ir ļoti maz, un diez vai tas ir tieši jūsu autovadītājs).

Lai noskaidrotu Latvijā prasmīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus un uzlabotu kopējo satiksmes drošību, jau sesto gadu apdrošināšanas sabiedrības "Balta" rīko konkursu "Drošākais uzņēmuma autoparks". Pieteikties konkursam "Drošākais izņēmuma autoparks" aicināts ikviens uzņēmums, kura autoparkā ir 10 un vairāk transportlīdzekļu. Pieteikties iespējams, aizpildot pieteikšanās anketu mājaslapā Drosakais.lv. Dalība konkursā ir bez maksas, un piedalīties aicināts jebkurš uzņēmums un iestāde neatkarīgi no uzņēmuma darbības virziena.