Latvijas autoparka tehniskās apskates tirgus atvēršana var atstāt iespaidu uz satiksmes drošību, pauda Satiksmes ministrijā, komentējot Konkurences padomes secinājumu, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū.
Kā skaidroja SM, KP ziņojuma secinājumos uzsvērts, ka uzmanība vērsta tikai konkurences saistītiem aspektiem, taču ziņojumā nav pievērsta uzmanība ne tirgus atvēršanas ietekmei uz valsts budžetu, ne arī jauna kontroles mehānisma ieviešanas praktiskai pusei.
SM aicina izvērtēt KP izmantoto cenu salīdzināšanas metodikas atbilstību pētījuma mērķim, proti, ziņojumā cenas starp dažādu Eiropas valstu pakalpojumiem salīdzinātas, ņemot vērā pirktspēju un pakalpojuma sniegšanas biežumu jeb periodiskumu. SM uzsvēra, ka Latvijā ir ceturtā zemākā cena Eiropas Savienībā, savukārt lētāks pakalpojums ir tikai Maltā, Bulgārijā, un Lietuvā. SM vērtē citu valstu pieredzi un aicina ieviest Latvijas apstākļiem atbilstošāko tehniskās kontroles modeli. Nevienā citā Eiropas valstī, izņemot Nīderlandi, servisā netiek veikta tehniskā apskate.
Patlaban pētījumu dati liecina, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates pakalpojumam uzticas 75% autovadītāju, kā arī līdz šim visas Eiropas Savienības institūcijas un citas valstis, kas vērtēja Latvijas tehniskās apskates sistēmu kā vienu no modernākajām, efektīvākajām un cenas ziņā lētākajām sistēmām Eiropas Savienībā.
SM pārstāvji atzīmēja, ka 2016. gadā portālā "Manabalss.lv" sāka vākt parakstus, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana tiktu nodota arī sertificētiem servisiem. Divu gadu laikā anonīmā balsojumā savāktas 1492 balsis.
Ņemot vērā, ka no 2023. gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu, CSDD pārstāvji sacīja, ka tuvākajā laikā izstrādās kontroles mehānismu, lai pārliecinātos par tehniskās apskates veicēja atbilstošas drošības kvalitātes nodrošināšanu satiksmē.
KP vēstulē SM norāda, ka valsts iestādēm, ieskaitot izpildvaras institūcijām, ir pienākums novērst nacionālo tiesību normu piemērošanu, kuras ir pretrunā ar ES tiesību normām. Vēstulē KP aicina SM ne vēlāk kā līdz šā gada 1. oktobrim izstrādāt nepieciešamo rīcības un pasākumu plānu, lai tiktu pārskatīts SM izstrādātais normatīvais regulējumus attiecībā uz CSDD darbībām, nodrošinot, ka akreditācijas process veicina transportlīdzekļu tehniskās apkopes tirgus atvēršanu konkurencei.
KP arī aicina nodrošināt, ka tiek nodalīta uzraugošā institūcija – CSDD – no akreditētajām sabiedrībām. "CSDD finansiāla atsaiste un neatkarība no transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles veicējiem nodrošinās neitrālu un objektīvu kontroli un akreditāciju, kā arī veicinās konkurenci kopumā," uzskata KP.
Tāpat SM aicināta pārskatīt CSDD un akreditēto sabiedrību savstarpējo līgumu par transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles nodrošināšanu darbības termiņiem. Ministrija arī aicināta izstrādāt rīcības plānu par nepieciešamajiem pasākumiem un grozījumiem normatīvajos aktos, kas neierobežotu transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles veicēju iespējas patstāvīgi noteikt cenas, darbības apjomus vai citus konkurences elementus, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu pakalpojumu sniedzēju konkurenci, kas veicinātu konkurences attīstību transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū sabiedrības interesēs.
KP aicina ministriju nodrošināt, ka Latvijā līdz 2020. gada 1. janvārim tiek pilnvērtīgi ieviesta objektīva un pamatota akreditācijas kārtība jaunu tirgus dalībnieku akreditācijai transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, kas nodrošina dažādu tirgus dalībnieku iespēju vienlīdzību.
Kā ziņots, KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD. Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt ES tiesību normas.
Lai novērstu valsts nepamatotu iejaukšanos tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, novērstu konkurences ierobežojumus un negatīvo ietekmi uz patērētājiem, KP rosina šo tirgu atvērt brīvai konkurencei. Kā optimālo sistēmu konkrētajam tirgum iestāde piedāvā valstij saglabāt uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkciju, kamēr pakalpojuma sniegšanu uzticēt privātajam sektoram – servisiem un remontdarbnīcām –, kas vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa defektus, gan veikt tehnisko kontroli.
KP noliedza pieņēmumus, ka atvērtā tirgū samazinātos ceļu satiksmes drošība. Proti, citu ES dalībvalstu pieredze un ES Tiesas prakse apstiprina, ka drošība uz ceļiem nav atkarīga no tirgus modeļa. Tā ir atkarīga no efektīva valsts uzraudzības mehānisma ieviešanas un uzraudzības.
KP norādīja, ka CSDD piemērotā darbības politika, kas ietverta SM vadlīnijās, ir pretrunā ar ES tiesību normām, un satur līguma par ES darbību pārkāpuma - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas - pazīmes. Lai Latvija būtu atbilstīga ES tiesību normām un nodrošinātu brīvas un godīgas konkurences apstākļus, KP ir nosūtījusi SM vēstuli ar aicinājumu līdz šā gada 1. oktobrim iesniegt nepieciešamo rīcības un pasākumu plānu. Neizpildes gadījumā KP ir tiesības ierosināt lietu par pārkāpumu CSDD darbībās.
