Autobusu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām vidējais vecums ir 16,3 gadi, savukārt kravas auto ar pilnu masu no 3,5 līdz 7,5 tonnām – 21,11 gadi; no 7,5 līdz 12 tonnām – 22,16 gadi un no 12 līdz 16 tonnām 19,77 gadi. Šāda statistika ne pārāk pozitīvā gaismā atspoguļo tautsaimniecības stāvokli, un iezīmē arī potenciālās drošības problēmas uz ceļiem.
Analizējot kopējos Eiropas datus, jāmin, ka reģistrēto transportlīdzekļu vidējais vecums ir 10,7 gadi. Valstis ar vecākajiem transportlīdzekļiem ir Slovākija, Latvija, Igaunija, Kipra un Spānija.
Šī gada janvāra Eiropas dati ļauj pozitīvi raudzīties nākotnē un secināt, ka lielākajā daļā valstu autoparku uzturētāji apzinās, cik būtiski ir regulāri to atjaunot. Jaunu reģistrēto komerctransporta līdzekļu (ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām) skaits ir pieaudzis par 7,8%.
Atgriežoties pie Latvijas datiem, jāmin, ka 2018. gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, jaunu reģistrēto vieglo komerctransporta vienību skaits ir audzis par 29.9%, apsteidzot kaimiņus – lietuviešus ar 20,2% un igauņus ar 17,4%.
Auto, kas tiek ekspluatēts pārāk ilgi, var radīt ne tikai drošības problēmas, bet arī lielākas izmaksas auto parka uzturētājam. "Šī brīža tendences liecina, ka, lai gan cilvēki apzinās, ka, braucot ar vecu auto, viņi maksā vairāk, tomēr pastāv kāda psiholoģiskā barjera, kas daudziem vadītājiem traucē pieņemt lēmumu par auto parku atjaunošanu. Manuprāt, šī barjera rodas, jo lielai daļai Latvijas uzņēmēju nav pārliecības par stabilitāti nākotnē, attiecīgi šis jautājums jārisina jau valstiskā līmenī. Jāsaka gan, ka pamazām situācija uzlabojas, uzņēmumu, kas savlaicīgi atjauno automašīnas, lēnām paliek vairāk. Un tie, kuri to dara, primāri vēlas kvalitāti," stāsta "Volkswagen komerctransporta" zīmola vadītājs Baltijas valstīs Māris Zoltners.
