Ar 18 gadus veco jēkabpilieti Reini Nitišu portāls "Delfi" tikās pagājušā gada vasarā, kad viņš bija ceļā uz savu pirmo lielo trofeju - Eiropas čempiona titulu, ko izcīnīja vēl pirms sezonas pēdējā posma. Tiekoties tagad, pāris dienas pirms Reiņa debijas jau pasaules čempionātā, nekas daudz it kā nav mainījies - tas pats vienkāršais, nesamākslotais puisis, tikai nu jau cauri Reiņa runai jaušas profesionāļa spriedumi un pieeja. Un to var saprast, jo ar Reini Nitišu laikā starp pēdējo Eiropas čempionāta posmu un šo pavasari ir daudz kas noticis, kas pāris vārdos apkopojams šādi - Reinis ir kļuvis par "Ford" atbalstītās "Olsbergs MSE" komandas pilotu pirmajā pasaules rallijkrosa čempionātā ("World RX"). Amats, kas "skan" ļoti labi.
Kādas sajūtas pirms Portugāles sacensībām?
Pēdējās dienās, kamēr man ir daudz visādu darīšanu, skriešanas, nesanāk par to domāt. Stresa pagaidām nav, un tas, ka šobrīd nedomāju par sacensībām, palīdz saglabāt vēsu prātu. Aizbraukšu uz Portugāli, tad jau redzēs.
Jūti, ka Tu Latvijā esi kļuvis par mūsu lielāko autosporta cerību šobrīd?
Redzu, ka tagad daudz vairāk sociālajos tīklos mani "iešēro" un "laiko", bet citādi nekādu lielu atšķirību no iepriekšējiem gadiem neredzu. Sākumā ir labi jānobrauc, un tad jau redzēs.
Pasaules čempionātā un komandā esi jaunākais braucējs? Kā uz tevi skatās?
Neviens tam, man šķiet, uzmanību tam nepievērš. Galvenais ir rezultāts, svarīgāk par gadiem ir tas, ka es varu braukt tikpat ātri kā mans komandas biedrs vai vēl ātrāk. Te viss ir nopietni.
Kas būs atšķirīgs "World RX" no Eiropas čempionāta, ja neskaita trīs jaunās trases citos kontinentos?
Domāju, publicitāte un atspoguļošana būs daudzkārt lielāka nekā Eiropas čempionātam, un skatītāju skaits. Tas nāks par labu arī Eiropai.
Bet vai tas ko sportiskajā ziņā maina - diez vai.
Vai tā ir priekšrocība - būt no mazas, pasaules autosporta mērogā nezināmas valsts?
Nē, tas neko neiespaido. Protams, brauks arī "lielie vārdi" kā Kens Bloks, Žaks Vilnēvs, bet mērķis ir viņus apdzīt, un tad jau zinās arī mūs, mazos. Plāns tāds ir (smejas).
Ja nopietni - plāns ir mācīties, bet gribas pēc iespējas augstāk tikt un ātrāk sasniegt. Pēc pirmajām sacensībām varēšu vairāk ko saprast, bet pagaidām mans uzdevums ir TOP12. Šobrīd labāk mērķus noteikt zemākus un sasniegt, nekā uzlikt augstākus un nerealizēt.
Kā Tava sadarbība ar Gronholmu?
Neesmu viņu saticis pārāk bieži, tikai svarīgākajos testos. Viņa galvenais darbs bija uzbūvēt mums labu mašīnu, un Gronholms testēja auto pēc visām pārbūvēm. No viņa var mācīties, kā jāstrādā ar komandu, ar inženieriem, kā viņš visu izklāsta, un ko pasaka, lai būtu labāk.
Mašīna ir pielāgota Tev vai Tev jāpielāgojas mašīnai?
Abējādi. Ja pilots nevar pielāgoties mašīnai vai mašīna neder pilotam, tad nekas labs nesanāks. Bet vairāk tomēr es pielāgojos mašīnai.
Jau pirmajā sezonā pasaules čempionātā gaidāma liela konkurence autoražotāju vidū. Kā Tu to skaidro?
Rallijkross ir lētāks par ralliju, un publicitāte ir varbūt pat lielāka nekā WRC. Sacensības ir vieglāk parādīt TV, var piesaistīt skatītājus, un tas ir galvenais trumpis, ko visi šogad izmanto.
Kādi plāni uz Portugāli?
Tajā trasē agresīvi jābrauc, sakostiem zobiem - ja tu nebrauksi pāri apmalēm, nekur netiksi. Bet es mašīnu saudzēju! Pagājušogad nebija neviena posma, kad es apstātos tehnisku iemeslu dēļ. Protams, ka bija brīži, kad gribējās vairāk riskēt, taču bija kļūdas, no kurām es mācos un negribu atkārtot.
Jānis Baumanis turpinās Tevis iesākto Eiropas čempionātā. Esi jau kādu padomu iedevis?
Jā, esmu! Visādus knifiņus jau viņam pastāstīju, ko pagājušogad sapratu un ko gribu nodot tālāk. Viņš gan brauks ar "Renault Twingo", es braucu ar "Renault Clio", bet atšķirība nav liela. "Twingo" ir jaunāks, agresīvāks, un nav jau tā, ka mašīnā iekāpis puisis no malas - Jānis ir daudz braucis, ir pieredze, un šajā komandā ir cilvēki, kas viņam var palīdzēt attīstīties, kā palīdzēja man.
Ir arī Tavs pirksts tajā, ka latvietis paņemts komandā?
Nosacīti. Viņš gribēja braukt citā komandā un prasīja manu viedokli, es ieteicu savu pagājušā gada komandu "Set Promotion". Ja paskatāmies pēdējo sezonu rezultātus, tieši viņi ir tie, kas ir vadībā un uzvar. Teicu: izdomā, ko gribi - braukt pa priekšu vai vienkārši braukt. Var izīrēt labu tehniku arī citā komandā, bet ja tev nav ne laba inženiera, ne padomdevēja... Iztērētā summa būs līdzīga, bet ieguvumi nesalīdzināmi.
Kāds ir Tavs komandas biedrs Andreass Bakerūds?
Viņš ir ļoti, ļoti jautrs puisis, bet tikai slēgtajā parkā - tiklīdz Andreass uzvelk ķiveri, tā uzreiz kļūst mierīgs un nosvērts.
Mēs labi satiekam, esam jau aizsākuši savstarpēju turnīru - norunājām, ka visās valstīs, kur būsim, iesim braukt ar īres kartingiem. Sezonas laikā skaitīsim punktus, ir vienošanās, ko darīs uzvarētājs un ko zaudētājs, bet to es pagaidām neatklāšu. Šobrīd mums rezultāts ir neizšķirts. Tagad visās pasaules malās, kur būsim, meklēsim trasi, lai izbrauktu.
Komandu pavēles būs kā F-1?
Šis ir pirmais gads, un mūs interesē gan komandu, gan individuālais vērtējums, bet pagaidām neesam runājuši par šādu situāciju. Andreass it kā ir pieredzējušāks, bet laiks rādīs, kuram dos priekšroku, pagaidām komanda strādās uz abiem. Ja pēdējā posmā, piemēram, izšķirsies tituls, tad gan nezinu, ko darīsim. Sēdīsimies pie galda un "metīsim kapeiku". Bet sākumā ļaus braukt.
Varēji iedomāties pagājušās sezonas sākumā, ka situācija šādi risināsies?
Nē, nepavisam. Plāni mainījās ātri, un viss notika tik zibenīgi, bet mēs visu paguvām izvērtēt un pārdomāt - pāriet uz to "lielo" klasi vai palikt vēl vienu sezonu Eiropā. Daudzi gan teic, ka par ātru, bet tajā pašā laikā man šķiet, ka šīs bija vislabākais brīdis - pasaules čempionāta debijas sezona. Varēju vēl gadu braukt "Super 1600" klasē un varbūt kļūt par divkārtēju Eiropas čempionu, bet tas jau man neko vairs nedotu. Bet tikpat labi es arī varēju neiegūt to titulu, un tad gan deguns būtu lejā.
Bija brīdis, kad pašam šķita - ek, nebūs...
Nē, nebija, jo tētis pašā sākumā pateica - būs! Un ja tā, tik skarbi nosaka, tad arī būs.
Izskatījās, ka tituls Tev nāca viegli - nodrošināji to vēl pirms sezonas beigām!
Tā nu gan nebija. Varbūt es neizrādīju, bet nebija tā, ka es aizbrauktu visiem pusapli pa priekšu. Katrā braucienā bija konkurenti, negāja viegli, un tikai kaut kādas mazās lietas, kas ļāva būt priekšā. Ātrs var būt jebkurš, bet ātrumam ir jābūt tādam, lai beigās būtu visiem priekšā. Piemēram, mans bijušais komandas biedrs Rahmatuļins - viņš arī bija ļoti ātrs, bet vienmēr kaut kas pietrūka, lai uzvarētu.
"Džokera" apļi - tā ir "štelle", un milzīga "ņemšanās" visai komandai, jo trīs cilvēki, kas strādā tikai ar šo "džokera" apļa plānošanu. Divi strādā ar hronometriem, skatoties, cik esi priekšā vai atpaliec no pārējiem, cik vēl ir distance - pats braucējs to nemaz nevar sacīkstes laikā izplānot, to pasaka rācijā. Tā ir apdzīšanas iespēja.
Ko no Tevis "Olsbergs MSE" komanda prasa ārpus sacensībām?
Es tagad jūtu, kas ir profesionāls sports, bet man svarīga ir skola. Varu apvienot, bet pēdējā laikā nav viegli. Bet nekas, cīnīsimies. Mācos 3.kursā Rīgas Valsts tehnikumā, un drīz ir eksāmeni. Izdarīju visu, lai uz tiem tiktu, bet ja iepriekš gribēju atzīmes 7 un augstāk, tad nu jau sāku just, ka laižu zemāk, 6 vai 5 un augstāk, bet vēl varu noturēties septītnieka līmenī. Vai komanda prasa uzrādīt liecību? Vēl ne, te nav tik traki kā Autosporta Akadēmijā (smejas).
"Atlaides" skolā man nav bijušas, jo nekad neesmu bijis nesekmīgs un vienmēr esmu labi mācījies, un tas skolotājiem patīk. Ja es turklāt apmeklēju stundas un neesmu "zīmulis" ar pirkstiem gaisā, tad attiecības ir labas, varu aiziet sarunāt, pēc tam visu nokārtoju.
Un ko tētis par visu šito saka?
Tētis strādā (smejas). Ja es gribu braukt, viņam jāstrādā. Bet nopietni - liels paldies manai ģimenei!
Tētis saka, lai braucu un cīnos, galvenais bez stresa, bet mēs, jēkabpilieši, jau esam tādi mierīgi.
