Foto: Publicitātes foto
Dienesta suns ir viens efektīvākajiem līdzekļiem cīņā ar kontrabandu. Tieši suns bieži spēj izdarīt to, ko nespēj cilvēks, un tieši ar dienesta suņa palīdzību robežsargiem un muitai ir iespēja konstatēt cilvēka pēdas apstākļos, kur nepietiktu ar cilvēka profesionalitāti vien, identificējot tās preces un vielas, kas rada risku sabiedrībai. Regulāri tiek konstatēti gadījumi, kad kontrabandisti izmanto dažādus līdzekļus, lai slēptu preci, piemēram, piparus vai etiķi, tomēr visbiežāk tiek panākts gluži pretējs efekts - šādu līdzekļu izmantošana pat palīdz sunim veikt savu uzdevumu, nevis otrādi, jo smaržas tiek pastiprinātas.

Valsts robežsardzē skaidro, ka dienesta suns ir tikai viens no palīglīdzekļiem – līdzās tehniskajiem līdzekļiem –, ko robežsargi izmanto savu ikdienas uzdevumu veikšanai, tajā skaitā arī cīņai ar kontrabandistiem. Tomēr dienesta suņi bieži vien spēj to, ko nevar cilvēks vai tehnika. Ar dienesta suņa palīdzību robežsargiem ir iespēja konstatēt cilvēka pēdas apstākļos, kad cilvēka maņas to neļautu izdarīt. Tāpat dienesta suns spēj sajust noslēptas cigaretes vairāku desmitu metru attālumā, un tas ļoti atvieglojot robežsargu darbu. Turklāt, arī aizturot kontrabandistus, ar dienesta suņa palīdzību tas ir vienkāršāk izdarāms arī tādu iemeslu dēļ, ka kontrabandisti baidās no suņu kodumiem un tāpēc mazāk pretojas vai nebēg aizturēšanas gadījumā.

Arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka praksē ir pierādījies, ka kinologiem ar darba suņiem ir liela nozīme kontrabandas apkarošanā, jo darba suns spēj efektīvi identificēt preces un vielas, kas rada risku sabiedrībai. Mūsdienās visā pasaulē gan suns, gan tehniskais aprīkojums tiek efektīvi izmantots cīņā pret kontrabandu – tas ir viens no efektīviem līdzekļiem, ko valsts iestāžu amatpersonas visā pasaulē izmanto ikdienas pienākumu veikšanai apstākļos, kad cilvēka maņas savu fizioloģisko ierobežojumu dēļ nespēj konstatēt svarīgus apstākļus. Latvijas muitā strādā darba suņi, kas ir apmācīti narkotiku, tabakas izstrādājumu un skaidras naudas meklēšanā.

Runājot par kinologu un dienesta suņu profesionalitāti un sagatavotību, robežsardzē norāda, ka par šiem aspektiem var spriest pēc vairākiem rādītājiem – gan pēc rezultatīviem aizturēšanas gadījumiem uz robežas, gan pēc ikgadējās testēšanas rezultātiem, gan pēc uzrādītajiem rezultātiem sacensībās, visbeidzot – pēc iesaistīšanās citu valstu kinologu apmācībās. Visās šajās jomās Valsts robežsardzes kinologiem, dienesta suņiem, kinologu apmācības instruktoriem patlaban ir vērā ņemami panākumi. Proti, Valsts robežsardzes kinoloģijas joma sāka attīstīties 1992. gadā ar pāris privātiem robežsargu suņiem. Pašlaik dienestā ir vairāk nekā 100 suņu. Turklāt Valsts robežsardzes kinologu apmācības instruktori jau vairākus gadus tiek aicināti apmācīt citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kinologus, kā arī iesaistās trešo valstu – Moldovas, Gruzijas, Baltkrievijas, Centrālāzijas valstu – kinologu apmācībā. Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledža regulāri realizē dažādus projektus, kas saitīti ar atbalsta sniegšanu valstīm ārpus ES. Tāpat robežsardzes kinologi un instruktori aktīvi piedalās aģentūras FRONTEX organizētajās kopējās operācijās un dažāda veida apmācībās. Piemēram, šī gada maijā un jūnijā Valsts robežsardzes koledžā Rēzeknē kā FRONTEX partnerakadēmijā tika organizētas apmācības ES dalībvalstu kinoloģijas instruktoriem. Arī VID stāsta, ka teorētisko un praktisko zināšanu pilnveidošanai regulāri notiek pieredzes apmaiņas pasākumi ar citām valstīm, kas dod iespēju izvērtēt sasniegto un pārņemt labāko praksi, kā arī stiprināt sadarbību ar citu valstu kinoloģijas dienestiem. Kinologi regulāri piedalās starptautiskās sacensībās, kopīgos kontroles pasākumos, kā arī dažādās apmācībās. Ļoti aktīva sadarbība notiek starp Baltijas valstu muitas administrāciju kinoloģijas dienestiem. Tāpat, lai veicinātu Latvijas un ārvalstu muitas dienestu kinologu un darba suņu profesionālās meistarības pilnveidošanu, nodrošinātu pieredzes apmaiņu un kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī stiprinātu muitu kinoloģijas dienestu starptautisko sadarbību cīņā ar kontrabandu, Latvijas muita šogad jau otro gadu rīkoja starptautiskās sacensības kinologiem ar darba suņiem. Šogad sacensībās piedalījās kinologi ar darba suņiem ne tikai no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Čehijas, bet arī no Krievijas, Moldovas, Polijas, Somijas un Ukrainas.

Gan VID, gan robežsardzē uzskata, ka patlaban kinologu un dienesta suņu skaits ir pietiekošs, lai nodrošinātu svarīgākās ikdienas funkcijas, tomēr tas vēl nav sasniedzis savu optimālo līmeni. Tomēr Valsts robežsardzē atzīst, ka problēmas parādās, kad runa ir par jaunu kinologu piesaisti. Proti, kinologa dienesta pienākumi ir plašāki nekā parastam robežsargam, tāpat arī atbildības līmenis ir daudz augstāks. Tāpat, konstatējot robežas šķērsošanas pazīmes, kinologam ar savu dienesta suni jāveic svarīgākie pasākumi pārkāpēja vajāšanai un aizturēšanai. Vēl robežsardzē skaidro, ka, kaut arī kinologs saņem piemaksu par darbu ar suni, tas tomēr nav noteicošais faktors izvēles izdarīšanai kļūt par kinologu - turklāt kinologs ir saistīts ar savu dienesta suni septiņas dienas nedēļā, ieskaitot brīvdienas, atvaļinājumus un arī slimības laikā. Tāpat robežsardzē piebilst, ka vēl aizvien līdz galam nav atrisināts jautājums par kinologa nodrošināšanu ar dienesta transportu, kā arī par suņa uzturēšanai nepieciešamo sprostu.

Darbā ar suņiem kinologiem galvenokārt vajadzētu uztraukties par to, kādas ir suņa darba spējas, proti, cik labi suns ir sagatavots darbam un vai suns būs spējīgs izpildīt tam noteikto uzdevumu. VID papildina – lai darba suni izmantotu dienestā, kinologam ar suni ir jāiziet pamatapmācības kurss. Kursa ilgums ir 16 nedēļas, un to laikā darba suns tiek apmācīts tam paredzētajā specializācijā. Lai uzturētu un pilnveidotu kinologa un darba suņu kvalifikāciju, ir regulāri jātrenējas gan instruktoru vadībā, gan individuāli. Mācības turpinās visu mūžu, līdzīgi kā sportā visu laiku ir jātrenējas. Kinologiem lielākās raizes ir par to, cik labi jaunais darba suns iedzīvosies un sapratīsies ar jauno ģimeni. Sākot mācību procesu, kā arī regulārajos kvalifikācijas celšanas kursos un eksāmenos kinologam lielākais satraukums ir par to, vai kinologs ar suni sekmīgi nokārtos kvalifikācijas eksāmenu. Profesionāli sagatavota kinologa un viņa suņa komanda darbā parasti ir pārliecināta par sevi - sunim un kinologam ir jābūt spēcīgai savstarpējai saiknei, tāpat kinologam labi jāapzinās sava atbildība par suni visu viņa dzīvi.

Kā stāsta robežsardzē, regulāri tiek konstatēti gadījumi, kad kontrabandisti izmanto dažādus līdzekļus, lai suņi nesaostu konkrētu preci vai narkotikas. Piemēram, kontrabandisti izmanto gan piparus, gan etiķi, gan dažādus dzīvnieku atbaidīšanas līdzekļus. Tomēr lielākajā vairumā gadījumu šādu līdzekļu izmantošana pat palīdz sunim veikt savu uzdevumu, nevis otrādi, jo smaržas tiek pastiprinātas. Turklāt robežsardzē piebilst – par laimi kontrabandisti šos paņēmienus ir samācījušies no mākslas filmām, jo tur demonstrētais pārsvarā neatbilst realitātei. Līdzīgu ainu iezīmē arī VID, skaidrojot, ka kontrabandistu izmantotie līdzekļi ļoti palīdz kinologa un suņa darbā, jo liek dzīvniekam nedabiski novērsties no pārmeklējamā objekta, radot daudz pamatotākas aizdomas par kontrabandas klātesamību.

VID apkopotā informācija liecina, ka 2017. gadā, kinologiem ar darba suņiem piedaloties kontroles pasākumos, konstatēti 255 pārkāpumi – 117 gadījumos konstatētas 4 909 447 nelegālas cigaretes, 130 gadījumos konstatēti 20 582,56 grami dažādu narkotisko vielu, kā arī astoņos gadījumos konstatēta nedeklarēta skaidra nauda 139 936,70 eiro vērtībā. Savukārt šā gada piecos mēnešos konstatēti 199 pārkāpumi – 40 gadījumos konstatētas 797 460 nelegālas cigaretes, 156 gadījumos konstatēti 8 775,709 grami dažādu narkotisko vielu, bet vēl trīs gadījumos konstatēta nedeklarēta skaidra nauda 50 270,36 eiro vērtībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!