Paši kontrabandisti visos laikos ir bijuši tikai "peškas", kas izdara melno darbu lielāku shēmu plānotāju vietā. Tomēr, ņemot vērā savas nodarbes specifiku kontrabandistiem ļoti bieži nākas "piehaltūrēt" arī dažādu valstu slepeno dienestu uzdevumā gan palīdzot slepus pāri robežai nogādāt ieročus un cilvēkus, gan arī palīdzot sarūpēt nepieciešamo informāciju.
Šādas haltūras visbiežāk nodrošina arī kontrabandistu biznesa pastāvēšanas ilgtspējīgumu – ja kontrabandists pilda slepeno dienestu uzdevumus, viņam ir nodrošināta zināma imunitāte pret aizturēšanu. Tas arī nodrošina viņa rūpala lielāku konkurētspēju pret nodarbes kolēģiem, kuriem varbūt šādas aizmugures nav. Līdz ar to ikvienam kontrabandistam ir jārēķinās ar iespēju, ka viņš ne vien kļūs par savas valsts apzadzēju, bet arī nodevēju, jo var nākties kalpot citas valsts slepenajiem dienestiem tikai tāpēc, lai viņu nenodotu policijai un varētu saglabāt savu "biznesu".
To apstiprina arī "BuzzFeedNews" un "Re:Baltica" kopīgi veiktais pētījums par Krievijas slepeno dienestu ierasto praksi vervēt kontrabandistus Baltijas valstīs, lai tie kļūtu par spiegiem un ziņotājiem. Tā, piemēram, Igaunijā pēdējos gados arestēti un par spiegošanu Krievijas labā notiesāti vismaz pieci vīrieši. Un visi pieci bija zināmi kā kontrabandisti — sākot ar cigaretēm un beidzot ar cilvēku nelegālu pārvadāšanu. Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) viņus savervēja, garantējot izvairīšanos no ilgas sēdēšanas Krievijas cietumos. Perspektīva nonākt cietumā Krievijā, ja esi atteicies sadarboties ar FSB ir vairāk nekā nepievilcīga. Visi pieci parakstīja līgumu par sadarbošanos ar FSB un saņēma naudu par izpildītajiem uzdevumiem.
Slepenajiem dienestiem šādi "peškas" ir ļoti izdevīgi, jo iekrišanas gadījumā netiek zaudēti vērtīgi kadri, kuru apmācīšanai ir veltīti gadi. Un pēc tam ir atkal viegli atrast jaunu spiegu – kontrabandistu, kuru atkal viegli aizmirst.
Protams, kontrabandistu rīcībā parasti nav slepenu dokumentu, un viņu uzdevums vairāk ir nodrošināt atbalsta funkcijas: sagādāt informāciju, piemēram, par robežsardzes un policijas aktivitātēm pie robežas, palīdzēt diversiju plānošanā, pāri robežai pārvedot cilvēkus un piegādājot ieročus vai kādas citas nepieciešamās lietas.
Ņemot vērā bēgļu jautājuma aktualitāti, kontrabandisti var palīdzēt saasināt situāciju valstī, piemēram, organizējot pēkšņu bēgļu pieplūdumu pāri valsts robežai. Aizdomas par šādām kontrabandistu un organizētās noziedzības grupējumu aktivitātēm jau ir izteikušas vairākas ES valstis.
Kopš Krimas aneksijas un NATO karaspēka izvietošanas Baltijas valstīs ir aktivizējusies gan vietējo kontrabandistu vervēšana, gan arī aizturēšana aizdomās par spiegošanu. Satversmes aizsardzības birojs 2017. gada darbības ziņojumā atzīst, ka: "Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam." Tas ļauj secināt, ka potenciālo spiegu īpatsvars kontrabandistu vidū visdrīzāk palielināsies.
Tāpēc ir vērts ņemt vērā drošības struktūru profesionāļu ieteikumu, nekad neuzticēties kontrabandistam. Viņi visos laikos ir bijuši vieni no lielākajiem "stukačiem"! Vienmēr jāatceras, ka savas darbības dēļ, šādus cilvēkus ir ļoti viegli ietekmēt un likt darīt visnetīrākās lietas, piemēram, izvilināt un atklāt citu cilvēku noslēpumus, lai vēlāk tos varētu izmantot šantāžai.