Konference tiek rīkota kā trīspusējas sadarbības forums starp uzņēmējiem, akadēmisko vidi un valsts pārstāvjiem ar mērķi informēt, uzklausīt, diskutēt un izdarīt secinājumus, kas ļautu apvienot visu trīs pušu kompetences un resursus cīņā ar ēnu ekonomiku un par labklājības un konkurētspējīgas valsts attīstību. 2018. gada konferences fokuss ir aktualitātes ēnu ekonomikas mazināšanas plāna 2016-2020 ietvaros, nodokļu reformas ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanu, kā arī galvenie izaicinājumi pie kuriem būtu jāstrādā nākošajos gados.
Konferences ietvaros notiks jaunākā pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009-2017" prezentācija, ko komentēs pētījuma autors, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, asociētais profesors Dr. Arnis Sauka.
Ar īstenotajiem Finanšu ministrijas pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanā iepazīstinās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, savukārt par Ekonomikas ministrijas īstenotajiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanā runās Ekonomikas Valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
Otrajā konferences daļā norisināsies paneļdiskusija "Vai spējam mazināt ēnu ekonomiku straujāk nekā par 1% gadā", kurā piedalīsies Arnis Sauka (SSE Riga), Juris Stinka (biedrība BASE), Dace Pelēkā (VID), Jana Salmiņa (FM) un Elīna Rītiņa (LTRK).
Kā liecina aizvadītā gada Ēnu ekonomikas konferencē prezentētais pētījums, Latvijā 2016. gadā ir bijis neliels ēnu ekonomikas samazinājums, tādējādi turpinot tendenci, kas novērojama kopš 2013. gada. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir vērojams neliels ēnu ekonomikas pieaugums. Šādai tendencei saglabājoties jau vairākus gadus pēc kārtas, plaisa starp ēnu ekonomikas apjomu trīs Baltijas valstīs ir būtiski mazinājusies.
Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2016. gadā Latvijā bija 20,3%, Lietuvā – 16.5%, bet Igaunijā - 15,4%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā bija krities par 1,0% no IKP, taču ēnu ekonomika 2016. gadā Latvijā joprojām saglabājās augstākā līmenī lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.