Visas čaulas nepazudīs
Lai gan premjers Māris Kučinskis marta vidū dievojās, ka Latvijas bankas čaulas klientu lokam no 26 tūkstošiem "pastkastīšu firmu" jāsarūk līdz apaļai nullei, tagad amatpersonu pozīcija ir mainījusies. Valdībai
iesniegtajos
likuma grozījumos pilnīgu apkarošanu nomainījusi vēršanās pret visriskantākajiem klientiem. Finanšu ministrija iecerējusi, ka sadarbība būs jāpārtrauc ar čaulas veidojumiem, kuri atbilst divām (nevis vienai) no trim "pastkastīšu firmas" pazīmēm.


Ministru kabinets lemšanu uz nedēļu
atlika
, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām. Ja neizproti, kas ir "čaulas kompānijas", tad droši ver vaļā
šo rakstu
. Īsumā – tie ir tikai uz papīra pastāvoši uzņēmumi, kas neveic reālu uzņēmējdarbību, bet veic vien finanšu darījumus caur kontiem bankās. Kāpēc? Lai izvairītos no nodokļu nomaksas un slēptu patiesā labuma guvējus.


Finansiālu labumu no darba Saeimā gūst deputāti.
Šeit
atradīsi pārskatu par Ringolda Baloža, Artūra Rubika, Nellijas Kleinbergas un Alda Adamoviča, kā arī Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas deklarācijās norādīto. Tikmēr partijas "Kustība "Par!"" rindas turpina rukt – politisko spēku
pametusi
arī Lolita Čigāne. Andrejs Judins, kurš paspējis pamest gan "Vienotību", gan "Par!", vēlēšanās atkal būs
rodams "Vienotības" sarakstā
.
Nerezidentu banku nākotne
Nelielā "LPB Bank", kas vēl pērn skanīgāk sevi dēvēja par "Latvijas pasta banku"
nešaubās
par savas darbības turpināšanu. Banku uzraugam iesniegtajā pārskatā pausta apņēmība darbības fokusu vērst uz finanšu tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu e–komercijas jomā un bankas pārorientēšanos no NVS valstīm uz Eiropas ekonomiskās zonas, OECD un NATO dalībvalstīm. Banka neslēpj, ka sadarbības pārtraukšana ar čaulas kompānijām un jaunā stratēģija kopumā mazinās peļņu, taču tas nerada draudus bankas darbībai.


"LPB Bank" gan nav vienīgā, kas cerīgi raugās nākotnē. Uzraugam visas nerezidentu bankas ir
apliecinājušas
, ka vēlas turpināt strādāt Latvijā. Tostarp "Rietumu banka", kas pašlaik ir lielākais nerezidentu apkalpotājs Latvijā, līdz vasarai
beigs sadarbību
ar vairāk nekā 4000 augsta riska klientiem. Pērn "Rietumu banka"
nopelnīja
33 miljonus eiro, bet nule
pabeigusi
darbinieku skaita samazināšanu par 15%.


Mazāks optimisms vērojams "Norvik bankas" gadījumā, kas pēc peļņu nesošā 2016. gada pērn strādājusi ar 44 miljonu eiro
zaudējumiem
. Tam pievienojot vēl 37 miljonu eiro zaudējumus, kurus pērn cietusi bankas grupa, secināms, ka kopumā bankas zaudējumu apmērs sasniedz 85 miljonus eiro. Tas gan nav tik skumji kā "Bankas Baltija" liktenis, kas nupat
izslēgta
no Uzņēmumu reģistra. 23 gadus ilgās bankas likvidācijas izskaņā tā VID palikusi parādā sešus miljonus eiro nenomaksātos nodokļos.


Labāk finanšu jomā
klājas
Latvijas Bankas vadībai. Prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram pašlaik kriminālprocesa dēļ liegts ieņemt amatu, pērn algā centrālajā bankā saņēma 143 tūkstošus eiro. Viņa vietniece Zoja Razmusa – 106 tūkstošus eiro un 34 tūkstošu eiro dāsnu pensiju. Pieticīgāk pelna Rimšēviča pratinātājs Jēkabs Straume, kurš pusgada laikā KNAB vadītāja amatā
saņēmis
19 tūkstošus eiro.
Makrona diplomātija
Francijas prezidents Emanuels Makrons Tuvajos Austrumos glābj Rietumu tēlu, kuru pabojājis Donalda Trampa paziņojums par ASV spēku atvilkšanu no Sīrijas.
Te
atradīsi vēl citus pasaules notikumus, kas bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Bet pašā Francijā Makronam nu jāsadzīvo ar vērienīgu
dzelzceļa darbinieku streiku
, kas turpināsies trīs mēnešus. Darbinieki iebilst prezidenta plānam laupīt viņu dāsnos darba nosacījumus tostarp automātisku ikgadējo algas palielinājumu, pirmstermiņa pensionēšanos, 28 dienu apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu, aizsardzību pret atlaišanu un bezmaksas braucienus tuviniekiem.


Sociālā tīkla "Facebook" vadītājs Marks Cukerbergs
paziņojis
, ka kompānija ir izdzēsusi vairāk nekā 270 kontus, ko kontrolēja Krievijas "Interneta pētījumu aģentūra", kas vairāk pazīstama kā Kremļa "troļļu ferma". Savukārt
šeit
"Krievijas Pasta" drona "troļļošanas" piemērs – pirmā sūtījumu piegādes bezpilota lidaparāta ceļš atdūrās mājas sienā.


Kopā ar Raimondu Vējoni paviesojāmies Baltajā namā, kur Baltijas valstu līderi ieradās ciemos pie Donalda Trampa. ASV galva
apsolīja
, ka nepievils Baltiju, kā arī slavēja mūsu aizsardzības tēriņus. Sakāmais bija
arī Vējonim
.
Atlaiž Starkovu
Latvijas Futbola federācija ārkārtas sēdē
atlaida
izlases galveno treneri Aleksandru Starkovu. Pie Latvijas nacionālās valstsvienības stūres Starkovs bijis trīsreiz. Pirmoreiz šo amatu viņam uzticēja 2001. gadā, otrreiz — 2007. gadā un pēdējoreiz 2017. gadā. Federācijas vadzis lūza pēc kaunpilnā zaudējuma Gibraltāram. Starkovs
pauda cerību
, ka šis lēmums nāks par labu Latvijas futbolam.


Pret atlaišanu balsojušais federācijas prezidents Indriksons
skaidroja
, ka nevēlējās trenera maiņu pirms jaunā federācijas prezidenta vēlēšanām. Starkovs par rokādi saņems
ievērojamu kompensāciju
, kas rakstāma vismaz ar sešiem cipariem. Interesanti, ka Starkovs, visticamāk, būs viens no tiem cilvēkiem, kas izvēlēsies nākamo valstsvienības galveno treneri.


Daudz skarbāk pret kaunpilniem zaudējumiem izturas Grieķijas futbola kluba "Olympiakos" īpašnieks. Viņš savai komandai
piespriedis
400 tūkstošus eiro lielu soda naudu un daļu spēlētāju aizsūtījis piespiedu atvaļinājumā. Tikmēr ļoti ilgā atvaļinājumā
devies
norvēģu biatlonists, astoņkārtējais olimpiskais čempions Ūle Einārs Bjorndālens. Vakances ir arī Latvijas sportā – Bobsleja un Skeletona federācija
meklē
jaunus censoņus. Ja vēlies ko rāmāku –
meklē
arī Dziesmu un deju svētku brīvprātīgos. Jaunu treneri
meklē
arī tenisa lielzvaigzne Novāks Džokovičs.


Meklēt jaunus ienākumu avotus nav jāpūlas mūsu labākajam bokserim Mairim Briedim. Pērn viņš
nopelnījis
aptuveni pusmiljonu eiro. Par darbu Valsts policijā viņš saņēmis 14 tūkstošus eiro, bet darbs ringā nesis krietni lielākas summas. Tikmēr par Rīgas "Dinamo" treneri oficiāli kļuvušais Ģirts Ankipāns
spriež
, ka nākamās sezonas galvenais uzdevums līdz ar konkurētspējīga sastāva komplektāciju ir psiholoģiskās noturības uzlabošana un skatītāju uzticības atgūšana.
Vēl portālā Delfi:
Literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis cītīgi seko līdzi oriģinālliteratūras jaunumiem, tāpēc
uzrakstījis recenziju
par Gunta Bereļa īsprozas krājumu "Es nekad nerunāju muļķības".


Šeit
lasi sarunu ar bērnu grāmatu autori Luīzi Pastori, kuras daiļrade nebūs sveša īsteniem grāmatu faniem. Drīzumā Luīzes karjerā gaidāmi vairāki svarīgi pavērsieni.


Šeit
rodama Jāņa Dombura saruna ar rakstnieci Noru Ikstenu, kuru savulaik iztaujājis čekas darbinieks. Viņa ir pārliecināta, ka čekas maisu publiskošana ir jāsāk vismaz ar Valsts drošības komitejas virsnieku vārdu publiskošanu.


Uldis Ozolants ir solo tālburātājs un, kā pats sevi dēvē, apmierināts pensionārs. Jau iepriekš
esam rakstījuši
, kā viņš viens pats nelielā laiviņā stājies pretī okeāna varenībai, lai īstenotu savu sapni.
Šis
ir viņa stāsts par dzīvi, pietauvojot laiviņu Karību jūras salās.


Te
rodi interviju ar Baibu Čipu-Ziemeli, kuras tiešā pārziņā bijis "Stenders". Caur sarunu iepazīstot Baibu tuvāk, kļūst skaidrs, ka viņa ir cilvēks, kurā apvienotas dažādas augstas kvalitātes – empātija, lojalitāte, līdzsvars un lielisks humors.
Dienas versija:
"Par to, kāda ir bijusi "sorosītu" un viņu apkarotāju loma Austrumeiropas politiskajā vēsturē, kādā labā Rietumu universitātē reiz noteikti uzrakstīs monogrāfiju,"
raksta
politologs Ivars Ījabs. Tā būšot līdzīga tām, kādas šodien velta viduslaiku raganu prāvām. Ījabs rakstniekiem cenšas palīdzēt, uzskaitot lietas, kam grāmatas nodaļās noteikti jāparādās. ""Sorosītus" vieno pārliecība, ka labāk ir dzīvot tur, kur pie varas esošos reizēm var nomainīt vēlēšanās, kur par vairumam netīkamām idejām tevi uzreiz nesit ar stekiem un kur korupciju un roku palaišanu neuzskata par "tradicionālajām vērtībām". Un patiesībā jau tik daudz vien arī ir no tā sorosisma – viss pārējais ir tikai nesvarīgas, krāsainas mežģīnes," spriež politologs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit