Ideja par mētājamu mikrofonu, kas palīdzētu veicināt auditorijas iesaisti dažādos pasākumos, pirms mazliet vairāk nekā pieciem gadiem radās trim Ālto Universitātes studentiem Somijā – diviem somiem un latvietim. Tagad viņi vada jaunuzņēmumu "Catchbox", kura mikrofonus par labiem esam atzinis un iegādājies ne viens vien pasaulslavens uzņēmums, tostarp "Facebook" un "Google". "Catchbox" mērķis ir radīt produktu, kas būtu aktuāls arī pēc 20 un vairāk gadu, – ko tādu, kas kļūst par stabilu vērtību, stāsta viens no uzņēmuma dibinātājiem Miķelis Studers.

Pasaulē pārdoti jau aptuveni 13 tūkstoši "Catchbox" mikrofonu – krāsainā, mīkstā spilventiņā ieslēptu audio ierīču, kuras droši var mētāt, nebaidoties sasist. Tiesa, dizains un iespēja brīvi "lidināt" mikrofonu pa auditoriju nav vienīgie "Catchbox" plusi. Izrādās, nelielā ierīce ir gana gudra, lai lidojuma un piezemēšanās laikā neradītu baisus trokšņus skaļruņos.

"Bijām studentu grupiņa. Viens no mums ievēroja, ka brīdis, kad ir jautājumi un atbildes, vienmēr ir ļoti saspringts vai nav raits. Mēs saistījām to ar mikrofona kustību no rokas rokā pa publiku. Tad domājām, kādēļ gan nevarētu to mētāt? Tas ir veids, kā tas ātrāk nonāktu pie runātājiem. Tad gan rodas daudzi tehniski izaicinājumi, piemēram, vieglums, svars, mīkstums, tehnoloģija, kurai brīdī, kad mikrofons tiek mētāts, ir arī jādarbojas," idejas rašanos atminas Studers.

2016. gadā "Catchbox" apgrozījis vairāk nekā divus miljonus eiro, dubultojot 2015. gada rezultātus. Ievērojama apgrozījuma palielināšana ir mērķis, ko "Catchbox" izvirzīja arī 2017. gadam, un kā liecina pašreizējās aplēses, pērnā gada apgrozījums lēšams trīs miljonu eiro apmērā.


Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Šobrīd visa "Catchbox" ražošana noris Latvijā – daļa uz vietas uzņēmuma telpās Purvciemā, daļa ārpakalpojumos, tostarp pie sadarbības partnera "HansaMatrix" Ventspilī. Mikrofona izgatavošanas process – sākot no komponenšu iepirkuma līdz gala produktam – var aizņemt vairākus mēnešus, taču rezultātā noliktavā tiks ievesti vismaz tūkstoš jaunu produktu. "Mēs nekad neražojam vienu," uzsver Studers.

Var teikt, ka "Catchbox" sastāv no divām daļām – elektronikas un ārējā mīkstā apvalka. Tā kā uzņēmums piedāvā ārējo apvalku personalizēt, tā izgatavošana aizņem aptuveni divas nedēļas. To gan ir plānots mainīt, atklāj Studers: "Mēs gribam šo laiku samazināt no divām nedēļām uz vienu dienu. Tas nozīmē, ka paveras pavisam citas pārdošanas iespējas. Ja tev vajag apdruku uz nedēļas beigām, pasūti to tagad un pēc divām trim dienām tas jau būs Amerikas rietumkrastā."
Trīs galvenie virzieni, kuros mērķē "Catchbox", ir: lielie uzņēmumi, universitātes un pasākumu rīkotāji. "Ir dažādi uzņēmumu topi, piemēram, "Fortune 500", kurā apkopoti 500 lielākie pasaules uzņēmumi. Šobrīd apmēram 30% no "Fortune 500" lieto vai ir nopirkuši vismaz vienu "Catchbox". Mēs gribam, lai viņi būtu nopirkuši ne tikai vienu un lai tie būtu krietni pāri 50%, 60%," vienu no mērķim atklāj uzņēmuma līdzīpašnieks.

Šobrīd galvenie mētājamo mikrofonu noieta tirgi gandrīz vienādās proporcijās ir Ziemeļamerika un Eiropa. Eiropā vislabāk tirdzniecība sokas Nīderlandē, Lielbritānijā, Vācijā un arī Somijā – valstīs, kurās ir daudzu pasaules mēroga kompāniju biroji. Nesen "Catchbox" sācis raudzīties arī Japānas virzienā, kas ir krietni atšķirīgs tirgus. Tā kā "Catchbox" ir radio ierīce, ikkatrā valstī ir jāiegūst nepieciešamā sertifikācija. Vienkāršāk, protams ir ar Eiropas Savienību, kur sertifikāts paver durvis uz 28 valstīm, taču arī Kanādas un ASV sertifikācijas nosacījumi esot visai līdzīgi.

"Catchbox" iegādājušās arī tādas informācijas tehnoloģiju nozares kompānijas kā "Facebook" un "Google", kuru birojos esot jau ap simtam šo mikrofonu. Studers gan smej, ka tagad jau esot visai grūti nosaukt, kuri no lielākajiem IT nozares uzņēmumiem nebūtu nopirkuši ķeramo mikrofonu.


Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Runājot par "Catchbox" nākotnes vīziju, Studers min nevis konkrētus skaitļus, bet gan mērķi kļūt par pirmo izvēli, kad runa ir par auditorijas iesaisti. Studers uzsver, ka "Catchbox" komanda būvē produktu un uzņēmumu, kas būs aktuāls arī pēc desmitiem gadiem.

"Tas ir tāds izaicinājums – uzbūvēt produktu, kas būtu lietošanā interesants arī cilvēkiem pēc 50 un 100 gadiem. Tā japāņi domā par biznesu – lai tas nav tikai tāds novitātes faktors, ka cilvēki nopērk, noliek plauktā un neizmanto vairs nekad, bet lai tas būtu kā bizness, lai ir kaut kas, ko cilvēki var faktiski iegādāties un pirkt arī vēlāk. Lai tas tiešām radītu kādu vērtību, lai nav tā, ka tas nodilst un tāpēc jānomaina."

"Catchbox" līdzdibinātājs atklāj, ka viens no viņa paraugiem biznesā ir slavenais Īlons Masks, kurš nereti tiekot piesaukts arī uzņēmuma sapulcēs. "Tā ir diskusija kaut vai par vīzijas dziļumu, augstumu, tālumu un plašumu. Tas, ko es esmu padziļināti lasījis par šo cilvēku, kas man patīk tajā visā, – šķiet, ka viņš to nedara naudas dēļ. Mēs kaut kā vienmēr pieminam naudas aspektu, ka tas ir kaut kāds veiksmīguma mērs, bet es domāju, ka tāda īsta vīzija nevar pastāvēt, ja motivators ir tikai nauda," pārdomās dalās uzņēmējs.

"Catchbox" Rīgas birojā šobrīd strādā 19 cilvēku, taču Studers pieļauj, ka kolektīvs vēl augs. Vaicāts par to, vai darbiniekus atrast ir sarežģīti, viņš atbild, ka tam "ir jābūt sarežģīti", ja vēlas, lai kolektīvā strādā vispiemērotākie speciālisti. "Tam, ko tu saki kā uzņēmums, ir jārezonē ar to, kas notiek arī iekšienē. Līdz ar to es uzskatu, ka tam ir jābūt izaicinājumam, jo pretējā gadījumā nenotiek nekāda atlase un nenotiek nekādas pielaikošanas pie tām vērtībām un tiem produktiem, ko mēs īsti būvējam," uzsver uzņēmējs.


Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Lai arī darbinieku atrašanu Studers vienmēr uzskata par izaicinājumu, vienlaikus viņš uzsver, ka zinošu cilvēku Latvijā netrūkst, jautājums ir tikai par saderību starp uzņēmumu un personību. "Ja meklē, tad atrod," rezumē uzņēmuma vadītājs. Laiku pa laikam gadās arī, ka cilvēki paši uzmeklē "Catchbox" un vaicā pēc darba, citkārt uzņēmumā sev darbu atrod no ārzemēm atgriezušies latvieši.

Studeram bijusi iespēja salīdzināt divas – Latvijas un Somijas – izglītības sistēmas, taču uz jautājumu par to, vai no Somijas, kas visā pasaulē izdaudzināta ar savu pieeju izglītībai, universitātēm ļaudis iznāk zinošāki, viņš neatbild apstiprinoši: "Es nevaru droši pateikt – jā, ir šausmīga atšķirība un Somijā ir kas labāks. Mēs jau vienmēr meklējam vislabākos cilvēkus, tas nozīmē – vispiemērotākos mums. Parasti labuma dimensija mums ir samērā nesaistīta ar izglītību, drīzāk ar pašu cilvēku, viņa nepieciešamību mācīties un visu laiku attīstīties. Tad laikam sanāk tā, ka tas, kurš grib mācīties, arī sliktā skolā iemācīsies."

Ālto Universitāte, kurā dzima ideja par "Catchbox", radusies, apvienojoties Mākslas un dizaina universitātei, Helsinku Ekonomikas augstskolai un Helsinku Tehnoloģiju universitātei. Tās mērķis ir panākt, ka visu trīs nozaru – tehnoloģiju, biznesa un dizaina – studenti apvienojas, strādājot pie kopīgām idejām. "Attiecīgi ap šīm trijām lietām tiek veidots mācību process, un tad tas tiek ielikts industriālā vidē, teiksim, uzņēmumi nāk ar savām idejām un liek studentiem, šādām multidisciplinārām komandām, darboties, un tad rezultāts ir jauni uzņēmumi un jaunas idejas," klāsta Studers, ""Catchbox" bija viena no tām. Tā gan bija pašu ideja."

Ar šo ideju jaunieši iestājās universitātes biznesa inkubatorā "Summer of Startups 2012", kur izstrādāja pirmo ķeramā mikrofona prototipu, kas esot izskatījies visai līdzīgi šobrīd pārdošanā esošajiem "Catchbox". Ālto Universitāte, sakot, ka vēlas atbalstīt šo ideju, arī iegādājusies pašu pirmo "Catchbox".


Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Finansējumu attīstībai uzņēmums sākumā ieguva, piesaistot pūļa finansējumu savā mājaslapā, proti, iepriekšpārdodot produktu. Tā arī bijusi vienīgā reize, kad rīkota šāda veida akcija. Šobrīd "Catchbox" pēc investora nelūkojas, lai gan jautājums jau vienmēr esot aktuāls.

"Investīcijām ir divas puses: viena ir nauda, finanses, otra ir kaut kādas zināšanas, tirgus atvēršana vai kā tamlīdzīgi. Dažādos posmos mēs skatāmies uz dažādām lietām. Droši vien kaut kad nākotnē mēs labprāt gribētu, ka produkts integrētos ar kādiem lieliem audio/video ražotājiem, viņu produktiem," saka Studers un smejoties piebilst, ka tad gan laikam vajadzētu apvienoties arī uzņēmumiem. "Nevaru teikt, ka mēs to tagad meklējam un skatāmies, bet tas ir viens tāds reālistisks scenārijs tālākai nākotnei," viņš spriež.

Tā kā "Catchbox" izmanto dažnedažādos pasākumos, Studers to raksturo kā "dabiski virālu" produktu, ko pamana un par ko pastāsta citiem. Tas arī esot galvenais mārketinga ierocis, jo uz izstādēm lielākoties jau nāk partneri, kuri "Catchbox" piedāvā tālāk saviem klientiem. Viens no šādiem uzņēmumiem, kas klientiem piedāvā nomāt metamo mikrofonu, ir ASV bāzētais PSAV. "Viņiem ir biroji faktiski visos štatos, no kurienes viņi izīrē "Catchbox". Viņi ir iegādājušies divus katrā noliktavā. Un tad saproti, ka kāds no tava biznesa arī taisa biznesu, kas ir tieši mūsu mērķis," saka Studers, atklājot, ka tad, kad PSAV iegādājies mikrofonus katrai no savām pārstāvniecībām ASV, bija brīdis, kad viņš noticējis – tā lieta aizies.


Foto: Publicitātes foto

Evija Ercmane, "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" projektu direktore:

''Tehnoloģijas, bizness un dizains – šīs trīs šķietami nesavienojamās nozares ir veiksmīgi apvienojušās ne vien vienā universitātē, bet arī idejā par "Catchbox". Ko tas parāda mums? To, ka ne jau finanses un investori spēj rast veiksmīgu biznesu, bet gan pilnvērtīgi izstrādāta ideja, kuras radītāji ir noticējuši tās realizācijai un aktualitātei.

Unikālā ideja par "mētājamo" mikrofonu ir izcils piemērs tam, ka biznesu iespējams pilnvērtīgi uzsākt ar ticību savai idejai, ne tikai ar apjomīgām finansēm un investoriem. Visam pienāk savs laiks, taču lielākoties biznesa cikls sākas ar ideju, tās nemitīgu izstrādi un pierādīšanu, un tikai pēc tam jāsāk nopietnāk pievērsties finansiālajam aspektam.

Arī uzņēmuma dibinātāju uzskats, ka "tāda īsta vīzija nevar pastāvēt, ja motivators ir tikai nauda", lieliski atspoguļo "veselīga" biznesa virzību. Protams, bizness vairs nav bizness, ja naudas faktors nav viens no būtiskākajiem. Taču, kā jau vairākkārt esam pārliecinājušies "Latvija var!" projekta ietvaros, veiksmīgākie, kā arī laimīgākie uzņēmēji ir tie, kas noticējuši savai idejai, neskatoties uz materiālajiem izaicinājumiem.''

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!