Foto: Latvijas dzelzceļš
Ministru kabinets decembra sākumā atbalstīja piedāvāto Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas finansējuma modeli. Paredzēts, ka tā īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un VAS "Latvijas dzelzceļš" finansējums. Elektrifikācijas projekta īstenošana ne tikai palielinās uzņēmuma konkurētspēju, bet arī būtiski ietekmēs vairāku, lielākoties Latgales pašvaldību ekonomiku. Piemēram, Satiksmes ministrs Uldis Augulis ir norādījis, ka projekta īstenošanas gaitā ļoti ievērojama summa – vairāk nekā 300 miljoni eiro tiks investēti tieši Latgales reģionā. Tas nozīmē, ka būs gan pasūtījumi uzņēmējiem, gan darbs un lielākas algas daudziem reģiona iedzīvotājiem.

Arī Latgales lielāko pašvaldību vadītāji, kurās dzelzceļam jau tagad ir ievērojama nozīme, elektrifikācijas projektu un tā ietekmi uz Latgali, kā arī konkrētām pilsētām un novadiem vērtē ļoti pozitīvi.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs uzsver: "Ja "Latvijas dzelzceļu" gribam dēvēt par modernu uzņēmumu, tad pirmām kārtām jārunā par elektrifikāciju. Dzelzceļš ir viens no lielākajiem darba devējiem Rēzeknē – pilsētā dzīvo vairāk nekā 500 dzelzceļa darbinieku, un mēs esam ieinteresēti, lai viņi saņem algas, kas ir augstākas par vidējo rādītāju valstī. Ieguvumi pilsētai ir vispirms jau konkurētspējīgs "Latvijas dzelzceļš", kas attiecīgi nozīmē to, ka būs iespēja palielināt kravu pārvadājumu apjomu caur Rēzekni, kas radīs vēl vairāk darbavietu un lielākas algas. Tāpat arī tas ļaus izbūvēt sen iecerēto gājēju tiltu pāri dzelzceļam, kas ir iedzīvotāju drošības jautājums".

Līdzīgi domā arī Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods: "Projektu vērtēju pozitīvi, ņemot vērā to, kādu ieguldījumu tas dos gan valsts, gan arī pašvaldības mērogā. Tā būs sakārtota dzelzceļa infrastruktūra, uzlabosies pasažieru pārvadājumu pakalpojuma kvalitāte. Un galvenais, ka tam būs pozitīva ietekme uz vidi – mazināsies vides piesārņojums un troksnis. Līvāniem, kas ir tranzītpilsēta un kurai cauri vijas arī dzelzceļa sliedes, šī projekta realizēšana viennozīmīgi būtu ieguvums".

Savukārt Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis uzsver, ka tādi infrastruktūras modernizācijas projekti kā iecerētā dzelzceļa elektrifikācija ir atbalstāmi: "Es ceru, ka rezultātā dzelzceļš spēs piedāvāt klientiem vēl konkurētspējīgākus pakalpojumus, bet mūsu pilsētas iedzīvotāji arī saņems kvalitatīvākus pakalpojumus nekā pašlaik. Viņi, piemēram, Rīgā tad varēs nokļūt, ātrāk, braucot komfortablākos vilcienos. Arī tas apstāklis, ka tiks izmantota "zaļā" elektroenerģija, mums nav mazsvarīgi".

"Tāpat es ceru, ka modernizācijas rezultātā jaunais pakalpojums būtiski nemainīs cenu. Protams, būtu tikai apsveicami, ja projekta īstenošanas gaitā tiks uzlabota arī dzelzceļu apkalpojošā infrastruktūra," viņš piebilst.

Uz projekta īstenošanu un tā ieguvumiem cerīgi raugās arī Daugavpils pašvaldībā:

"Daugavpils ir liels dzelzceļa mezgls, un dzelzceļš pilsētai vienmēr bijis svarīgs. Daugavpils ir ieinteresēta tranzīta tālākā attīstībā un kravu apgrozījuma pieaugumā. Dzelzceļš ir arī viens no lielākajiem darba devējiem Daugavpilī. Dzelzceļa elektrifikācija dos iespēju attīstīt nozari, tas nozīmēs jaunu līniju izbūvi, kas radīs jaunas darbavietas, dos darbu būvniekiem," secina Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Igors Prelatovs.

Jāatzīmē, ka Latgales reģionā strādā aptuveni 38 procenti no visiem "Latvijas dzelzceļa" koncerna darbiniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!