Foto: LETA

Priekšlikums par SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un SIA "Lattelecom" apvienošanu bija vien politiskas diskusijas, un labi, ka šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības, trešdien intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica LMT prezidents Juris Binde.

Viņš pauda gandarījumu par valdības novembra sākumā pieņemto lēmumu abus telekomunikāciju uzņēmumus neapvienot. Viņaprāt, šāds priekšlikums bija "vien politiskas diskusijas", taču atteicās komentēt, kā interesēs šādas diskusijas notika. Binde atzīmēja, ka abiem uzņēmumiem ir jāturpina īstenot savas stratēģijas un jāatīsta tehnoloģijas, lai Latvija kļūtu par vēl konkurētspējīgāku valsti.

Savukārt uz jautājumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu (IKP) trūkumu Latvijā, Binde norādīja, ka situāciju nevajadzētu dramatizēt. IKT speciālistu trūkums ir problēma visā pasaulē un "cīņa par smadzenēm" notiek pastāvīgi. Arī LMT saskaras ar darbinieku trūkumu. "Rindā neviens nestāv, taču speciālistus, kas mums nepieciešami esam nokomplektējuši," teica LMT vadītājs.

Valdība 7. novembrī nolēma neatbalstīt LMT un "Lattelecom" apvienošanu. Ministru kabinets pieņēma politisku lēmumu pretēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam - sākt sarunas ar partneri "Telia Company" par iespējamu abu uzņēmumu apvienošanu, valstij iegūstot 51% kapitāldaļu.

"Telia" grupas uzņēmumiem "Sonera Holding" un "Telia Company" pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij "Latvijas Radio un televīzijas centra" un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder "Telia" un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam "Lattelecom".

"Telia" grupas kompānijai "Tilts Communications" pieder 49% "Lattelecom" kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 51%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!