Pārtikas ražošanas iekārtu konstruktors un ražotājs "Peruza" pēdējo gadu laikā arvien biežāk izmēģina spēkus arī citās nišās, vienlaikus izgudrojot arvien jaunus veidus, kā efektīvākas padarīt zivju apstrādes iekārtas. Uzņēmuma izstrādātās tehnoloģijas iecienījuši ne vien tuvējo valstu uzņēmumi, bet arī zivju pārstrādes rūpnīcas Āfrikā un Filipīnās. Tieši Dienvidaustrumāzija ir reģions, kurā "Peruza" vēlas izplesties, jo šobrīd tam esot liels potenciāls, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Roberts Dlohi.

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

1991. Arņa Pētrāņa gadā dibinātā "Peruza" sākotnēji orientējās vien uz vietējo tirgu, taču, laikam ejot, kļuva skaidrs, ka ar to vien nav gana, un šobrīd Latvijā tapušās iekārtas mēro ceļu uz dažnedažādām pasaules valstīm. "Informācija ceļo no mutes mutē. Tā mūs visbiežāk atrod. Ražotāji varbūt ar konkurentiem nedalās savās receptēs, bet informāciju par piegādātājiem viņi neslēpj," klientu atrašanu ārvalstīs komentē Dlohi. "Ar mums rēķinās, un ar mums būs jārēķinās vēl vairāk," viņš nosaka.

Pērn 60 darbinieku lielā "Peruza" apgrozīja gandrīz trīs miljonus eiro, nopelnot gandrīz 70 tūkstošus eiro. Dlohi skaidro, ka apgrozījuma radītāji nebūt nav galvenie, svarīgāka ir rentabilitāte un uzņēmuma mērķis ir to kāpināt, padarot ražotnes un administrācijas darbu efektīvāku.

Foto: DELFI

"Peruza" iekārtas top lielā, no baltiem ķieģeļiem celtā ražošanas ēkā Muceniekos. Ēkas otrajā stāvā atrodas konstruktoru birojs – te inženieri izstrādā iekārtu rasējumus, savukārt stāvu zemāk iekārtas no rasējumiem pārtop realitātē. Augšstāvā uz inženieru galdiem redzami datori, dokumenti, dažādi pieraksti. Dlohi, ejot gar galdiem, skaļi un mazliet smejoties nosaka, ka tiem jābūt sakārtotiem, jo, "ja uz galda ir nekārtība, tad tā ir arī galvā". Ejot caur ražotni, Dlohi stāsta arī par citiem noteikumiem, kas darbiniekiem jāievēro, lai darbavieta vienmēr būtu kārtībā un darbs veiktos labāk. "Kārtība un tīrība dara vidi atbilstošu labu ideju realizācijai, bardakā nekas cits kā bardaks neiznāk," viņš ir pārliecināts.

Ražošanas telpas ir gaišas, darba zonas izvietotas tuvu viena otrai, un pie tām strādā sarkanos darba apģērbtos tērpti cilvēki. Starp darbgaldiem novietotas lielākas un mazākas tapšanas procesā esošu iekārtu detaļas. No dažiem stūriem dzirdama klaudzēšana, citviet ar skaļu aparātu tiek pulēta kāda liela metāla detaļa. Lielākoties iekārtu daļas tiek izgrieztas, izvirpotas un locītas citviet – to veic "Peruzas" sadarbības partneri. Iegādāties pašiem savus CNC darbgaldus nebūtu izdevīgi, jo tos nevarētu noslogot pietiekamā apmērā, lai atpelnītu investīcijas, paskaidro Dlohi. Pēc brīža ražotnē ieskanas ļoti skaļš elektroniskais zvans – tas signalizē par pārtraukumu.

Pēc pārtraukuma Dlohi mūs pieved pie kādas gandrīz pilnībā pabeigtas iekārtas, kas pirms došanās pie klienta uz Filipīnām vēlreiz tiek testēta. Tā spēj saskaitīt zivis un sapildīt konservu kārbās – katrā kārbā pa piecām zivīm. Dlohi skaidro, ka iekārta, lai arī pēc skata neatgādina tādu robotu, kādus nereti mēdzam iztēloties – cilvēkam līdzīgu mašīnu, tā patiesi ir robots, kas prot gan skaitīt, gan atbilstoši rīkoties. Par to gādā datorredze.

Pie šīs iekārtas izstrādes uzņēmuma darbinieki strādājuši mazliet vairāk nekā gadu, jo tajā pielietotas jaunākās tehnoloģijas. "Šī iekārta ļaus ietaupīt ļoti daudzu cilvēku monotonu roku darbu," lepojas uzņēmuma valdes loceklis. Viņš uzsver, ka, lai arī iekārtas izstrāde prasījusi krietnu laiku, tas ir solis uz priekšu – šeit izmantotos risinājumus būs iespējams pielietot arī citās iekārtās. "Tā jaunrade jau ir tāda – kaut ko vienu darot, tu nonāc pie nākamā, tu ekstrapolē šīs zināšanas," stāsta uzņēmuma vadītājs. "Vienas zināšanas var pārdzimt citās zināšanās, par kurām mēs vēl šobrīd nezinām, ka zinām." Viņš pieļauj, ka šāda veida roboti varētu būt saistoši, piemēram, dažāda veida pārtikas rūpniecībā, pastam sīkpaku šķirošanā un arī citās nozarēs, kur īsā laikā jāapstrādā liels daudzums sīku un mazliet atšķirīgu priekšmetu.

Lai arī joprojām lielākā daļa iekārtu tiek ražota dažādiem zivju apstrādes uzņēmumiem, daļa top arī pavisam citām nozarēm, tostarp farmācijai. "Zivīs mēs esam piedzimuši, bet mēs saprotam, ka zivīs mēs nevarēsim mūžīgi augt. Vienlaikus mums ļoti daudz vēl ir jādara, lai ietu citās nozarēs. Šobrīd mēs meklējam risinājumus arī pasta sūtījumu loģistikas sistēmai," saka Dlohi.


Foto: DELFI

Iekārtu ražošana ir uzticības bizness, jo tās var maksāt tūkstošiem un pat simtiem tūkstošu eiro un klienti sagaida, ka tās darbosies desmit un vairāk gadu. Līdz ar to klientiem jābūt drošiem, ka nopirks kvalitatīvu iekārtu. Piemēram, zivis skaitošo robotu, kas ceļos uz Filipīnām, klients piekritis iegādāties vien pēc redzētajām skicēm un prototipa video, nemaz neprasot aplūkot gatavu iekārtu. "Tā ir uzticība," saka Dlohi.

"Tas, kas šo biznesu raksturo, – tu nevari ierasties, visus pārsteigt un tad pazust. Tev ir jābūt vakar, šodien un rīt. Ir jātur solījumi, ko devi aizvakar, neskatoties uz to, ka konkrētā solījumā tu esi kļūdījies un, izrādās, kaut ko vajadzēja risināt citādi, bet nu jau tas jādara uz sava rēķina," skaidro Dlohi.

Viens no būtiskiem mainīgajiem, ar ko jārēķinās, izstrādājot jaunas iekārtas, ir ģeogrāfiskās īpatnības. Dlohi stāsta, ka zivju zvīņu daudzums, kas var aizsprostot iekārtas, var atšķirties ne vien dažādām zivīm, bet arī dažādos ģeogrāfiskajos areālos dažādos gadalaikos. "Sezonas laikā, kad ir lieli lomi, tad, ceļot tīklu no jūras, visas zivis ir saspiestas. Tad tās noliek uz klāja, saliek kastēs un tās nerīvējas. Bet, kad ir mazs loms, zivis švunkājas savā starpā, beržas un zvīņas, kas pilnajā tīklā paliktu klāt, nobirst uz klāja, tādēļ uz rūpnīcu aiziet zivis ar mazāk zvīņu," stāsta Dlohi, "tajā reģionā tas ir normāli un neviens to nepiemin, jo visi to zina. Visi, izņemot mūs no cita reģiona. Tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem šo jautājumu risināt arī tad, kad garantijas laiks ir beidzies." Viņš ir pārliecināts, ka tā ir uzņēmuma panākumu atslēga – nebaidīties atzīt savas kļūdas un būt gataviem tās novērst.

Lai arī inovācijas un jaunievedumi ir ārkārtīgi svarīgi, vienlaikus Dlohi uzsver, ka klientiem savā ražošanā vismazāk vajadzīgi pārsteigumi, tāpēc nereti, viņuprāt, labāka esot "zināma nelaime nekā nezināma laime". Tādēļ ikkatrs izgudrojums vispirms ir rūpīgi jāpārbauda.

Testi "Peruzas" ražotnē notiek nemitīgi, jo mēdzot būt tā, ka, uztaisot nelielu prototipu, tas darbojas lieliski, bet, izgatavojot lielāku ierīci, viss vairs neiet tik gludi. Tad nākas meklēt risinājumus, kā sistēmu, kas strādā nelielā iekārtā, pārnest uz lielu. Lai nonāktu pie teicama rezultāta, inženieriem un montāžas speciālistiem jāstrādā plecu pie pleca.


Foto: DELFI

Dlohi "Peruzā" sāka strādāt pirms desmit gadiem. Togad pabeigta ēkas, kurā šobrīd strādā "Peruza", renovācija, kā arī uzcelta piebūve, kurā izvietoti ražošanas cehi. "Pirms 10 gadiem tas bija pavisam cits uzņēmums," saka Dlohi. Īsi pēc viņa ienākšanas uzņēmumā valstī sākusies ekonomiskā krīze. Tobrīd "Peruzā" strādājuši aptuveni 30 darbinieki un nācies darīt "visu, ko vien var", lai atpelnītu nesenos ieguldījumus.

Runājot par darbiniekiem, Dlohi ļoti aizraujas. Viņš slavē kā savus inženierus, tā metinātājus, atslēdzniekus un citus darbiniekus. "Es ļoti ticu apgalvojumam, ka jūs pieņemat darbā pēc attieksmes un tad mācāt kompetences. Ļoti prasmīgs cilvēks, kuram nav attieksmes, nav ieinteresētības, kurš nevēlas iejusties, sadarboties, sasniegt, ražot labi, būs slikts darbinieks un neiedzīvosies, jo te ir svarīga gan savstarpējā sadarbība, gan katra individuālais sniegums," saka Dlohi. Uzņēmums labprāt uzņem praktikantus un dod darbu jauniešiem, kuri nesen pabeiguši mācības.

Gadā "Peruza" izstrādā aptuveni 30 līdz 40 projektu, lielākoties atsevišķas iekārtas, jo pēc tām pieprasījums ir daudz lielāks. Lielākie uzņēmuma konkurenti ir Eiropas iekārtu ražotāji, taču Dlohi ir pārliecināts, ka vismaz 1000 kilometru rādiusā nav otra tik spēcīga konstruktoru biroja kā "Peruzā"."Kaut kas salīdzināms ir Zviedrijā, kaut kas salīdzināms ir Vācijā. Pārtikas rūpniecībā Vācijā ir daudz uzņēmumu, kas gatavo dažādas iekārtas, bet ir tikai daži, kas strādā mūsu nišā," viņš stāsta. Vienlaikus viņš arī uzsver, ka tepat Eiropā ir ražotāji, kas būvē labas un gana jaudīgas iekārtas. Kā piemēru viņš min Spānijā ražotās konservu aizvākošanas "mašīnas". Tā kā spāņi tās ražojot labas, "Peruza" tāda veida iekārtas nolēmusi neražot.

Savukārt, runājot par nolūkotajiem eksporta tirgiem, Dlohi atklāj, ka šobrīd galvenais mērķis ir Ķīna un citas Dienvidaustrumāzijas valstis. Uzņēmums gadā piedalās vairākās izstādes, ik gadu tajās ieguldot ap 100 tūkstošiem eiro. Jau pavisam drīz "Peruzas" pārstāvji dosies uz izstādi Ķīnā.

Dlohi par uzņēmumu stāsta aizrautīgi, radot iespaidu, ka "Peruzai" īstie panākumi vēl tikai priekšā. "Mēs esam savā nozarē ļoti zināmi, atzīti, respektēti, un tas ir pamatoti. Es ļoti lepojos ar to, ko mēs darām," saka Dlohi, vienlaikus iezīmējot nākotnes vīziju, kurā "Peruzas" iekārtas izmanto jau daudz un dažādās nozarēs.


Foto: Publicitātes attēli

Mareks Gurauskas, DNB Vidējo uzņēmumu pārvaldes vadītājs:

''Mani priecē, ka arvien biežāk es dzirdu, ka uzņēmumiem pašmērķis vairs nav apgrozījums, bet gan rentabilitāte. Tāpat spēja pielāgoties mainīgam tirgus pieprasījumam ļauj pozitīvi skatīties nākotnē. Svarīgi ir atrast vienojošos elementus, piemēram, sasniedzot maksimālu efektivitāti ne tikai zivju pārstrādē, bet arī farmācijā un pasta pakalpojumos. Diemžēl cilvēku resurss ir limitēts un dārgs, līdz ar to daudziem uzņēmumiem nākotnē būs būtiski jāmaina savi iekšējie procesi un automatizācijas pakāpe, lai izdzīvotu. Tas savukārt dod iespēju tādiem uzņēmumiem kā "Peruza".

Šajā stāstā viens no atslēgas vārdiem ir "inženieri", taču ne mazāk svarīgi ir metinātāji un atslēdznieki, kurus vienā vārdā var nosaukt par kvalificēto darbaspēku. Par to nākotnē izvērtīsies sīva cīņa starp uzņēmumiem, tāpēc divtik svarīgi šajā procesā iesaistīt jauniešus, kam mirdz acis un galvas ir pilnas ar jaunām idejām.

Runājot par biznesu – bankām sadarboties ar šāda līmeņa uzņēmumiem, kas strādā uz konkrētu pasūtījuma izpildi, ir daudz drošāk, nekā sadarboties ar uzņēmumiem, kam tirgus pieprasījumu ietekmē virkne faktoru, piemēram, sezonalitāte, konkurentu aktivitāte, atlaižu un cenu politika u. c. Protams, lielākais izaicinājums uzņēmumam ir virkni savu produktu radīt no jauna un darba procesā tos uzlabot vēl un vēl. Taču gadiem uzkrātā pieredze, kā arī klientu uzticība rada pārliecību par uzņēmuma spēju tikt galā arī ar sarežģītiem uzdevumiem.

Tas, ko no savas puses vēlos novēlēt, – lai izdodas diversificēt riskus, darbojoties dažādās nozarēs un produktos, kā arī rast iespēju labi nopelnīt!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!