Foto: Sadales tīkls AS publicitātes foto
Jaunākajā Pasaules Bankas Doing Business reitingā elektrības pieslēguma pieejamības rādītājs Latvijā ir augstāks nekā pagājušajā gadā, kāpums uz augšu par 15 vietām, palielinot Latvijas pievilcību investoru vidū, kas apsver iespēju attīstīt biznesu, uzsākot ražošanu vai cita veida saimniecisko darbību.

"Mēs sekojam līdzi Doing Business rādītāja izmaiņām un darām daudz, lai tas gadu no gada uzlabotos. Iepriekšējā pārskatā elektrības pieslēguma rādītājā mēs bijām 57. vietā, bet šogad esam 42. vietā, tātad Latvijas kāpums ir diezgan būtisks," laikrakstā "Dienas bizness" uzsver AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, norādot, ka elektrības pieslēguma pieejamības rādītājs veidojas no vairākiem elementiem.

Trīs lieli jautājumu bloki attiecas uz elektrotīkla pieslēguma procesu – izmaksas, procedūru skaits, kā arī dienas, cik ilgā laikā pieslēgums tiek ierīkots. Jaunums, kas parādījies no pagājušā gada, vērtējot elektrības pieslēguma jeb getting electricity indeksu, ir drošuma rādītājs. Tas nav tiešā veidā saistīts ar elektrotīkla pieslēguma procesu, bet novērtē sadales tīklu pēc būtības, ņemot vērā, cik ilgi vienam klientam ir elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, cik daudz ir šo atslēgumu, kādi pasākumi veikti, lai uzlabotu sistēmas drošumu un kvalitāti kopumā.

"Doing Business rādītāju ir ietekmējis tas, ka AS "Sadales tīkls" pēdējā laikā ir daudz darījis, lai, pirmkārt, samazinātu procesa ilgumu. Otrkārt, klientiem ir samazinātas pieslēguma izmaksas. Ja runājam par procedūru skaitu, lai klients tiktu pie pieslēguma, tad pieslēgums tiek realizēts četros soļos jeb procedūrās," skaidro A. Pinkulis. Viņš norāda, ka Igaunijā, lai tiktu pie pieslēguma, ir vajadzīgas piecas procedūras, savukārt Lietuvā – sešas. Līdz ar to Latvijā ir mazākais procedūru skaits starp Baltijas valstīm, un tas ir optimāls rādītājs arī citu valstu vidū.

AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs laikrakstā uzsver, ka ir paveikts daudz, lai paātrinātu pieslēguma procesu klientiem. "Piemēram, mums ir AS "Sadales tīkls" klientu portāls e-st.lv, kurā mēs mēģinām visas ar pieslēguma ierīkošanu saistītās procedūras, kas klientam ir jāveic, automatizēt, lai viņam un mums nebūtu jāsūta šurpu turpu vēstules, bet visu varētu izdarīt mūsu portālā," saka A. Pinkulis.

Attiecībā uz getting electricity rādītāju Doing Business tiek ņemts vērā pārtraukuma ilgums un pārtraukuma biežums, rēķinot uz vienu klientu gadā. Arī šie rādītāji gadu no gada uzlabojas, pateicoties efektīvi veiktajām investīcijām elektrotīkla atjaunošanā. Paskatoties vēsturiski un vērtējot neplānotos atslēgumus, kas faktiski raksturo to, cik sadales elektrotīkls ir drošs, tad 2011.gadā tās bija aptuveni 300 minūtes, kas ir piecas stundas, bet 2015.gadā tās vairs ir 130 minūtes vai aptuveni divas stundas.

"Piecos gados neplānoto atslēgumu skaitu izdevies samazināt divas reizes. Tas ir ļoti būtiski. Mājsaimniecībām ikdienas līmenī varbūt tas nav daudz. Savukārt, ja skatāmies uz biznesa klientiem, piecas stundas – tā ir gandrīz visa darba diena. Un tas, arī no klienta viedokļa skatoties, jau ir būtiski izmaksu ziņā, jo ir novērsta gandrīz viena dīkstāves diena. Ja skatāmies uz pārtraukumu biežumu, situācija ir līdzīga. Mēs faktiski divas reizes esam samazinājuši atslēgumu biežumu, salīdzinot ar 2011.gadu. Ja 2011.gadā neparedzēto atslēgumu skaits bija aptuveni sešas reizes, tad pagājušajā gadā – trīs reizes".

Pārtraukumu ilgums Eiropā vidēji ir 100 minūtes gadā, un AS "Sadales tīkls" mērķis ir šo rādītāju sasniegt tuvākajā nākotnē. "Pareizākā rīcība šeit ir turpināt efektīvi veikt investīcijas sadales tīklos pareizā laikā un vietā. Tas ir pareizākais ceļš, kas ir ejams, ņemot vērā, ka bojājumi mums pārsvarā rodas gaisvadu līnijās. Latvija ir pietiekami mežaina zeme, vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži. Savukārt gaisvadu līnijas mums ir aptuveni 70%, turklāt tās bieži vien ir savu laiku nokalpojušas un tām jau ir vajadzīga rekonstrukcija. Mūsu mērķis ir gadā atjaunot 2% tīkla, kas ir aptuveni 1600 kilometri, kam ir nepieciešami 80 miljoni eiro gadā, un šeit nav ietvertas investīcijas, kas nepieciešamas jaunu pieslēgumu izbūvei," rezumē A. Pinkulis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!