Operatīvajam darbam AS "Sadales tīkls" izmanto vienotu datorizētu Dispečervadības sistēmu, ar kuras palīdzību attālināti elektroniskā vidē tiek veikta visa valsts elektrotīkla - elektrolīniju, apakšstaciju, sadales punktu, atsevišķu jaudas slēdžu u.c. iekārtu uzraudzība un kontrole. Šādas vienotas dispečervadības sistēmas efektivitāti un iespējas novērtē arī Lietuva un Igaunija. Izvērtējot mūsu pieredzi, Lietuvā vienotās Dispečervadības sistēmas ieviešana tiks uzsākta šogad, savukārt Igaunijā tās ieviešana tiek plānota vien no 2018.gada. Lai uzņēmuma operatīvais personāls pēc iespējas īsākā laika periodā noteiktu elektrotīkla bojājuma vietu, vidējā sprieguma 20kV(kilovoltu) elektrolīnijas tiek aprīkotas ar stacionārām bojājuma vietas noteikšanas ierīcēm, kas bojājuma gadījumā mirgo, turklāt tiešsaistē dispečeram sistēma nosūta informāciju par elektrotīklā identificēto bojājumu. Elektrotīklā tiek uzstādīti attālināti vadāmi jaudas slēdži, kuri nodrošina, ka bojājuma gadījumā atslēdzas tikai bojātais elektrolīnijas posms, bet ne visa elektrolīnija, līdz ar to operatīvais personāls nekavējoties attālināti var veikt elektrolīniju pārslēgšanu. Visbiežāk bojājumu vietas uzrādītāji un attālināti vadāmi jaudas slēdži tiek uzstādīti elektrolīnijās, kas šķērso mežainus apvidus un piegādā elektroenerģiju apdzīvotām vietām. Bojājumu vietas uzrādītāju un attālināti vadāmu jaudas slēdžu ieguvums ir operatīva informācija bojājumu gadījumos un iespēja attālināti vadīt elektrotīklu, veikt pārslēgumus, tādējādi samazinot elektroapgādes pārtraukuma laiku klientiem. Elektrotīkla dispečeri, saņemot informāciju par notikumu, uz reģistrēto bojājuma vietu nekavējoties var izsūtīt operatīvo izbraukumu brigādi, kas radušos bojājumu elektrotīklā novērš. Kamēr Igaunijā un Lietuvā vēl tiek īstenoti pilotprojekti un bojājumu vietas uzrādītāju uzstādīšana ir veikta tikai atsevišķās teritorijās, Latvijā vidējā sprieguma elektrotīklā jau ir uzstādīti vairāk nekā 8 000 bojājumu vietas uzrādītāji un 490 attālināti vadāmi jaudas slēdži.
Viedos elektroenerģijas skaitītājus uzstāda visā Eiropā
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, viens no būtiskiem stimuliem viedo tīklu, arī viedo skaitītāju, ieviešanai ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Pamats šai prasībai ir Eiropas klimata pārmaiņu iniciatīva 20/20/20, kuras galvenais mērķis ir samazināt oglekļa izmešus, palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, kā arī aizvien vairāk energotaupības pasākumos iesaistīt tieši elektroenerģijas galapatērētājus. Uzsvars uz viedo skaitītāju ieviešanas nepieciešamību likts arī citās ES direktīvās un normatīvajos aktos, kuru sekmīgai realizācijai nepieciešama detalizēta informācija par aktuālo elektroenerģijas patēriņu.
Saskaņā ar Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu noteikto dalībvalstīm līdz 2012. gada 3. septembrim bija jāveic viedo skaitītāju ieviešanas ekonomiskais izvērtējums un jānosaka viedo skaitītāju ieviešanas termiņš. Ja viedo skaitītāju ieviešana tiek novērtēta pozitīvi, tad līdz 2020. gadam vismaz 80% lietotāju jānodrošina ar viedo mēraparātu sistēmām. Vairāk nekā divām trešdaļām dalībvalstu viedo skaitītāju ieviešanas ekonomiskais izvērtējums bija pozitīvs un, balstoties uz šiem izvērtējumiem, 16 dalībvalstis sāks plašu viedo uzskaites mēraparātu ieviešanu, ko plānots pabeigt līdz 2020. gadam vai agrāk, vai arī tos jau ieviesušas, kā piemēram, Somija, Malta, Itālija un Zviedrija. Septiņās dalībvalstīs (Beļģijā, Čehijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē, Slovākijā un Vācijā) izvērtējums par viedo skaitītāju ieviešanu plašā mērogā līdz 2020. gadam bija negatīvs vai tā rezultāti nebija pārliecinoši, savukārt Latvijā, Slovākijā un Vācijā tika konstatēts, ka viedo uzskaites mēraparātu ieviešana būtu ekonomiski pamatota konkrētām lietotāju grupām. Viedos skaitītājus savā valstī šobrīd ievieš arī Spānija, Austrija, Polija, Francija, Nīderlande un Dānija.
AS "Sadales tīkls" viedo skaitītāju uzstādīšanu mājsaimniecībām uzsāka 2014. gadā, savukārt uzņēmumi un elektroenerģijas tirgotāji to priekšrocības un iespējas novērtē jau no 2007.gada. Igaunijā viedo skaitītāju ieviešanas darbs noslēgsies 2017.gadā, savukārt Lietuvā ir norisinās viedo skaitītāju ieviešanas pilotprojekts. Plānots, ka viedos skaitītājus visiem klientiem Latvijā AS "Sadales tīkls" ieviesīs 10 gadu periodā.
Ieguvumi tirgotājiem un klientiem. Iespēja attīstīt jaunus pakalpojumus
Viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešana sniedz būtiskus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm – sadales sistēmas operatoram, klientiem un elektroenerģijas tirgotājiem. Viens no svarīgākajiem ieguvumiem ir aktuālo elektroenerģijas patēriņa datu pieejamība un attālinātas skaitītāja vadības iespējas, kas ļauj būtiski mainīt ierasto kārtību, kā tiek iegūti dati, veikti norēķini, organizētas skaitītāju pārbaudes, u.c.
Datu pieejamība ļauj elektroenerģijas tirgotājam sagatavot rēķinus atbilstoši klienta faktiskajam elektroenerģijas patēriņam, kā arī piedāvāt klientam iespēju veikt norēķinus pēc dinamiskas elektroenerģijas cenas, kas piesaistīta elektroenerģijas cenai biržā. Tādējādi tirgotājam samazinās riski un rodas iespēja klientam piedāvāt zemāku cenu, savukārt klientam tiek dota iespēja ietaupīt, regulējot savu patēriņu atkarībā no elektroenerģijas cenas svārstībām biržā. Ar viedā skaitītāja palīdzību tirgotājam kļūst pieejamas arī iespējas izstrādāt dažādus specifiskus produktus klientiem, piemēram, elektroenerģijas realizāciju ar priekšapmaksu.
Tāpat klientam ir iespējams operatīvi saņemt un analizēt datus par savu ikstundas elektroenerģijas patēriņu. Kā rāda līdz šim realizēto pilotprojektu gaitā uzkrātā pieredze, detalizētas patēriņa informācijas pieejamība ļauj klientiem tērēt elektroenerģiju daudz efektīvāk, samazinot savu elektroenerģijas patēriņu par 10% un vairāk.
Precīzu elektroenerģijas patēriņa datu pieejamība ļauj sadales sistēmas operatoram būtiski uzlabot komunikāciju ar klientiem un, paaugstinot klientu apkalpošanas kvalitāti, vienlaikus samazināt sistēmas operatora izmaksas, jo viedajiem skaitītājiem praktiski nav nepieciešams veikt pārbaudi klātienē. Pirmo reizi vēsturē sistēmas operators iegūst pieeju informācijai par aktuālo noslodzi zemsprieguma tīklā; šādi var daudz objektīvāk izvērtēt aktuālo transformatoru noslodzi, kas ļaus nākotnē labāk plānot investīcijas elektrotīklā.
Papildus iepriekš minētajam, sadales sistēmas operatoram rodas iespēja ne tikai uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti un komunikāciju, bet arī attīstīt virkni jaunu pakalpojumu, kas nākotnē ļaus klientiem lietot elektroenerģiju vēl daudz efektīvāk. Kā piemēru var minēt iespēju klientam pieslēgt mikroģeneratorus, elektromobiļus, kā arī citas iekārtas, kas var ne tikai patērēt elektroenerģiju, bet arī nodot to atpakaļ tīklā. Viedais skaitītājs nodrošina šādu ierīču integrēšanu un dod iespēju pielietot NETO norēķinu principu enerģijai, kas no klienta elektroietaises tiek nodota atpakaļ elektrotīklā.
Būtiska loma mūsdienās ir tiešsaistes pakalpojumu pieejamībai, tādēļ AS "Sadales tīkls" turpina attīstīt klientu portālu www.e-st.lv, kur klientiem ir pieejama patēriņa informācija no viedā skaitītāja. Nākotnē tiek domāts par datu apmaiņu starp viedajiem skaitītājiem un dispečervadības sistēmu, lai varētu iespējami ātri identificēt un novērst bojājumus tīklā, savlaicīgi informējot klientus, tādējādi samazinot atslēguma laiku un uzlabojot klientu apmierinātību ar sadales pakalpojuma kvalitāti.
Liela nozīme ir viedo skaitītāju tehniskajai specifikācijai
AS "Sadales tīkls" viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanu Latvijā plāno pabeigt līdz 2023. gadam, tādēļ ik gadu uzņēmumam jāuzstāda vairāk nekā 100 tūkstoši viedo elektroenerģijas skaitītāju.
Uzstādītie viedie elektroenerģijas skaitītāji klientiem vizuāli var atšķirties, jo, elektroenerģijas skaitītāju iepirkumos, savu piedāvājumu var iesniegt jebkuras valsts ražotājs. Pieņemot lēmumu par skaitītāju iegādi, AS "Sadales tīkls" rūpīgi izvērtē viedo skaitītāju funkcionalitāti, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un informācijas sistēmu ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, tehnoloģiju ilgtspēju, savstarpējo savietojamību un atbilstību likumdošanas, standartizācijas un biznesa vajadzībām. Ir ļoti svarīgi, lai skaitītājs būtu atbilstošs gan AS "Sadales tīkls" elektrotīkla parametriem, gan savietojams ar iepriekšējos gados ieviestajiem viedo elektroenerģijas skaitītāju risinājumiem. Lai nodrošinātu dažādu ražotāju viedo elektroenerģijas skaitītāju savietojamību, AS "Sadales tīkls" ievieš viedo elektroenerģijas skaitītāju vienoto datu modeli, kas turpmāk, piedaloties iepirkumu procedūrā, būs jānodrošina visiem viedo elektroenerģijas skaitītāju piegādātājiem. Rūpīgi izvērtējot citu valstu, skaitītāju ražotāju un sadales sistēmas operatoru izstrādātos atvērtos vienotos datu modeļus un pieredzi, AS "Sadales tīkls" ir pieņēmusi lēmumu izmantot IDIS vienoto datu modeli (Interoperable Device Interface Specifications), papildinot to ar AS "Sadales tīkls" specifiskajām prasībām (CSE- Country Specific Extension) un datu apmaiņai izmantot G3-PLC tehnoloģiju.