2014. gada novembra vidū - īsi pirms DELFI 15. dzimšanas dienas - portāla DELFI kontiem (neskaitot citu dažādu DELFI grupā esošu portālu kontus) ir:


"Facebook" - 61 047 sekotāji;

"Draugiem" - 86 856 sekotāji;

"Twitter" - 45 865 sekotāji;

"Instagram" - 400 sekotāju.

Pirmais DELFI tvīts 2009. gadā izskatījās šādi:


Pirmais DELFI ieraksts "Facebook" 2010. gadā izskatījās šādi:

Populārākie @DelfiLV sekotāji "Twitter" pēc viņu sekotāju skaita:



Pateicoties rūpīgajam darbam ar sociālo tīklu lietotājiem DELFI Latvijas komunikāciju nozarē respektētajā Zīmolu ietekmes topā ieņem vadošās vietas jau vairākus gadus pēc kārtas. Zīmolu topa rezultāti pēdējo 20 mēnešu griezumā:



Un vēl, kā teica Sisidra, "pāris bildes no privātā arhīva", kas raksturo, par ko tad īsti ir runa, ja aplūkojam DELFI sarunu ar saviem lasītājiem sociālajos tīklos.

Tā kā DELFI ir populārākais ziņu avots latviešu valodā, tad arī dažādu jomu spicākajiem pārstāvjiem mēs esam pirmā izvēle, kur smelt informāciju.

Lūk, piemēram, izcils popmūziķis tvīto, norādot saviem sekotājiem uz DELFI video tiešraidi no "Positivus" festivāla, izcilas grupas menedžere
no DELFI uzzina par aizmuguriskām iecerēm izmantot grupas labo vārdu, izcils sportis, olimpiskais čempions, no DELFI uzzina, ka atzīts par
otro seksīgāko vīrieti Latvijā, un izcils uzņēmējs, telekomunikāciju giganta boss, akcentē polemiku DELFI portālā, kurā aktualizēta huligānisku
velosipēdistu problēma, izcils autosportists informē fanus par savu interviju…









DELFI viedokļu sleja "Versijas" viennozīmīgi ir iekarojusi ietekmīgākās tribīnes statusu Latvijas medijos. Visi nozīmīgākie viedokļu paudēji vēlas publicēt savus
rakstus "Versijās", un kad tas ticis izdarīts, norāda uz to saviem sekotājiem sociālajos tīklos:





Pirms gadiem desmit DELFI redakcijā domubiedru grupa nolēma, ka pasaules un latviešu literatūrā, popmūzikas tekstos, kinofilmās utml var pasmelties daudz trāpīgu citātu,
kas ilustrē ikdienā notiekošo reālajā pasaulē. Tā ik rītu top "spilgtais citāts" - pati sarkastiskākā un "melnākā" DELFI rubrika. (http://www.delfi.lv/news/national/quotes/)
Esam lepni, jo esam saņēmuši daudz komplimentu par šo rubriku no politiķiem, vadošiem valstsvīriem, kolēģiem žurnālistiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Viens no
"citātu" faniem ir bijušais prezidenta kancelejas vadītājs, vēlāk ārlietu ministrs:

Kad 2013. gadā DELFI pārraidīja video tiešraidi no toreizējā premjera Valda Dombrovska vadītās fizikas stundas, programmas "Iespējamā misija" vadība skaisti pateicās, pavēstot
to plašai auditorijai ar šādu tvītu:

Protams, ka DELFI savus konkurentus mediju biznesā labāk redz beigtus. Tas ir kapitālisma pamatprincips un tas mūs patīkami uzbudina. Taču pienāk brīži, kad, runājot Greiema Grīna vārdiem,
"ir gļēvulība nenostāties kāda pusē". Tāpēc 2009. gada rudenī, kad pēc "Dienas" nonākšanas "roulendu" rokās, daļa "Dienas" komandas pameta avīzes telpas, DELFI mīļuprāt sniedza palīdzīgu
roku, un faktiski tagadējā "Ir" izdevēja pirmie aizmetņi tapa pirmajā naktī DELFI telpās ar DELFI tehnikas palīdzību.
Par to arī šis Sanitas Jembergas tvīts:

2014.gada pavasarī, kamēr daļa sabiedrības tikai pukojās, ka rietumvalstis, ieskaitot Latviju, zaudē Krievijai informatīvajā karā, DELFI rīkojās, radot portālu Spektr.lv,
kurā Krievijas lasītājiem tiek piedāvāta kvalitatīva žurnālistika.
To novērtēja arī ietekmīgā viedokļu līdere Nellija Ločmele:

2014. gada vasarā par regulāru DELFI viedokļu sleju autoru kļuva pazīstamais Krievijas liberālis un publicists Artēmijs Troickis. Prieks, ka šo faktu pamanīja un novērtēja mūsu kolēģi:

Ja Annija taisa skaistas bildes, tad viņa nonāk DELFI ziņās. Kad viņa pati ierauga publikāciju, viņa priecājas. Un mēs arī līdz ar Anniju. Ja Arturs sniedz saulespuķi Ievai Akurāterei, tad viņš nonāk DELFI bilžu stāstos,
un ja Arturs pēc tam to ierauga, viņš ir priecīgs. Un mēs arī. :)





DELFI ar zobiem un nagiem ir par kultūru. To zina teju visu Latvijas radošo nozaru pārstāvji. Tieši DELFI slejās notiek balsojumi par ikgadējo tautā iemīļotāko izrādi,
klasiskās mūzikas notikumu, arhitektūras veikumu, skaistāko grāmatu,
labāk uzrakstīto grāmatu, laikmetīgās mākslas jaundarbu utt, utt… Un tad, kad balvas izdalītas, mēs tiekam daudzreiz minēti tviterī…

2008. gadā ar projektu "Mango.lv", kas vēlāk pārauga portālā "DELFI Izklaide", mēs spērām ambiciozu soli kļūt par populārāko mediju arī tai tautas daļai, kurai interesē
slavenību privātās dzīves notikumi un citas frīkainības. Tomēr kaut kā neveikli par šīm tēmām rakstīt nopietnā tonī,
tāpēc mēs izkopām īpašu ironijas pilnu stilu, un līdzīgi domājošie Latvijas snobi un asprāši mūs par to turpina lielīt vai ikdienas…