Izeja no šī paradoksa slēpjas papildapstākļos: Jānis var samaksāt 1 eiro par tenisa bumbiņu, kas patiesībā vērta 20 centus, taču to iegādāties vispār nebūtu iespējams, ja tā netiktu atgādāta no Ķīnas.
Ātro kredītu pakalpojuma pievienotā vērtība
Tāpat ir ar ātrajiem kredītiem: ja Jānis var saņemt 100 eiro, kad ieskaita algu, bet viņam vajag 100 eiro tagad, viņš var samaksāt 110 eiro, lai dabūtu 100 eiro. Tātad skaidrs, ka svarīga lieta, runājot par ātrajiem kredītiem, ir pievienotā vērtība klientiem - šajā gadījumā minēts ātrums.
Nākamā lieta mūsu scenārijā būtu pieejamība - Jānis nevar saņemt kredītu bankā, jo pelna 400 eiro mēnesī, taču ātro kredītu viņš var saņemt, pat nemelojot par saviem ienākumiem.
Vēl viena iezīme, ko vērts uzsvērt - ērtība. Ja Jānis dzīvo dziļos laukos, ne ķīlātava, ne banka viņam nav tuvumā. Ja brauciens uz pilsētu maksā 5 eiro turp un 5 eiro atpakaļ, tad Jānim ir tīri racionāls iemesls neiet ārā no mājas, lai noformētu 100 eiro aizdevumu, par kuru viņam jāmaksā papildus 10 eiro. Emocionāli iemesli savukārt būtu 1) bezpersoniskums (nav bankas darbiniekiem jāskaidro situācija); 2) slinkums (ja vieglāk ir paņemt ātro kredītu, nekā braukt uz pilsētu, tad kādēļ braukt uz pilsētu?); 3) kauns - ja pieejamas citas alternatīvas, piemēram, aizņemties no draugiem, tad ātro kredītu var aizņemties arī tādēļ vien, ka ātro kredītu devējam nav jāskatās acīs.
Īsumā tādas arī ir īpašības, kas ātrajam kredītam rada pievienoto vērtību. Uzskaitīsim vēlreiz:
- Ātri saņemt naudu;
- Var saņemt arī tad, ja neizsniedz bankā;
- Ērts - var saņemt, neizejot no mājas;
- Bezpersonisks - nav jāatskaitās radiem, draugiem, paziņām.