Lai mazinātu plūdu draudus, pie Ogres dambja šobrīd notiek ledus izzāģēšana, lai izveidotu apmēram kilometru garus kanālus un atbrīvotu ūdenim ceļu, informē portāls "Ogrenet.lv".

"Spridzināsim tikai galējas nepieciešamības gadījumā, un tālāk no tiltiem un dzīvoajamām mājām, kaut arī tas Ogrē ir visai sarežģīti, jo viens no spridzināšanas posmiem ir starp dzelzceļa un komunikāciju tiltu, " norāda Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis.

Portāls informē, ka pagaidām tikai 12 no 45 pašvaldībām ir atsaukušās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aicinājumam informēt par izstrādātājiem rīcības plāniem iespējamo pavasara plūdu novēršanai. Apzinīgo pašvaldību vidū, kam nav vienaldzīgs savu iedzīvotāju liktenis, ir arī Ikšķiles un Ogres novada pašvaldības.

Ikšķiles novadā apzinātas iespējamo plūdu riska zonas, izstrādāts rīcības plāns riska zonu iedzīvotāju evakuācijas gadījumam. Savukārt Ogres novadā apzinātas iespējamo plūdu riska zonas, izstrādāts rīcības plāns riska zonu iedzīvotāju evakuācijas gadījumam. Noteikti iespējamie preventīvie pasākumi plūdu riska mazināšanai, tostarp ledus spridzināšana.

Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novados plūdu seku novēršanas darbus uzraudzīs un vadīs visu novadu apvienotā Civilās aizsardzības komisija, kuras priekšsēdētājs ir Ogres novada pašvaldības vadītājs Edvīns Bartkevičs, viņa vietnieks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļas komandieris Imants Dudarevs, bet veicamo darbu koordinatora pienākumi uzticēti Ogres novada pašvaldības policijas priekšniekam Uģim Ulmanim.

Portāls norāda, ka plūdu apdraudētajā zonā atrodas ne tikai tie iedzīvotāji, kuru īpašumu atrodas lielo upju, kā, piemēram, Ogres un Daugavas krastos, bet arī daudz mazāku upju tuvumā, tostarp arī Mazās Juglas u.c.. "Arī mazās upes plūdu gadījumos var būt liels drauds iedzīvotājiem," norāda Ulmanis.

Šonedēļ un nākamajā nedēļā tiks apmeklēti visi tie iedzīvotāji, kuru īpašumi atrodas iespējamo plūdu teritorijās, un skaidrota situācija, kā rīkoties plūdu gadījumā, un kur nepieciešamības gadījumā meklējama palīdzība. Ulmanis informē, ka ir sagatavoti arī rakstiski paziņojumi, kuros iekļauti ieteikumi, kā rīkoties plūdu gadījumā, tajā skaitā arī par evakuāciju.

Ulmanis pauž bažas, ka, viņaprāt, lielākais vairums iedzīvotāju līdz pēdējam brīdim negribēs atstāt savas mājas, un to var saprast, jo kriminogēnā situācija runā pati par sevi. "Tādā gadījumā iedzīvotājiem būs jāparakstās, ka viņi uzņemas pilnu atbildību par savu drošību. Zinot, ar kādu spēku ledus vižņi palu laikā iet pa upi, ēkas var tikt noslaucītas no zemes virsas," norāda Ulmanis.

Ja būs jāveic evakuācija, sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā apkārtnē tiks izvietoti posteņi, kas veiks pamesto māju novērošanu, lai marodieru uzbrukuma gadījumā neciestu iedzīvotāju īpašums. Svešas mantas tīkotāji būs gatavi mājām tuvoties arī ar laivu palīdzību.

"Ja vajadzēs, arī mēs kāpsim laivā, un neļausim marodieriem laupīt. Nepieciešamības gadījumā piesaistīsim papildspēkus no citiem dienestiem," sola Ulmanis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!