Premjers apliecinājis, ka valsts budžetā ir paredzēti resursi neiekasētās iedzīvotāju ienākumu (IIN) daļas kompensācijai pašvaldībām, vienlaikus uzsverot, ka kopumā nodokļu iekasēšana pildās saskaņā ar plānoto, līdz ar to var paredzēt savstarpēju nodokļu ieņēmumu kompensēšanos.
Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga premjeru informēja par publiskā iepirkuma šķēršļiem Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, uzsverot, ka pašvaldībām būtu jādod lielāka iespēja projektu novērtējumā paust savu viedokli, jo pasūtītājs ir tas, kurš uzņemas atbildību arī par projektu riskiem. Kleinberga atzina, ka iepirkumu uzraudzības smagnējo procedūru un konkursu nosacījumu dēļ šobrīd neskaitāmi konkursi pašvaldībās nav pabeigti un tādēļ netiek apgūti arī naudas resursi. Dombrovskis atzina, ka šī problemātika viņam ir zināma, un solīja jau tuvākajā laikā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) šos jautājumus risināt.
Savukārt Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs aktualizēja jautājumu par komunālajiem pakalpojumiem, parādiem un ierosinājumiem problēmas risinājumiem, lai PVN varētu maksāt pēc komunālo maksājumu iekasēšanas nevis uzreiz pēc rēķina izrakstīšanas. Šulcs rosināja valdību piedāvāt pašvaldībām īstermiņa kredītus, parāda cedēšanas iespējas un citus mehānismus, kas dotu iespēju pašvaldībām palīdzēt saviem siltumenerģijas uzņēmumiem, kuru klientu (iedzīvotāju) parādi pieaug.
Dombrovskis pašvaldību līderiem apliecināja, ka summa pašvaldību aizņēmumam apkures sezonas nodrošināšanai piecu miljonu latu apmērā ir budžetā paredzēta, vienlaikus aicinot pašvaldības vērsties arī pie Valsts ieņēmumu Dienesta (VID) ar lūgumu pagarināt nodokļu nomaksas termiņus, ja ir radušās finanšu problēmas. Dombrovskis uzsvēra, ka VID šādus pagarinājumus neatsaka.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis vērsās pie valdības vadītāja ar aicinājumu valstij turpināt finansēt aizsāktos un nepabeigtos pašvaldību objektus, kuri tika finansēti no valsts investīciju programmas, kā arī izteica ierosinājumu neatteikties no infrastruktūras sakārtošanas projektiem un ceļu dotācijām nākošajos budžeta gados, jo šī gada budžetā pieejamais finansējums ceļu fondam ir niecīgs, bet pašvaldības atbildība par ceļu tīrīšanu saglabājas pilnā apmērā.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs aicināja valdību paātrināt daudzdzīvokļu māju un publisko ēku siltināšanas programmu, ļaujot iesaistīties šajos projektos arī pašvaldībām. Ministru prezidents pauda atbalstu šādai idejai un aicināja ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL), kurš arī piedalījās sarunās, ņemt vērā šo ierosinājumu un iespējami ātrākā laikā novērst šo šķērsli mājokļu siltināšanas programmas realizēšanai. Ekonomikas ministrs arī norādīja, ka programma darbojas veiksmīgi, jo kopumā ir saņemti pieteikumi pa 10 miljoniem latu, no kuriem puse projektu jau darbojas.
Pašvaldību īpašumu reģistrācijas problemātiku zemesgrāmatā izklāstīja Līvānu novada domes priekšsedētājs Andris Vaivods. Bet Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters informēja par polderu sūkņu staciju finansēšanas sistēmas maiņas riskiem, kā arī uzrunāja tēmu par kredītņēmēju aizsardzību un Dzīvesvietas deklarēšanas likuma pārkāpumu novēršanu. Dombrovskis apliecināja, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem ir panākta vienošanās par kredītņēmēju aizsardzības programmai nepieciešamā finansējuma (ap 32 miljoniem latu) piešķiršanu no starptautiskā aizdevuma programmas daļas finanšu sistēmas stabilizācijai, kas ļaus šo programmu uzsākt jau visdrīzākajā laikā, sagaidot komercbanku brīvprātīgu iesaistīšanos tajā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
