Vairāki deputāti teica, ka nevar balsot par tādu lēmuma projektu, kurā nav skaidri pausta domes nostāja par vai pret rūpnīcas būvniecību.
Domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs skaidroja – ja dome lēmumā iekļauj kādu noraidījumu, tad tam jābūt tiesiski pamatotam. Bartkevičs uzsvēra, ka gala ziņojumā par publiskās apspriešanas rezultātiem ir ietverta visa informācija, tai skaitā arī iedzīvotāju negatīvā attieksme pret rūpnīcu.
Portāls “Delfi” jau vēstīja, ka pret rūpnīcas celtniecību bija parakstījušies 1262 iedzīvotāji, kamēr 47 – par. Līdzīgu projektu par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem 12. martā skatīs arī Ikšķiles novada dome.
Savukārt pie Ogres domes ēkas pulcējās arī piketētāji, paužot noraidošu attieksmi pret ieceri būvēt rūpnīcu pilsētas pievārtē. Vēlāk piketētāji pārcēlās uz domes sēžu zāli un bija klāt jautājuma izskatīšanas laikā.
Viena no Rīgas ielas iedzīvotājām bija uz piketu paņēmusi līdzi burciņu ar zilo ūdeni, kas trešdien parādījās dažu Rīgas, Baldones un Mazās ielas grodu akās, un nolika to deputātiem priekšā uz apspriežu galda. «Vai Jūs vēlaties, lai mēs dzeram tādu ūdeni?» vaicāja jaunā sieviete, paužot bažas, ka kādā no esošajām ražotnēm varētu būt krāsas noplūde un Dievs vien zina, ko varēs sagaidīt no paredzamās siltumizolācijas materiālu rūpnīcas.
“Mums diemžēl jāatzīst, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir negatīvi ne tikai emocionālo protestu, bet arī informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašam “Saint-Gobain” ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kuras rezultāti ļautu iedzīvotājiem un pašvaldībām pieņemt objektīvu un likumīgu lēmumu par projekta tālāko īstenošanu,” uzskata “Saint-Gobain” Baltijas reģiona direktors Juha Rippo.
“Saint-Gobain” ražotni iecerēts izvietot 22 hektāru lielā teritorijā uz Ogres un Ikšķiles novadu robežas, industriālajā zonā. Zemes gabals atrodas blakus Ogres trikotāžas kombinātam, Ogres pilsētas notekūdeņu attīrīšanas stacijai, degvielas noliktavai, augstsprieguma apakšstacijai un citiem industriāliem objektiem.
Šobrīd 40 procentus šīs teritorijas klāj koki – pārējā platība ir cirsma. Ražotnes vajadzībām paredzēts papildus izcirst 1 ha. Plānots, ka ražotnes ēkas aizņems 25 procentus no kopējās ražotnes teritorijas, tikpat daudz arī brīvā teritorija ar zaļo zonu, bet laukumi un novietnes – 50 procentus teritorijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
