Foto: DELFI Aculiecinieks
30 cāļi un piecas vistas – tik lielu postījumu aizvadītajās nedēļās Arnitas Leimantes piemājas saimniecībā Grobiņas novada Dubeņos nodarījušas ūdeles. Piecas no vaininiecēm kūtī nonāvētas, un vietējie pārliecināti – ūdeles pamukušas no Grobiņas kažokzvēru audzētavas.

Ūdeles mājputnus nokodušas ne vien Leimantes, bet arī kaimiņu mājās un citviet Grobiņā, sevišķi kūtīs, kas atrodas netālu no zvēraudzētavas.

"Cilvēki ciemā redzējuši, ka uz zvērsaimniecību atvestas ūdeles. Tās krāmējot ārā no mašīnas, liela daļa izmukušas, strādnieki redzējuši, bet nelikušies ne zinis," teic grobiņiete. Ģimenei pašu spēkiem piecas kūtī pieķertās ūdeles izdevies notvert un nogalēt ar "tīkliem un dakšām". Tomēr vēl trīs aizbēgušas.

Plēsēji cilvēku tuvumā uzvedās droši. Viena no ūdelēm nākusi pat istabā lūkot, ko cilvēki dara. Tiesa, tuvāk par diviem metriem klāt nelaida, stāsta sieviete.

Iedzīvotāji vērsušies domē un vietējā policijā, kuras darbinieki atzinuši, ka nevar palīdzēt.

Leimantes teikto apstiprina Grobiņas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Valērijs Liepa. Informācija esot saņemta. "Nav pirmā reize, kad šī problēma uzliesmo. Pašvaldība ar zvēraudzētavu par to runājusi jau vairākkārt," sacīja vietvaras pārstāvis.

Savukārt AS "Grobiņa" valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis portālam "LA.lv" sacījis, ka jūlijā Dubeņos patiesi pārkrautas no Vērgales fermas atvestās ūdeles. Tomēr viņam nav zināms par izmukušām ūdelēm. Viņš arī pieļāva: vistas un pīles, iespējams, nonāvējušas savvaļā mītošās ūdeles.

Iedzīvotājiem nekavējoties jāvēršas policijā ar iesniegumu, lai tā veiktu izmeklēšanu un vainīgo sauktu pie atbildības – akcentē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

"Viens no dzīvnieku īpašnieka pienākumiem ir rūpēties, lai tā dzīvnieks neapdraudētu apkārtējos cilvēkus un citus dzīvniekus," atgādināja Meistere.

Aculiecinieku informāciju dienests izmantošot, veicot nākamo pārbaudi zvēraudzētavā. Dienestā arī pauž, ka dzīvnieki mēdz izmukt, tomēr parasti uzņēmums tos cenšoties pēc iespējas ātrāk notvert. Pārsvarā zvēri izbēgot, piemēram, kad tiekot tīrīti būri.

Zoologs un Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš teic, ka galvenā nebrīvē augušu plēsēju pazīme ir – tie nebaidās no draudiem, nav piesardzīgi un turpina uzbrukt un kost, kamēr vien redzeslokā ir medījums.

Ja patiesi notikusi Amerikas ūdeļu, kādas audzē zvēraudzētavā, izbēgšana, tad tā ir slikta ziņa Latvijas faunai, vērtē Ozoliņš.

Suga veikli pielāgojas dzīvei savvaļā un top par nopietnu draudu Latvijas ūdensputnu sugām, no kuru olām un cāļiem vai pieaugušiem īpatņiem plēsēji galvenokārt pārtiek. "Jebkurš ornitologs var pateikt, ka vairošanās sezonā galvenais ūdensputnu mirstības iemesls Latvijā, ir ūdeles," teic Ozoliņš, kurš pārliecināts, ka šo iemeslu dēļ zvēraudzētājiem būtu sevišķi rūpīgi jāuzrauga, lai viņu nodarbe būtu droša un nekaitīga citiem. Viņš arī vērš uzmanību, ka ūdeles drīkst medīt ar atļautām metodēm, ķert ar lamatām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!