"Tukumniekus un viesus pārsteidza ārkārtīgi skaistie rožu goda vārti. Arī krāšņie tērpi. Aktieru, pašu tukumnieku , veikalu darbinieku un citu svētku dalībnieku izdomas bagātie apģērbi. Pat Tukuma dzelzceļa kontrolieri, konduktori formas tērpus nomainīja ar rožu elementu un svētku noskaņu drānām. Zināmu kustību Tukuma klusumā ienesa arī riteņbraucēji, kuri Tukuma pašvaldības policijas pavadībā veica mazu ekskursija - iepazīšanās apli . Vakarā Pauzeru pļāvās gaidīja lielais koncerts. Dienā Tukumā centrālajā laukumā visvairāk cilvēkus piesaistīja amatnieku plašas izvēles tirdziņš, bērnu koncerts un lepna kariete, kas vizināja pārsteigtos tukumniekus," stāsta lasītājs.
"Par karieti ļoti neparasts un patīkams stāsts, tiem kuriem izdevās tajā pavizināties. Sen atpakaļ uz Somiju tika aizvests Tukuma pils Durbes dārznieka dēls. Zviedrijas - Krievijas miera sarunu laikā Somijas Haminas pilsētā, kur bija apmetusies Krievijas imperatore Katrīna lielā, viņu pārsteidza krāšņie ziedu pušķi, kas katru dienu parādījās viņas istabās un uz mielastu galdiem. Viņai iepatikās piemīlīgais un talantīgais rožu meistars un viņa to paņēma sev līdzi un Pēterburgu. Tur viņš pats un viņa pēcteči izpelnījās gan slavu, gan godu un titulus. Viens no viņiem kļuva par Anglijas karaļnama galveno staļļmeistaru. Latviešu izcelsmes mazmazmazdēla mazdēls ļoti vēlējās apciemot savu sentēvu dzimteni. Karaliene atļāva puisim to darīt. Pat līdzi iedeva norakstīto karieti. Tikai lūdza lai viss tas notiek inkognito, un lai kariete nenestu Anglijas karaļnama ģērboni," turpina Stiprais.
"Tā Kukšu muiža dabūja savu karieti un tagad vizina kādreizējos Latvijas (Krievijas impērijas) dzimtcilvēkus. Kad no laukuma uz Pauzeru pļavām aizplūda bērnu bari, uz mazās skatuves sākās laikmetīgās dejas ar nosaukumu "Fafabulala". To rādīja Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi horeogrāfes Agates Bankavas un dramaturģes Annas Zvaigznes vadībā. Tas bija stāsts, kā minēts anotācijā, par cilvēku komunikāciju. Par toleranci, subjektīvismu, dažādību. Tā stāstīja, ka nav vienas patiesības."
"Atšķirība ir mūsu attieksmē. Veidojot dialogu gan verbālu, gan ķermenisku. No asarām līdz smiekliem. Dažas ainas man atgādināja seno gladiatoru cīņu ainas. Īstenībā maz no tiem laikiem ir mainījies. Atšķirība bija tikai viena - to visu mums rādīja Jānis Putniņš (puķainās bikšelēs), Rūdolfs Gediņš (oranžās bikšelēs) un Ivars Broničs (brūnajos šortos) lielā mūzikas ģēnija Bēthovena mūzikas skaņu pavadībā. Ir pierādīts, ka klasiskā mūzika pastiprina cilvēcisko, nomāc zvērisko un padziļina cilvēku mīlestības, pievilcības un baudas spēku," stāsta Leons Stiprais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
