"Gan dvīņu vecāki, gan paši dvīņu pāri zina vienu – visi darbi, kas dalāmi divatā, ir foršāk pieveicami, tāpat arī nedarbi," ar portālu "Delfi" dalās dvīne Lauma Ozola.
Mainīšanās ar pasēm
"Mamma bieži stāstījusi, ka abas ar māsu Leldi bērnībā bijām viltīgas blēņdares. Mājās patika uztaisīt "kara lauku" ik reizi, kad vecāki un vecākā māsa nebija mājās. Regulāri vecāku skapjos veicām revīziju, nekas nedrīkstēja palikt plauktos," stāsta Lauma.
"Skolas gados viena otras vietā mēs mēdzām atbildēt uz skolotāju jautājumiem. Ja izsauca Leldi, gadījās, ka atbild Lauma, un otrādi," atminās dvīne Lauma. Viņa stāsta, ka bieži māsas vietā apmeklējusi arī stundas mūzikas skolā un to, ka tā nav īstā dvīņu māsa, pamanījuši daži klasesbiedri, bet ne skolotāji.
Iemīļota viltība māsām vēl tagad ir mainīšanās ar pasēm. Visbiežāk tas noder, lai otras vietā pastā saņemtu sūtījumus. "Ja pastā pienācis sūtījums Leldei, bet viņai pašai nav laika, paciņu parasti izņemu es. Uzrādu māsas pasi un, kad veiksmīgi saņemu paciņu, pie sevis nodomāju: "Uh, atkal izdevās!". Ar pasi mēs visu laiku maināmies, arī šodien, un vēl ne reizi neesam uzķertas," portālam "Delfi" stāsta Lauma.
Svešie lauri
"Abas ar māsu jau ilgus gadus spēlējam handbolu. Dažreiz darījām tā, ka handbola komandas spēlei pieteicām tikai vienu no mums un tad, kad spēle tuvojās, lēmām, kura brauks. Parasti spēlēt devās tā, kurai bija vairāk laika vai gribēšanas," dalās dvīne Evija Šteinberga. "Interesanti bija tad, kad pēc spēles paziņoja vārtos iemesto bumbu skaitu, jo tad parasti sapratām, ka esam otrai paaugstinājušas metienu skaitus par spēlēm," viņa papildina.
"Kaut arī mēs ar māsu studējam dažādās fakultātēs, laiku pa laikam gadās, ka kāds mūs sajauc. Mana dvīņu māsa Adrija regulāri piedalās dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, raidījumu, reklāmu filmēšanās un citās kampaņās. Reiz bija gadījums, kad Adrijas uzņemtās fotogrāfijas priekš Karjeras dienas nonāca šīs kampaņas izveidotajā grāmatā. Vēlāk fakultātē klausījos dažādās uzslavās par to, cik labas ir bijušas bildes un, cik forši, ka mana seja nonākusi Karjeras dienu grāmatā. Un šī nav pirmā tāda veida situācija," stāsta Paula Rebeka Škapare.
Autovadītāja teorijas eksāmena nolikšana māsas vietā
"Kad bijām mazas, tētis, lai mūs atšķirtu, pirka mums dažādas cepures. Dažreiz mēdzām ar cepurēm mainīties, lai saujauktu tētim galvu. Dažreiz arī izdevās," stāsta 22 gadus vecā Viktorija.
Māsas Viktorija un Evelīna savās dzīvēs lielāko dvīņu nedarbu pastrādājušas, mācoties 12. klasē. Viktorija atklāj, ka uz dienu abas samainījušās identitātēm, lai māsa viņas vietā nokārtotu autoskolas teorijas eksāmenu. Viktorija pauž, ka testu savā vietā lūgusi izpildīt māsai, jo viņa nav bijusi pārliecināta par savām zināšanām, bet māsa – testu pirms pāris dienām bijusi jau veiksmīgi nokārtojusi.
"Dienā, kad bija jāliek teorijas eksāmens autoskolā, biju ļoti uztraukusies. Visi pārējie klasesbiedri, ar kuriem kopā mācījāmies autovadītājos, jau bija tikuši pie savām autovadītāju apliecībām," atceras Viktorija. "Tajā dienā bijām saģērbušās vienādi un pat samainījušās ar somām, lai būtu pilnīgi drošas, ka netiksim "uzķertas". Par savu plānu bijām izstāstījušas klasesbiedram, kuram eksāmenu kārtot bija paredzēts tajā pašā dienā," Viktorija skaidro. "Brīdinājām klasesbiedru, jo negribējām, lai viņš pasniedzējam nejauši atklāj, ka esam samainījušās, tomēr tas notika – sasveicinoties viņš sajauca mūsu vārdus," sieviete atzīst. "Māsai tajā brīdī sirds sāka pukstēt straujāk, tomēr nekas traģisks nenotika – izrādās, ka pasniedzējs to nedzirdēja un māsa mierīgi varēja nodoties testa pildīšanai," stāstu papildina Viktorija.
"Uzreiz pēc eksāmena māsa man zvanīja un paziņoja, ka viss esot kārtībā, eksāmens ir nolikts," Viktorija atminās. Viņa skaidro, ka šis ir bijis vienīgais gadījums, kad māsas šādi samainījušās identitātēm.
"Diemžēl pirkstu nospiedumi dvīņiem gan nav vienādi, tāpēc vēlāk, lai nokārtotu eksāmena daļu CSDD, tāpat nācās vien visu iemācīties pašai," skaidro dvīņu māsa.
'Uz dienu apmainījāmies ar draugiem'
Māsas Evija un Kitija Šteinbergas stāsta, ka pat radinieki un draugi viņas regulāri jauc vietām. "Aizbraucot uz laukiem un ieejot mājās, tikai pēc kāda brīža vecāki saka "Ā, tā esi tu? Man likās, ka Kitija"," dalās dvīņu māsa Evija. Viņa skaidro, ka bieži māsas tiek atšķirtas pēc dzimumzīmītes uz auss, tāpēc dažādos svētkos pirmais, ko darījuši ciemiņi – apskatījuši abu ausu ļipiņas," sieviete stāsta.
"Viens no tādiem mūsu sajaukšanas gadījumiem, kuru spilgti atceros ir, kad māsas draugs reiz mūs abas sajauca un centās mani noskūpstīt," dalās dvīņu māsa Kitija. Ātri vien puisis gan sapratis, ka māsas sajaucis un atvainojies.
Līdzīgā situācijā bijušas arī māsas Adrija Karīna un Paula Rebeka Škapares, tikai viņas, atšķirībā no Evijas un Kitijas, šādu situāciju izveidojušas ar nodomu – māsas vēlējušās pārbaudīt savus mīļotos. "Spilgti palicis atmiņā gadījums, kad ar māsu izdomājām uz vienu tikšanos reizi samainīties ar draugiem. Tajā brīdī mums abām bija otras pusītes, tāpēc nospriedām, ka tā ir iespēja, kas jāizmanto," atminās Adrija Karīna. "Gribējām paskatīties, vai puiši mūs atpazīs. Bija diezgan jautri. Viens no viņiem uzreiz atkoda, ka kaut kas nav kārtībā", bet otrs nemaz nenojauta, ka uz tikšanos atnākusi cita. Mēs ar māsu vēlāk gardi smējāmies," stāsta Adrija Karīna.