Foto: LETA
Akcija "Dod pieci" turpinājās vēl tikai divas dienas. Vēlējos akcijā piedalīties, tamdēļ devos uz Doma laukumu noziedot naudu. Pulkstenis rādīja apmēram 15 vai 15.30. Ceļā uz Doma laukumu, Amatu ielā, kā jau tas vecākiem cilvēkiem gadās, zaudēju līdzsvaru un pakritu, taču par atbalsta punktu izrādījās deguns.

Kad piecēlos, sapratu, ka esmu nopietni sasitis degunu. No tā spēcīgi tecēja asinis. Tobrīd pie rokas nebija nekā, ar ko apturēt asins tecēšanu un tās noslaucīt. Ar kabatas lakatiņu slaukot degunu, pat nejutu, ka visa seja un apģērba priekša bija asiņaina. Tā kā to neredzēju, neradās arī slikta sajūta. Noplūdis asinīm, to nezinot, turpināju doties uz Doma laukumu. Uz ielas bija daudz cilvēku, kuri, ejot man garām, skatījās ar izbrīnu, bet neviens neuzskatīja par vajadzīgu apjautāties.

Piepeši kāda jauna sieviete, kas varētu būt manas mazmeitas vecumā un kas bija ģērbusies baltā mētelītī (apmēram 165 centimetrus gara) nokāpa no ietves un pienāca pie manis, apjautājās: "Kā varu palīdzēt? Jūs tādā izskatā nevarat iet pa ielu." Pavaicāju, vai tad ir tik traki. Viņa atbildēja: "Tiešām ir traki!". Sieviete arī brīnījās, vai tiešām daudzie cilvēki, kas uz ielas pagāja garām neapvaicājās, vai nav nepieciešams palīdzēt?

Jaunā sieviete uzņēmās atbildību un ieminējās par to, ka jāizsauc ātrā palīdzība. Tad nosprieda, ka diezin vai ātrā palīdzība mani nogādās mājās. "Tās pa ielu jūs nevarat iet," teica sieviete. Viņa prātoja, kā man palīdzēt un teica, ka mani uz ielas nepametīs. Devāmies uz Līvu laukumu pusi, kur viņa mani nosēdināja uz sola un satraucās, vai uz aukstā sola neapaukstēšos. Sazvanījusi taksometru kompānijas, viņa noskaidroja, ka taksis var atbraukt pēc 40 minūtēm vai vēlāk. Tāpēc nolēmām doties uz taksometru stāvvietu. Sargeņģelis mani pavadīja, mēģinot nesabojāt savu līdz ceļgaliem garo, pilnīgi balto mēteli. Uzzināju, ka viņa ir finansiste, beigusi Latvijas Universitāti.

Mans sargeņģelis iesēdināja mani taksometrā, sedza samaksu par taksometra izdevumiem, kurš mani nogādāja mājās Juglā. Ierodoties mājās, ieraudzīju sevi spogulī, un sapratu savu baiso vizuālo tēlu. Asiņaina seja un asinīm notecējusi mēteļa priekšpuse.

Vēlos sirsnīgi pateikties savam sargeņģelim un viņas vecākiem par meitā ieaudzināto sirsnību un līdzjūtību. Priekšlaikus vēlos arī sveikt Sieviešu dienā. Diemžēl sievietes vārdu vai kādu citu ziņu par viņas identitāti man nav. Ja par minēto notikumu ir vēl kāds informēts, lūdzu, nodot viņai ziņu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!