Pēdējās nedēļās, vairāku mediju virzīts, sabiedrības uzmanības centrā nonācis Latvijas senākā un slavenākā – Spilves – lidlauka jautājums. Šajā rakstā mēģināsim apskatīt nesakārtotības un neskaidrības, kas saistās ar šo Latvijas aviācijas šūpuli. Lidostai ir jau vairāk nekā 100 gadu, tātad tā ir vecāka nekā Latvijas valsts, kuras tapšanā un attīstībā arī tai bijusi sava nozīmīga loma.

Rīgā ir dažas īpašas vietas, kuras pagaidām vēl pieder mums – rīdziniekiem. Spilves lidlauks ir viena no tām. Tas atrodas gandrīz pilsētas centrā un ir perspektīvs kā Baltijas vispārējās (mazās), sporta un biznesa aviācijas centrs.

Mana, tāpat kā daudzu citu rīdzinieku, interese un mīlestība pret aviāciju aizsākusies tieši šeit – Iļģuciema ziemeļu galā, kur bērnībā no blakus esošās Rīgas 58.vidusskolas (Iļģuciema ģimnāzijas) pēc mācību stundu garlaicības, ko bija kliedējusi lidmašīnu motoru dūkoņa tālumā, skrēju vērot gaisa lainerus un apskaudu cilvēkus, kuri pa trapu iekāpa tajos. Manas dzīves pirmais lidojums – 1977. gadā no Rīgas uz Rēzekni – ir viena no spilgtākajām un agrīnākajām atmiņām, bet lēciens ar izpletni – jaudīgākais notikums – norisinājās tieši Spilvē. Te arī pirmo reizi dzīvē satvēru rokās lidaparāta stūri, kuru man uzticēja Spilves attīstības entuziasts, nu jau nelaiķis aerofotogrāfs Jānis Vītiņš.

Nu ir laiks glābt šo vietu, kuru acīmredzot noskatījusi kāda alkatīga ķetna. Citādi ir grūti izskaidrot, kāpēc pret lidostas aviatoriem notiek "genocīds" no pašreizējās apsaimniekotājas SIA "Aerobig Plus" puses. Lidlauka īpašnieki – "Rīgas nami" – ir ieņēmuši it kā neitrālu pozīciju, kas gan drīzāk atgādina vienaldzību un bezdarbību, bet Rīgas vicemērs situāciju komentē šādi:

"Lidlauks "Spilve" šodien ir vēsture, un to kā vēsturisku ikonu mēs cenšamies saglabāt. No otras puses, mēs saprotam, ka šodien nevienai pašvaldībai nav lidojumu nodrošināšanas funkcijas.

Tāpēc Rīgas attīstības plāns, kuram nu jau ir 12 gadu, un arī jaunais paredz, ka šo lidostu pilnībā šķērsos ziemeļu pārceltuve – tilts vai tunelis. Tāpēc jebkura darbība juridiski ir pagaidu, jo zemes izmantošanas sarkanās līnijas to ierobežo.

Protams, patlaban šie vairāk nekā 100 ha tiek apsaimniekoti. Mūsu uzņēmums "Rīgas nami" katru gadu tērēja vairāk nekā 60 000 eiro tikai šīs teritorijas apsardzei. Tie mazie nomnieki – "kaķi/peles", kas kaut ko tur dara, kaut ko nedara, – par lielo angāru maksā 300 eiro gadā. Viņi elektrībā vairāk nodedzina! Bet, kad šajā teritorijā pa nakti kāds izbēra vairāk nekā 3000 m³ atkritumu, to arī vajadzēja izvest. Mēs konkursa kārtībā atradām šīs teritorijas pārvaldnieku. Viņš tur atbild par kārtību, bet jebkurā gadījumā, kamēr nebūs atrisināts jautājums par ziemeļu pārceltuvi, par to, kā tas viss attīstīsies, pagaidām visas tās uzpariktes, kurām ir tiesības lidot pa gaisu, tās arī lido..."

Dzirdot šo stāstu, radās vairāki jautājumi. Lai mēģinātu rast skaidrību, sazvanīju Ventspils lidostu, Liepājas, kā arī Tukuma domi un noskaidroju, ka šo pilsētu pašvaldības ar lielu interesi un degsmi iesaistās savu lidostu sakārtošanā un attīstībā, kas neatbilst Andra Amerika deklarētajai pseidopatētikai. Otrkārt, nespēju aptvert – kā teritorijā, kuru apsargā par 60 000 eiro gadā, vienā (!) naktī pa kluso iespējams ievest 3000 m³ atkritumu!?

Manis aptaujātās apsardzes kompānijas bija pārliecinātas, ka par 20–25 000 eiro gadā šo teritoriju būtu iespējams nosargāt tā, ka tiktu izsekota pat kaķu pārvietošanās, bet, lai ievestu 3000 m³ atkritumu, ir vajadzīgi vismaz 300 konteineri. Aculiecinieki melš, ka atkritumu tur ir bijis krietni vairāk, bet vesti tie esot mēnešu vai pat gadu garumā, nekādas apsardzes netraucēti... Kam ticēt? Lemiet paši!

Kad diktofona ierakstā pārbaudīju ciparu par angāra nomu, konstatēju, ka vicemēra kungs vai nu nezina to, vai arī maldina sabiedrību. Nomnieki patiesībā gadiem maksājuši vairāk nekā 800 eiro mēnesī par nomu, bet par elektrību atsevišķi. Vai vicemērs nav pietiekami kompetents, vai arī maldina mūs?

Viena no lidlauka lielākajām problēmām šobrīd ir tā juridiskais statuss. Rīgas domes attieksmi pret to atklāj Amerika kunga tālākais komentārs:

"Lidlauka sertifikāts ir absolūti profesionāla lieta! Ne Rīgas dome to iegūs. Ar katru gadu drošības prasības aug. Kā viņi gan domā – lidosta "Rīga", kuru izmanto arvien vairāk lidmašīnu, atrodas mazliet leņķī, un, kad no jūras uz nosēšanos nāk lidmašīnas, bet no Spilves kāds paceļas, tad nonāk šajā lidostas "Rīga" gaisa koridorā. Tie ir profesionāli jautājumi, un tie, kuri ar to profesionāli nodarbojas, – ja spēs to saņemt, tad saņems. Tur vēl daļēji ir privātās zemes. Dažādi īpašnieki, ar kuriem viss ir jāsaskaņo, grib lielu nomas maksu. Tīri juridiski jautājumi. Mēs neesam pret, ka kāds tur lido, bet tam jābūt droši, atbilstoši šodienas prasībām. Rīgas dome nekārtos sertifikāciju. Nodibinājums "Spilve" ir mūsu uzņēmums. To Rīgas dome arī radīja. Un tas arī 7–8 gadus izmantoja lidlauku atbilstoši tām prasībām, kuras bija. Tagad šīs prasības ir kļuvušas stingrākas. Un neviens bagātais onkulis šai organizācijai naudu nedod, un tā to nedrukā. Šodien ir jāsaprot, kurš ir šī pasākuma donors vai sponsors, jo vienmēr var bļaut – kāpēc tur nav tā vai šitā, bet, ja tur kāds nogāzīsies, neuzdos jautājumu – kāpēc, bet gan – kur bija tas, kurš kontrolēja, un kāpēc pielaida kaut kādu klaberkasti, kas nokrita? Tāpēc šodien ir citas prasības šīm mazajām pacelšanās joslām, bet tā nav mana tēma.

Šobrīd mēs naudu netērējam lidlaukam. Esam iznomājuši to pārvaldniekam, kurš tērē savu naudu un priecājas, ka var pārvaldīt šādu teritoriju. Tas ir viņu hobijs."

Lai saprastu, kādas tad drošības prasības Spilves lidlaukā neatbilst mūsdienās vēlamajam, vērsos pie Latvijas Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītāja Māra Gorodcova, kurš šo jautājumu laipni komentēja:

"Pirmā ES aeronavigācijas uzraudzības inspekcija, kura ieradās šeit pirms diviem gadiem, konstatēja, ka lidojumi Spilvē var potenciāli ietekmēt lidojumus lidostā "Rīga", un LGS bija nepieciešams veikt virkni pasākumu risku mazināšanai. Arī mēs izdevām atbilstošus administratīvos aktus, pieprasot visiem, kuri lido no/uz Spilvi, lai to lidaparāti būtu aprīkoti ar uztvērējraidītājiem, rācijām sakariem, un, ielidojot Rīgas torņa kontrolējamā gaisa telpā, atļauja ir jāsaņem, vēl uz zemes esot. Spilves lidlaukā drīzumā tiks ieviesta D klases kontrolējamā zona. Tam visam patlaban traucē juridiskie šķēršļi, kas saistīti ar jaunā nomnieka "Aerobig Plus" ienākšanu. Tomēr visi drošības jautājumi ir atrisināti atbilstoši ES prasībām, un atkārtota inspekcija pavisam nesen to ir konstatējusi. Nekādu citu prasību, kas netiktu ievērotas, šobrīd nav.

Ņujorkā ir 19 lidlauki un visi ar to tiek galā. Bet šeit visi ir tik nenormāli "profesionāli", ka ar vienu lidlauku, kurš vienmēr eksistējis, netiek skaidrībā... Nožēlojami, bet fakts. Par Spilves lidlauku ir saņemts ietekmes uz vidi vērtējums, bet sertifikācija ir iestrēgusi vairāku īpašnieku savstarpējas ne-koordinācijas problēmā. Joprojām nav noslēgti vairāki līgumi par zemes izmantošanu, un "Aerobig Plus" šādu spēju pagaidām nav demonstrējis, un mēs nevaram uzsākt sertifikācijas procesu. Tas, kā šobrīd pietrūkst, ir zemes īpašnieku piekrišana tam, ka tur būs lidlauks. Bet šī situācija ir nopietna, jo tas, ka tur ir lidlauka gaisa satiksmes zona, bet nav paša lidlauka, nevar turpināties ilgstoši! Un, ja tur kāds piezemēsies "netradicionālā" veidā, pirmkārt atbildību pieprasīs no manis."

Pajautāju arī par to, kāda ir vispārējās (līdz 2 tonnām) aviācijas loma aviācijas attīstībā un cik tā ir būtiska.

"No "mazās"(vispārējās) aviācijas sākas arī lielā aviācija. Viens bez otra nav. Par to, ka sabiedrībā ir ārkārtīgi liela interese arī par nekomerciālo līniju aviāciju, liecina tas, ka uz ikgadējiem aviācijas svētkiem, kas daudzviet tiek rīkoti, vienmēr sanāk daudzkārt vairāk ļaužu, nekā organizatori bija plānojuši.

Lidostā "Rīga" 2017. gadā ir bijuši tikai 95 ielidojošie un tikpat izlidojošie reisi ar 40 un 35 pasažieriem, kas liecina, ka šī aviācijas daļa nejūtas piederīga tai."

Tātad viena no kompetentākajām, ja ne pati kompetentākā Latvijas aviācijas amatpersona skaidri deklarē, ka vispārējās aviācijas bāzes vieta ir ļoti nozīmīga un būtiska. Rīgas pašvaldības vadība, kuras uzņēmumi – Rīgas brīvosta un pati Rīgas dome – ir lielākie lidlauka teritorijas īpašnieki, savukārt demonstrē vai nu pilnīgu nekompetenci šajā nozarē, vai arī bezatbildību un noziedzīgu bezdarbību. Bet ko Satiksmes ministrija? Vai tiešām tās vienīgais "rūpju bērns" ir "airBaltic"? Māris Gorodcovs par to stāsta:

"Darba grupa, kura tika izveidota SM, šo jautājumu pacēla politikas veidotāju līmenī, un satiksmes ministrs šo jautājumu izrunāja ar Rīgas domes vadību. Tā nav, ka valdība neko šajā jomā nedara. Mēs arī esam daudz izdarījuši šī jautājuma sakārtošanā."

Sarunā ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu saņēmu šādu komentāru:

"Šobrīd par vispārējo aviāciju tiek domāts gan lidostas "Rīga" kontekstā, gan Liepājas, gan Ventspils lidostas, gan arī lidostas "Spilve" kontekstā. Ja runājam par vispārējās aviācijas attīstību, tad pavisam nesen Aviācijas padomē, kas tika izveidota Satiksmes ministrijas paspārnē, tika pieņemts lēmums uzsākt darbu pie visaptverošas aviācijas stratēģijas izstrādes. Aviācijas departamenta direktors Muižnieka kungs jau pāris gadu vada darba grupu, kas izveidota, lai veicinātu sadarbību Spilves lidlauka attīstībā, taču šobrīd nav īsti identificējama šī lidlauka operacionālā pārvaldība. Un kas varētu būt sarunu partneris, pārstāvot to? Mēs to darām sinerģijā ar Rīgas pašvaldību, bet neslēpšu, ka no šī pārvaldības modeļa izriet virkne nianšu, kuras būtu jānovērš pašiem šīs lidostas apsaimniekotājiem. Mēs arī runājam ar Amerika un Ušakova kungu, un, protams, manuprāt, nav pieņemami, ka šī lidlauka īpašumattiecības ir neskaidras – attiecībā uz lidostas "Spilve" pārvaldību, kas rada bažas un pamatotu uztraukumu, vai tur notiekošais ir atbilstošs. Mūsu prioritāte ir lidojumu drošība, ko mēs uzturam ar normatīvo bāzi. Mums nav tiesību analizēt citu komersantu un atbildīgo amatpersonu lēmumus un iejaukties tajos. Mēs nevaram pārņemt tos objektus, kuros netiek pienācīgi darīts tas, kas attiecīgajam subjektam ir jāveic. Tas, kas attiecas uz lidlauka "Spilve" ekspluatantiem, un tas, kas nav pieņemami, nav atrisināts līdz galam, – tā tiešām ir Rīgas domes kompetencē esošā sadaļa, par kuru tā ir pieņēmusi lēmumu nodot attiecīgam uzņēmumam, un te ir jādomā, kā komunicēt ar šo uzņēmumu. Vai arī mainīt šo lēmumu."

Valsts amatpersonu viedoklis skan pretrunā Amerika kunga paustajam, bet nepārprotami demonstrē bažas un neapmierinātību ar šā brīža situāciju. Tātad SM nav citu instrumentu kā tikai normatīvie dokumenti, kas regulē lidojumus un sarunas. Satiksmes ministrija, kā arī CAA ir nobažījusies, lidlauka nomnieki ir pamatīgās sprukās un neziņā par nākotni, bet Rīgas dome piekopj "ne mana cūka, ne mana druva" politiku, ko spilgti demonstrē "Rīgas namu" sabiedrisko attiecību cilvēka Zanes Arājas atbilde, saņemot aicinājumu uz diskusiju Latvijas Radio par šo tēmu: "Apspriežoties ar valdi, tika pieņemts lēmums, ka nevēlas piedalīties konfliktā, jo līgums ir starp nomnieku un apakšnomniekiem."

Bet varbūt Spilves lidlauks (2017. gadā Spilves lidlaukā ir reģistrēti vairāk nekā 3000 lidojumu, no kuriem 70% mācību) Rīgas domes vadībai ir lieks un traucējošs un mazo aviāciju var pārvietot citur, tādējādi atrisinot šo problēmu?

Kā alternatīva Spilvei (EVRS) var tikt uzlūkotas tikai divas lidostas – "Rīga" (RIX) un "Ādaži" (EVAD). Ādažu lidlauks diemžēl ir krietni par īsu un nelielu, lai pieņemtu pat līdz 2 tonnām smagus gaisa kuģus, bet lidosta "Rīga" ar 95 vispārējās aviācijas un 457 (ielidojušie/izlidojušie – 499/520 pasažieri) biznesa aviācijas (līdz 5,7 tonnām) lidojumiem 2017. gadā sniedz šādu komentāru:

"Starptautiskās lidostas "Rīga" pašreizējā infrastruktūra nav piemērota intensīvu vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanai. Starptautiskajā praksē ir atsevišķas komerclidostas, kas šādiem lidojumiem veido atsevišķu infrastruktūru – atsevišķus peronus, stāvvietas un pat skrejceļus, proti, dara visu iespējamo, lai nodalītu komerciālo aviosatiksmi no amatieru lidojumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, vispārējās nozīmes aviācijas lidojumu apkalpošana Rīgas lidostā nav komerciāli izdevīga un rada virkni operacionālu risku. Vienlaikus Rīgas lidosta būtu ieinteresēta veidot sinerģiju starp vispārējās aviācijas lidlaukiem Latvijā un Rīgas lidostu, kas veicinātu gan komerciālās, gan amatieru aviācijas attīstību."

Zinošais Māris Gorodcovs, kuru varam uzskatīt par nopietnāko ekspertu šajā jautājumā, par šādu variantu teic:

"Lidostai "Rīga" arī ir uzdots veikt pētījumu par iespējām pārcelt lidlauku "Spilve" uz turieni. Ir skaidrs, ka otrs skrejceļš vienā un tajā pašā lidlaukā ir krietni riskantāks nekā tāds, kas atrodas 10 km tālāk. Gan "Latvijas gaisa satiksmes", gan lidostas "Rīga" – visu interesēs ir, lai vispārējās jeb "mazās" aviācijas lidlauks atrastos citā vietā. Rīdziniekiem ir nepieciešams vismaz viens lidlauks, kur viņi var nodarboties ar aviāciju kā vaļasprieku un mācīties lidot, un tam jābūt Rīgā, nevis tālu no tās. Citādi nemaz nedrīkst būt."

Kādreiz Rīgā bija vēl trešais – Rumbulas – lidlauks, kuru aviatori nespēja nosargāt, un tagad tā ir tukša pļava ar ledushalli vidū. Vai mēs gribam, lai mūsu iemīļotā Spilve pārvēršas par to pašu? Spilves pļavu ģeoloģiskā specifika šeit neļauj neko nopietnu būvēt, bet vēl "Luftwaffe" būvētais skrejceļš ir apmierinošā stāvoklī, un ar pareizu un attīstībā ieinteresētu saimniekošanu to varētu padarīt par aktīvu un plaukstošu Baltijas mazās (vispārējās, biznesa un sporta) aviācijas centru, radot aviācijas apmācību, servisa un tūrisma eksporta zīmolu, kurš priecēs ne tikai mūs, rīdziniekus, bet arī citu valstu lidoņus.

Lai tā notiktu, šobrīd ir vitāli svarīga gan parlamenta, gan valdības, gan pašvaldības un visas sabiedrības nopietna pieeja un atbalsts šim jautājumam. Aicinot uz aktīvu diskusiju un rīcību, atgādinu – vēlēšanas tuvojas...!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!