Inese Skapste strādā zivju pārstrādes uzņēmumā par tirdzniecības pārstāvi. Ineses alga "uz papīra" ir 700 eiro, ko saskaņā ar līgumu viņa saņems turpmākos divus gadus. Inese bija sarēķinājusi, ka no 2018. gada, mainoties diferencētajam neapliekamajam minimumam, ar nodokli neapliks 118 eiro viņas algas. Taču izrādījās pavisam citādi.

"Teorētiski manam neapliekamajam minimumam būtu jābūt 118 eiro. Prognozētais neapliekamais minimums tiek rēķināts, ņemot vērā iepriekšējo periodu ienākumus, kad alga man bija lielāka, tāpēc VID sarēķināja to 45 eiro apmērā," klāsta Inese. Vēršoties pie VID, sieviete noskaidroja, ka neapliekamā minimuma starpību viņa varēs atgūt 2019. gadā.

Ineses ģimenē aug trīs bērni, no kuriem divi ir nepilngadīgi, bet viens studē. Gaidītais neapliekamā minimuma palielinājums ģimenes budžetam bija ļoti svarīgs.

"Mana alga šogad samazinās! Un es nevaru saviem bērniem pateikt: pagaidiet nākamā gada marta mēnesi, kad iesniegšu deklarāciju un no valsts atgūšu starpību, ko man mistisku aprēķinu dēļ neizmaksāja šogad," sašutumu neslēpj Inese. Pārdomājot notikušo, viņai radušies virkne jautājumu, piemēram: "Vai tiešām mēs, mūsu valstī, atbalstām sarežģītu un parastam iedzīvotājam nesaprotamu nodokļu politiku? Vai tiešām mums valstī, kur vēlamies atvieglot administratīvo slogu, ir tik ļoti jāsarežģī lietas?"

Iepazīstoties ar Ineses gadījumu, Finanšu ministrijā norāda, ka personai, kuras ikmēneša ienākumi ir 700 eiro mēnesī jeb 8400 eiro gadā, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek 107,14 eiro mēnesī jeb 1285,71 eiro gadā. Taču diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina VID, kas balstās uz personas iepriekšējo 12 mēnešu ienākumiem. "VID piemērojamais diferencētais neapliekamais minimums tiks precizēts ik pēc pusgada, lai mazinātu iespējamās piemērošanas neprecizitātes," informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.

Finanšu ministrijā atzīst, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ik mēnesi noteiktai iedzīvotāju grupai var radīt situācijas, ka rezumējošā kārtībā (iesniedzot gada ienākumu deklarāciju) – daļai iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts atmaksā, bet citai daļai - liek piemaksāt.

"Labumu no diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas uzreiz, katru mēnesi gūst iedzīvotāju daļa, kas saņem nelielus ienākumus. Kopumā ieguvums ir lielāks nekā zaudējumi tai iedzīvotāju daļai, kurai rezumējošā kārtībā iedzīvotāju ienākuma nodoklis valstij būs jāatmaksā atpakaļ," apgalvo Finanšu ministrijas pārstāve.

Saistībā ar Ineses gadījumu Finanšu ministrijā klāsta, ka diferencētais neapliekamais minimums nav vienīgais instruments, kā atbalstīt ģimenes. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādājamo 2018. gadā audzis no 175 eiro uz 200 eiro mēnesī. Ineses gadījumā, ja viņas apgādībā ir visi trīs bērni, atvieglojums par trim bērniem no 525 eiro palielinās līdz 600 eiro.

Tāpat Finanšu ministrija norāda uz jaunieviesto progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz algām līdz 20 004 eiro gadā piemērot 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi iepriekšējās 23% likmes vietā. "Tas, mūsuprāt, ir ieguvums visiem strādājošajiem. Arī tiem, kam vidējie ienākumi ir 700 eiro mēnesī," akcentē Grīnvalde. Ineses gadījumā ģimenes budžetā papildu ienākumi gaidāmi līdz ar martā plānotajām piemaksām par diviem un vairāk bērniem vecumā līdz 20 gadiem. Piemēram, trīs bērnu ģimenes saņems papildu 66 eiro.

Vai tiešām mums nepietiek parādnieku – uzturlīdzekļu nemaksātāju, lai tiem pievienotos pārmaksātā neapliekamā minimuma parādnieki? Inese Skapste

Ineses algai krasi pretējus VID aprēķinus piedzīvojuši vīra ienākumi. Inese klāsta, ka 2018. gadā vīram prognozētais neapliekamais minimums aprēķināts no mazākas algas, nekā viņš saņem pašlaik. Ģimene jau tagad zina, ka 2019. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vīram būs valstij jāatmaksā viņam kļūdaini aprēķinātā nepaliekamā minimuma starpība. Ar savu stāstu sieviete jau vērsusies Tiesībsarga birojā, jo ir pārliecināta, ka viņas tiesības pārkāptas. Inese prāto, ka, visticamāk, nākamgad nule ieviestās nodokļu politikas un aprēķinu dēļ liela daļa Latvijas iedzīvotāju izrādīsies valsts parādnieki. "Vai tiešām mums nepietiek parādnieku – uzturlīdzekļu nemaksātāju, lai tiem pievienotos pārmaksātā neapliekamā minimuma parādnieki? Un atkal valsts ierēdņi būs noslogoti to atgūšanā. Vai tiešām mani nodokļi drīkst tikt izmantoti tik nelietderīgā veidā?" vaicā lasītāja.

Finanšu ministrijā norāda, ka patiešām var rasties situācija, ka VID neapliekamo minimumu 2018. gada algai prognozējusi lielāku, nekā personai ir tiesības saņemt. Aprēķini tiek balstīti uz 12 mēnešu periodā gūtiem ieņēmumiem. Tādējādi gadījumos, ja iepriekšējā gada laikā ienākumi bijuši mazāki, piemēram, cilvēks bija devies bērnu kopšanas atvaļinājumā vai viņam vispār nebija ienākumu, VID prognozētais neapliekamais minums 2018. gadam var izrādīties lielāks, nekā persona drīkst saņemt. Starpība starp aprēķināto neapliekamo minimumu un to, kas patiesībā cilvēkam pienācās, nākamgad būs jāatmaksā valstij.

2018. gadam noslēdzoties, personai radīsies pienākums atmaksāt trūkstošo iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Finanšu ministrija

Finanšu ministrijas pārstāve atgādina, ka saskaņā ar nodokļu reformu maksimālais apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, ir 12 000 eiro. Savukārt, ja personas ikmēneša ienākumi pārsniedz 1000 eiro, neapliekamo minimumu konkrētajā gadā nepiemēro.

Tāpēc cilvēkiem, zinot likumā noteiktās progresīvās likmes, pašiem jāseko līdzi savam ienākuma apmēram un jāizmanto likuma piedāvātās iespējas. Finanšu ministrija

Piemēram, zinot, ka prognozētais neapliekamais minimums aprēķināts lielāks, nekā personai tiesības saņemt, vadoties no šā brīža ienākumiem, darba devēju var lūgt algai piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% nevis 20% procentu apmērā.

"Šādā veidā maksātājs var aiztaupīt sev nepieciešamību, gadam noslēdzoties, valstij atmaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka darba devējam nav pieejama visa informācija par darbinieka ienākumiem. Tāpēc cilvēkiem, zinot likumā noteiktās progresīvās likmes, pašiem jāseko līdzi savam ienākuma apmēram un jāizmanto likuma piedāvātās iespējas," norāda ministrijas pārstāve Grīnvalde.