Foto: F64

Pirms diviem gadiem Jānis Mediņš izgāja maksātnespējas procesu, savukārt "ABLV Bank" viņam dzēsa lielāko daļu izsniegtā dzīvokļa kredīta. Ģimene jau cerēja, ka beidzot varēs uzelpot. Tomēr pērn novembrī Jāņa sievai un kredīta galvotājai Aijai banka atsūtīja vēstuli ar prasību atdot vīra nenomaksātos 45 tūkstošus eiro. Eksperti norāda: banka rīkojas likumīgi.

Ņemot kredītu dzīvokļa iegādei 2006. gadā, Jānis Mediņš (vārds mainīts) un viņa sieva Aija (vārds mainīts) kā galvotāja vēlējās tikai vienu – pēc iespējas ātrāk iegūt jumtu virs galvas. Tobrīd Aija auklēja mazuli. "Sameklējām pašu lētāko trīsistabu dzīvokli. Tas bija vecs dzīvoklis lietuviešu projekta mājā. Vērtību noteica "Aizkraukles bankas" (tagad "ABLV Bank") algoti eksperti," atminas Jānis.

Dzīvokļa pirkumam "Aizkraukles banka" Jānim piešķīra aptuveni 70 tūkstošus eiro lielu aizdevumu. Pēc pāris gadiem Latviju jau bija skārusi ekonomiskā krīze un viņš vairs nejaudāja segt kredītmaksājumus. Ģimenes mājokli Mediņi zaudēja 2012. gadā, Jānim uzsākot maksātnespējas procesu. Kopš tā brīža Jānis, sieva Aija un abas nepilngadīgās meitas mitinājās pilsētas pašvaldības piešķirtā vienistabas dzīvoklī.

Jāņa maksātnespēja un parādsaistības bankai finišu sasniedza 2015. gadā. Pārdodot Mediņu dzīvokli izsolē par 25 tūkstošiem eiro un trīs gadus Jānim bankai no ikmēneša algas maksājot 212 eiro, no milzīgā parāda bija izdevies dzēst apmēram 30 tūkstošus. Atlikušo parādu banka Jānim dzēsa. "Šķita jau, ka esam sākuši dzīvot. Paši sevi uzturam, neko neprasām, audzinām divus bērnus un vedam viņus uz pulciņiem," teic Jānis.

Tomēr pērn novembrī ģimene saņēma spēcīgu sitienu. Jāņa sieva Aija no "ABLV Bank" un parādu piedzinējiem saņēma rakstisku prasību viņai kā galvotājai segt vīra nenomaksātās parādsaistības – aptuveni 45 tūkstošus eiro. Ģimene ir satriekta. "Banka jau tā mums visu atņēma. Izputināja mūs. Tagad piedzen parādu ar atpakaļejošu datumu, it kā no plaukta nokritusi. Mums ir tikai darba algas, viņiem jau nav ko paņemt. Ko tad viņi iegūs, ja Aijas ikmēneša ienākumi ir nedaudz lielāki par minimālo algu?" situāciju apraksta Jānis. Uz Mediņiem atņemto dzīvokli sākotnēji adresētās vēstules no "ABLV Bank" un parādu piedziņas kompānijas Aija saņēma vīra prombūtnes laikā. Milzīgā stresa dēļ mājās pasliktinājās jaunākās meitas veselība, teic Jānis.

Konsultējoties ar juristu, tapa skaidrs, ka ģimenei ejams tikai viens ceļš – maksātnespējas process. Šoreiz – Aijai. "Visnetaisnīgākais, ka mūsu ģimene jau vienreiz izgāja maksātnespēju. Mums ir ģimenes ienākumi, nevis atsevišķi vīram un sievai. Kāpēc mums jāiet otrreiz šis sarežģītais un dārgais process, lieki jāmaksā? Kāpēc jau toreiz, 2012. gadā, mums nepiedāvāja iziet maksātnespēju kā ģimenei?" izmisumu neslēpj Jānis.

Ģimenei viens parāds jāatdod divreiz

Pārrunājot notikušo ar juristu un pārdomājot vienatnē, Jānis secinājis, ka valsts ir pieļāvusi milzīgu kļūdu. Atļauja bankām vērsties pret kredīta galvotāju ir atļauja atkārtoti vērsties ar prasību atdot parādu pret vienu un to pašu ģimeni: "Es uzskatu, ka tā ir vardarbība pret ģimeni. Neērtības jau ir tikai mums, nevis tiem dažiem pelnošākajiem Latvijā. Gribētos, lai banku īpašnieki paskatītos maniem bērniem acīs. Bērniem, kuriem bankas dēļ kārtējo reizi nāksies kaut ko atņemt," emocijas pauž Jānis. Šajā situācijā daļa atbildības būtu jāuzņemas arī bankai, stingri pārliecināts Jānis. Tieši banka dzīvokli novērtēja par milzīgu summu, bet vēlāk tas izsolē pārdots trīs reizes lētāk.

Komentējot Jāņa un Aijas Mediņu gadījumu, AS "ABLV Bank" tikai norāda, ka saskaņā ar likumu maksātnespējas procesa iziešana no aizņēmēja puses neatbrīvo galvinieku no galvojuma līgumā uzņemtās atbildības. Banka ar katru klientu cenšoties panākt labprātīgu vienošanos par saistību izpildi. Individuāli tiekot izskatīts un izvērtēts katrs gadījums. "Viss atkarīgs no aizņēmēja vēlmes sadarboties," apgalvo "ABLV Bank" sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans.

Tāpat Latvijas Komercbanku asociācijā akcentē – jebkuram, kurš piekritis būt par galvotāju, jāņem vērā, ka pati galvojuma būtība jau paredz, ka atbildība iestājas brīdī, kad kredītņēmējs nespēj segt savas saistības. Uz likuma normām atsaucas arī Tiesībsarga birojā. Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas konsultante Madlēne Vahere skaidro, ka Mediņu gadījuma pamatā ir civiltiesiska rakstura strīds, kas nav tiesībsarga kompetences jautājums. "No cilvēciskā viedokļa situācija ir izprotama, bet jāatzīst, ka no tiesiskā viedokļa tā iespējama, ja galvinieks galvojis kā pats parādnieks."

Kopš 2015. gada – vienota tiesu prakse par galvinieku atbildību

Juriste Daiga Sproģe, kura šobrīd raksta promocijas darbu par maksātnespējas tiesībām, skaidro, ka kopš Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 30. oktobra lēmuma (SKC-1443/2015) pastāv vienota tiesu prakse, kas paredz, ka galvojuma saistības nebeidzas arī tad, ja galvenais parādnieks, fiziska persona, izejot maksātnespējas procesu, atbrīvots no neizpildītajām saistībām. Tomēr līdz minētajam Augstākās tiesas lēmumam tiesas attiecībā uz galvotājiem bija spriedušas dažādi un pretrunīgi.

"2012. gadā, kad pasludināja Jāņa fiziskās personas maksātnespējas procesu, tiesas dažādi interpretēja Civillikuma 1710. un 1712. pantu. Nebija skaidrs, vai saskaņā ar šiem pantiem galvojums pēc parādnieka, fiziskas personas, saistību dzēšanas tiek izbeigts. Tādējādi neskaidrs bija arī tas, vai Jāņa sievai Aijai kā galviniekam nepieciešams iesniegt fiziskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu," Jāņa gadījumu uz tā laika tiesu prakses fona analizē Sproģe. Vienlaikus juriste arī paskaidro, ka iepretim šā brīža situācijai laikā, kad Jānis uzsāka maksātnespējas procesu, vēl nebija ieviesta iespēja īstenot tā saucamo ģimenes maksātnespējas procesu. Ģimenes maksātnespēja ieviesta 2015. gada sākumā. To īstenojot, pieteikumu uzreiz iesniedz vairākas saistītas personas, kuras samaksā tikai vienu nodevu, kas ļauj ietaupīt, norāda Sproģe.

Juriste Sproģe atzīst, ka līdzīgā situācijā kā Jānis un Aija krīzes laikā bija nonākušas daudzas ģimenes. Pēc "trekno gadu" skalas paņemto kredītiestāžu aizdevumu saistības vēlāk, finanšu krīzes apstākļos, vairs nespēja pildīt. Juriste tomēr akcentē, ka jebkuram cilvēkam, saņemot aizdevumu kredītiestādē, jābūt par to atbildīgam, nevis jābalstās uz principu: "Ja jau kāds dod kredītu, tad jāņem." "Man zināmas par Jāņa gadījumu skumjākas situācijas. Piemēram, manā praksē bija tāds gadījums, ka dzīvokļa kredītu paņēma jauns precēts pāris. Sieva piekrita kļūt par galvotāju. Pāris tomēr izšķīrās, katrs izveidoja jaunu ģimeni. Pēc daudziem gadiem vienā jaukā dienā meitene, nu jau četru bērnu māte, no bankas saņēma identisku vēstuli kā Aija..."

Kreditēšana kā ekonomikas veicināšanas pirmskrīzes laikā

Maksātnespējas reģistra dati liecina, ka Aijai Mediņai pērn decembra vidū Rīgas rajona tiesā pasludināts maksātnespējas process. Jānis klāsta, ka pieteikuma iesniegšana ģimenei izmaksājusi 1065 eiro. Tērēts izziņu iegūšanai no Zemesgrāmatas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citām institūcijām, juristam par pieteikuma sagatavošanu, kā arī maksātnespējas procesa administratora depozītam – divu mēnešalgu apmērā. "Tā ir milzīga summa, un manai sievai tādas naudas nebija. Es viņai to sagādāju, kārtējo reizi domājot, no kā aizņemties," saka Jānis, neslēpjot atvieglojumu par to, ka atsvabināšanās no parāda tomēr sākusies.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kāds būs Aijas parāda atmaksas grafiks. Nav zināmas arī administratora darba pie viņas lietas izmaksas. "Skaidrs ir tikai viens – turpmākos pāris gadus abām savām skolas vecuma meitām mēs nevarēsim atļauties nevienu nometni. Man visvairāk žēl bērnu," atzīstas Jānis. Šābrīža izjūtas viņš apraksta, sakot, ka abi ar sievu ir iedzīti stūrī. "Ja agrāk cilvēks ar savu problēmu varēja vērsties pie partijas sekretāra, tad tagad nav pilnīgi neviena, kam lūgt palīdzību. Tu ar savu problēmu paliec pilnīgi viens. Kulies, kā gribi," satraukti teic Jānis.

Viņš joprojām nespēj aptvert, kā gan valsts banku intereses atgūt savulaik nepamatoti izsniegtos milzīgos kredītus var likt augstāk par simtiem un tūkstošiem ģimeņu labklājību.

Komercbanku asociācijas nu jau likvidētā Konsultāciju un mediācijas centra konsultante Diāna Kvedere, atspoguļojot banku pozīciju, akcentē, ka pirmskrīzes laikā tika domāts par ekonomikas veicināšanu ar kreditēšanas starpniecību. "Algas bija lielas, un bankām bija nauda. Jāsaprot tomēr, ka bankas ir bizness un ka kāds aizdoto naudu tomēr arī saņēma," teic Kvedere. Raugoties no šā brīža banku pozīcijām, Kvedere skaidro – bankas strādās ar kredītu tik ilgi, kamēr vien varēs kaut ko dabūt atpakaļ.

Vērtējot Jāņa gadījumu, Kvedere, līdzīgi kā juriste Sproģe, norāda – laikā, kad Jānim ritēja maksātnespējas process, pretrunīgās tiesu prakses dēļ nebija skaidrības, vai galvotājs ir atbildīgs par parādu arī pēc kredīta ņēmēja saistību dzēšanas. "Saistošās likuma normas nemaz netika interpretētas no juristu un administratoru puses. Galvenā parādnieka saistības tika dzēstas, bet par galvotājiem un viņu atbildību neviens līdz galam nedomāja," pauž Kvedere.

Jānim un Aijai, kā arī citām līdzīgā situācijā nonākušām ģimenēm un personām Kvedere gan iesaka pirms maksātnespējas procesa sākšanas vispirms pamēģināt vienoties ar banku. Galvotājs var apzināt kopējās maksātnespējas procesa izmaksas, un šī summa jāpiedāvā samaksāt bankai uzreiz vai pa daļām. Šādu vienošanos gadījumos banka atlikušo parāda daļu noraksta zaudējumos un parādnieku atbrīvo no saistībām. "Raugoties no banku viedokļa, šāda vienošanās varētu būt izdevīgāka nekā klienta maksātnespējas process, jo var atgūt lielāku summu. Ja parādnieks izvēlas maksātnespēju, tad daļa no viņa veiktajiem maksājumiem aiziet administratora un tiesas izdevumu segšanai," banku ieinteresētību slēgt šādas vienošanās pamato Kvedere. Savukārt parādniekam vienošanās ar banku ir pievilcīga, jo nav jāveic sarežģītais un laikietilpīgais maksātnespējas process.

Kad Aija pēc pāris gadiem būs izgājusi maksātnespējas procesu, Mediņu ģimene apsver iespēju pamest Latviju, atklāj Jānis. "Noliksim to krustu. Protams, ka mūs jau neviens nespieda ņemt to kredītu. Bet kā tas var būt, ka tu dzīvo un visu mūžu strādā vairāk, nekā esi spējīgs, maksā nodokļus, bet nevari pat atļauties sev jumtu virs galvas," dzīvošanas apstākļus Latvijā kritizē Jānis.

Bankas parāds Mediņiem ir tikai viens no finansiālo grūtību aspektiem. Ģimenei finansiāli sarežģīti ir arī segt medicīnas aprūpes un ar ceļu satiksmi saistītos izdevumus. "Vienīgais, ko mēs vēlamies, – lai mūs liek mierā! Lai ļauj dzīvot! Valsts ierēdņi jau nesaprot, kādā stresā iedzen cilvēkus. Ir tāda sajūta, it kā visu laiku no tevis izspiestu naudu," stāsta Jānis.

Cilvēkus iedzen parādnieku rindās un spiež bēguļot

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi piekrīt Jāņa paustajam, ka 2015. gada Augstākās tiesas lēmums, ar kuru Latvijā izveidojās vienota prakse attiecībā uz kredīta galvotājiem kā atbildīgiem par kredītu arī pēc tā ņēmēja saistību izbeigšanas, radījis absurdu situāciju. "Kolīdz tiesa pieņēma lēmumu, banka sāka aktīvi vērsties pret galvotājiem," skaidro Rudi. Viņš lēš, ka tiesas lēmums skāris desmitiem tūkstošu cilvēku, tostarp ģimenes. Cilvēki ir burtiski iedzīti parādnieku rindās, bet lielākie ieguvēji no šī procesa, pēc Rudi domām, ir parādus piedzenošie tiesu izpildītāji.

Rudi min piemēru, kā tālbraucēju šoferi, kuru kontus tiesu izpildītāji Latvijā bloķējuši, savus uzņēmumus pārreģistrē Igaunijā. Kaimiņvalstī viņi saņem algu un maksā nodokļus. "Protams, ka šie cilvēki visu mūžu nevēlas slapstīties. Bet situācija ir skarba. Latvijai ir milzīgs iekšējais parāds, tostarp 5,5 miljardi tiesu izpildītājiem, 20 miljardi komercbankām, pusmiljards ātrās kreditēšanas iestādēm un nedaudz vairāk par miljardu VID. Cilvēkiem Latvijā šādas naudas nav. Daļa iedzīvotāju ir spiesta bēguļot, piemēram, saņemot algu "aploksnē". Ir tādas ģimenes, kuras pamet mīļo Latviju," klāsta Rudi.

Šobrīd vērojama cita bīstama tendence, norāda Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis, – cilvēki bezatbildīgi saņem, bet nebanku sektors izsniedz ātros aizdevumus. Dažkārt šādi kredīti tiek ņemti, lai pildītu saistības ar komercbankām. "Jūs visur redzat uzbāzīgās reklāmas: e-pastā, īsziņās. Šie slēptie piedāvājumi un solījumi, ka nepārmaksāsiet, vājuma vai lielas nepieciešamības brīdī vienkārši nostrādā," teic Rudi, piebilstot, ka iznākumā vainīgs ir tikai aizņēmējs, nevis aizdevējs, kurš īstenojis agresīvu komercpraksi. Rudi atgādina, ka jebkurš kredīts ir divpusēji noslēgta vienošanās. Bieži aizdevumu ņēmušais nemaz nav drīkstējis iegūt kredītu nepietiekamo ienākumu dēļ.

Rudi teiktais sasaucas ar juristes Sproģes vērojumiem. Viņa no pieredzes zina, ka brīvi pieejamo "mazo aizdevumu" dēļ, ko aizņēmējs vēlāk nespēj atdot, pēdējo gadu laikā cilvēki Latvijā bieži nonāk maksātnespējas stāvoklī un tiesā sniedz maksātnespējas procesa pieteikumus.

Kredītņēmēju asociācija šobrīd saredz tikai vienu ceļu, kā panākt, lai cilvēki Latvijā neuzņemtos neizpildāmas kredītsaistības, – sabiedrība būtu jāizglīto par finanšu plānošanu. Piemēram, Ziemassvētkos biedrība īstenoja kampaņu "Nepērc dāvanu kredītā!". Finanšu plānošana, asociācijas ieskatā, būtu jāiekļauj arī skolu programmās, jāpasniedz semināros. "Lai rodas saprašana, ka svešu naudu paņemt patiesībā nemaz nav tik vienkārši – jo būs jāatdod pašam savējā," rezumē Rudi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!