Foto: DELFI Aculiecinieks
Satikos ar vairākiem bijušajiem dienesta biedriem kādā Tukuma kafejnīcā. Viens no viņiem pievērsa uzmanību manam žetonam un pajautāja, ka sen jau gribējis uzzināt, kāpēc to nēsāju. "Iemeslu ir daudz," skaidroju viņam.

Vēsturiski karavīrs vienmēr gribēja, lai viņu atpazītu, ja kaujas laukā ar viņu kaut kas notiktu. Viņi rakstīja savus vārdus un aizsargzīmes gan jostu iekšpusē, gan iešuva šineļos.

Es biju karavīrs 34 gadus, redzēju daudzus apstākļus, kas tagad mani mudina nēsāt žetonus ar personas datiem.

Atminos gadījumu ar jaunu puisi, kurš ilgi gulēja kādā Rīgas morgā, jo nebija iespējams noteikt viņa personību. Piedalījos bērēs un redzēju, kā māte, kura bija atbraukusi no Baltkrievijas, ar asarām acīs atvadījās no dēla, kurš jau bija sācis trūdēt, sairstot sejas audiem.

Domāju, ka ar mani vienisprātis būtu arī humānās misijas dalībnieki, kuri nodarbojas ar kritušo kareivju meklēšanu pēc tik daudziem gadiem. Viņi zina, ka krievu karavīriem reti bija atpazīšanas zīmes. Toties vācu karavīriem tās bija gandrīz vienmēr.

Atjaunotajā Latvijas armijā mūsu grupai, kas devās uz Islandi, laikam pirmajai tika izsniegti karavīra žetoni, jo to pieprasīja sadarbības partneri. Karavīra žetoni bija alumīnija plāksnītes, uz kurām ar izturīgu krāsu bija uzrakstīti mūsu vārdi, uzvārdi, dzimšanas dati, asins grupa un valsts.

Iegūtās zināšanas man deva spēku iekļauties cīņā pret tā saucamajām "ārpus reglamenta attiecībām", kuras bija ieviesušās Latvijas armijā kā PSRS armijas sliktākais mantojums.

Pēc vienas no manu foto izstāžu atklāšanām Gaiļezera slimnīcā satiku toreizējo Latvijas armijas Medicīnas dienesta priekšnieku un Vācijas Medicīnas akadēmijas priekšnieku. Kad viņš bija aplūkojis izstādē izvietotās fotogrāfijas un iepazinies ar informāciju par to, ko esmu darījis karavīru un slimnieku labā, ģenerālis man paspieda roku, vāciski pateica paldies un pasniedza Vācijas kara medicīnas akadēmijas krūšu nozīmi. Šādu nozīmi varētu iekalt sudrabā un nēsāt kā žetonu, jo ir iemesls sev un citiem atgādināt, ka Latvijas karavīrus ciena daudzu valstu vecākie un augstākie virsnieki.

Kāda cita sarunu biedra stāsts bija atšķirīgs. Nebaltajā dienā savā bataljonā uz ierindas plača, garām ejot, viņš dzirdējis kāda bijušā mūsu armijas komandiera brēcienu pa visu laukumu: "Komandieri, lai es šito sarkano seržantu un to pa pusei pulkvedi te vairs neredzētu. Izdzīt!" Bataljona komandieris pavadošajiem virsniekiem pēc tam esot teicis, ka izdzīt viņš jau sen varējis, tikai tad nāktos zīlēt, cik gan līķu būtu bataljonā?

Šos vārdus es nemainītu ne pret kādu ordeni. Šie vārdi jau skan manu bērnu un mazbērnu sirdīs. Žetons ir universāla lieta, ko vienmēr vari neformāli nēsāt kā atpazīšanas zīmi par skolas, institūta, armijas dienesta beigšanu, vai arī, strādājot kādā lielā uzņēmumā. Es personīgi iesaku žetonu nēsāt visiem medniekiem, makšķerniekiem, ceļotājiem, jo īpaši ekstrēma sporta cienītājiem, arī skautiem un jaunsargiem. Manuprāt, būtu teicami, ja par šo jautājumu padomātu patriotiskās un paramilitārās organizācijas.

Esmu pārliecinājies, ka Latvijas rotkaļi un juvelieri spēj jebko pārvērst žetonā. Kā žetonu uztveru jebkuru lietu, kurai otrā pusē norādīti personas dati (vārds, uzvārds un dzimšanas dati), vai tas būtu miljoniem gadu vecs haizivs zobs, dzintara gabals, krūšu nozīme.

Palūdzu saviem sarunas biedriem arī uz laiku manā rīcība nodot savus žetonus, lai tos parādītu citiem Latvijas iedzīvotājiem. Viens no sarunas biedriem man pastāstīja, kā gājis uz kristībām un pie goda drānām piespraudis goda zīmes, ko nopelnījis dienesta laikā Latvijas armijā. Radi esot viņam pārmetuši izrādīšanos. Es šādam viedoklim nepiekrītu. Somijā redzēju, ka svinīgos pasākumos civilajās drēbēs ģērbti bijušie karavīri piesprauduši kara skolas krūšu nozīmes un dienesta goda zīmes. Nevajag kautrēties par godīgi nopelnīto atzinības zīmi, kalpojot savam bataljonam, brigādei, armijai un tautai.

Šajā ziņā derētu pārskatīt dažu organizāciju nolikumus par goda zīmju nēsāšanu valsts un ģimenes svētkos. Šīs atzinības zīmes netiešā veidā apkārtējiem teic: "Gods kalpot Latvijai!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!