8. septembra pēcpusdienā Dagdas novada Bērziņos vietējos iedzīvotājus pārsteidza milzīgs sumbrs, kurš, iespējams, atklīdis no Baltkrievijas. Portālam "Delfi" Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns norādīja, ka šim dzīvniekam labāk nevajadzētu tuvoties, kā arī to nevajadzētu biedēt ar suņiem.
Jau vēstīts, ka sumbrs Dagdas novada Bērziņos gājis klāt vietējā zemnieka Andra audzētajām Šarolē šķirnes govīm. Dzīvnieks arī nesmādējis tuvējā ābeļdārza ābolus. Tāpat sumbra ierašanās raisīja ievērojamu vietējo iedzīvotāju interesi, kā arī radīja ziņkāri medniekos, kuri esot bijuši gatavi riskēt, lai iegūtu foto ar dzīvnieku.
Arī Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis pieļauj iespēju, ka sumbrs atklīdis tieši no Baltkrievijas, jo salīdzinoši netālu no Latvijas Vitebskas apgabalā atrodas zinātniski praktiskais medību saimniecības centrs.
Lielkalns zināja stāstīt, ka 2016. gadā šā centra paspārnē mituši 62 sumbri (kopumā Baltkrievijā 2016. gadā saskaitīti 1428 sumbri, kas pārsvarā sastopami valsts dienvidu daļā). Šī centra ideja bija sumbrus sākumā turēt nožogojumos, lai tie aklimatizējas, un pēc tam ļaut dzīvniekiem iedzīvoties savvaļā, skaidro Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis. Pērn nožogojumos atradušies 23 dzīvnieki. Tā kā šis centrs atrodas tikai 40-50 kilometrus no Latvijas, tad nebūtu nekāds brīnums, ka kāds ragainis, kārtīgi izlokot kājas, būtu ticis līdz mūsu zemei, secina Lielkalns.
Tā kā šie dzīvnieki varētu tīri labi pazīt cilvēku, tad arī tie pieļauj tuvāku distanci līdz cilvēkam un nebaidīties, spriež Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis, kurš norāda, ka portālam "Delfi" iesūtītajos video ar sumbru bulli dzīvnieks uzvedies diezgan mierīgi.
Tiesa gan, kā norāda eksperts, šādā dzīvnieka uzvedībā slēpjoties kāda nianse. Proti, ja sumbrs, pielaidis ļoti tuvu cilvēku, pēkšņi izdomā, ka divkājainais var sagādāt briesmas un metas tam virsū, tad izbēgt no šāda milzeņa ir ļoti grūti, brīdina Lielkalns, uzsverot, ka sumbrs skrien ātri un cilvēku noķert tam nav problēmu. "Tādēļ arī tomēr tuvāk par 30 metriem tam nevajadzētu tuvoties. Un selfijus, apķeroties tam ap kaklu, jau nu noteikti nevajadzētu taisīt," uzsver Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis.
Tāpat arī nevajadzētu klusām lavīties klāt, jo dzīvnieks redz pavāji un, pēkšņi iztraucēts, var pieņemt lēmumu uz karstām pēdām ikvienam izskaidrot savas sumbra tiesības, apgalvo Lielkalns.
Taujāts par to, kāda būtu pareizākā rīcība, ja nākas sastapties ar sumbru, Lielkalns aicina vispirms tam ar balsi paziņot par savu klātbūtni. "Sumbrs dzird labi, arī oža tam laba. Laikus brīdināts, tas mierīgāk atkāpsies," iesaka eksperts, kurš piebilst, ka ieteicams savākt suņus un tos nerīdīt virsū ragainim. "Sumbra noskaņojums var būt mainīgs arī atkarībā no sezonas – riesta periodā tas var būt vieglāk sakaitināms (riests ir no augusta līdz oktobrim), tāpat arī mātes ar mazuļiem var biežāk uzbrukt. Bez tam arī ievainots dzīvnieks var būt neprognozējams," brīdina Lielkalns.
Viņš arī iedzīvotājus aicina ziņot atbildīgajām iestādēm, lai tām būtu informācija par notikušo un tad viņi varētu pieņemt lēmumus par tālāko darbību.
Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis atgādina, ka Latvijā sumbri dzīvo Papes dabas parka apkaimē, kur ar Pasaules dabas fonda svētību ir izlaisti šie dzīvnieki.
"Savukārt, runājot par Dagdas pusi, iespējams, ka turpmāk šos lielos dzīvniekus varēs šad tad manīt biežāk," vērtē Lielkalns, piebilstot, ka "Krasnoboras sumbri vairojas labi, un, populācijai kļūstot lielākai, tie apgūs arvien plašākus ganību apgabalus". Viņš arī skaidro, ka, tā kā Krasnobora atrodas tuvāk Krievijas, nevis Latvijas robežai, tad biežāka sumbru ciemošanās jau notiek Krievijas pusē esošajā Sebežas nacionālajā parkā.
Tā kā zinātnieki seko sumbru gaitām, tad iespējams arī sastapt dzīvnieku ar kaklasiksnas raidītāju, informē Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
