Foto: DELFI Aculiecinieks
"Rīgas svētku svētdienas, 20. augusta, programma ietvēra sevī daudzus notikumus. Visus nepastāstīsi un neparādīsi," raksta Leons Stiprais.

"Atmiņā palika drošības mēri, kuru redzamākā daļa bija ar autobusiem nobloķētās cilvēku pulcēšanās vietas. Dubultās policijas caurlaides ekipāžas un apsardze melnās formas.

Arī garās WC mājiņu rindas un higiēnas līdzekļi tūkstošiem viesu pierādīja, ka viņi atrodas Eiropas pilsētā.

Rīgas zaļais rotājums brīžiem pat sajaucās ar mākslīgo ziedu un plakātu autentiskumu.

Priecēja bērnu koncerta dalībnieku ritmiskās dziesmu skaņas. Drusku raisīja nostalģiju pēc "Zilais lakatiņš", "Pie dzintara jūras" un citām meldijām.

Vācu tūristi ar izbrīnu uzzināja, ka Rīgā ir viņu izcilā komponista Riharda Vāgnera iela.

Rīgas gaisotnē nemanāmi bija jūtamas Kārļa Skalbes pasakā "Kaķīša dzirnaviņas" teiktais par riekstu un mandeļu gaņģiem. Kulinārijas smaržas un ēdienu vilinājums bija nepārprotams.

Aizvainotas bija Rīgas kanāla pīles, kuras laivu regatē netika atzītas par uzvarētājām. To apstiprināja arī mani foto finiša dati.

Gaisā nemanāmi virmoja visaptverošais Jāņa Raiņa dzejas pārklājums, ko simbolizēja balto ziedu kalni pie viņa pieminekļa.

Runājot ar daiļamatnieku pārstāvjiem, proti, akmeņkaļiem, rotkaļiem, ādmiņiem un sudraba meistariem, radās neuzveicama pārliecība, ka "Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods", kā to teicis Rūdolfs Blaumanis.

Ejot garām Halsmana mājai, dzirdēju un redzēju teiksmas vārdus: "Rīga vēl nav uzcelta". Rīgas kaķi brēca par nepieciešamajiem remonta un restaurācijas darbiem. Tomēr latviešu spēku un vitalitāti sajutu un ieraudzīju Rīgas filharmonijas skvērā.

Astoņgadīgais šahists skvērā guva vienu uzvaru pēc otras pār gudrajiem un daudz daudz pieredzējušākajiem šaha meistariem.

Rīga nav nekas bez latviešu meistariem, gudrās jaunatnes un latviešu garīgā mantojuma. Tāds, manuprāt, bija šo svētku zemteksts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!