Foto: PantherMedia/Scanpix
Ar autores atļauju portāls "Delfi" publicē Diānas Ozoliņas stāstu, ko viņa ievietojusi sociālajā vietnē "Facebook" – par pēdējā laika notikumiem personīgajā dzīvē, kas vienlaikus atspoguļo situāciju medicīnas aprūpē un likumsargu darbā valstī.

ZOBĀRSTS. Aizgāju pie zobārsta, pildot kanālus, zobārsts zoba kanālā nolauž instrumentu... Protams, par to neko man nesaka. To pasaka divi citi zobārsti, aplūkojot rentgena uzņēmumus un manas piepampušās smaganas.

Vainīgā ārsta izteicienu hits: "Medicīna ir viens vienīgs risks. Visiem tā var gadīties." Rezultāts ir tāds, ka mans zobs ir sabojāts un tas jārauj ārā. Kopumā izdevumi pārsniedz 1000 eiro. Tā var gadīties...

PSIHIATRS. Gaidu rindā pie psihiatra pusotru mēnesi. Aizeju ātrāk, aizpildu medicīnas kartiņu, kā sarunāts telefoniski. Gaidu rindā. Mani neņem. Ņem jebkuru citu, kurš arī pie psihiatra atnācis. Ieminējos, ka mana apmeklējuma laiks jau ir pienācis, drīzāk jau pat pagājis. Vaicāju, kad es tikšu? Uz to man atbild, ka nesaprotot. Stāstīju vēlreiz, ka rindā gaidu pusotru mēnesi un ka man mājās ir zīdainis, tāpēc nevaru sēdēt visu dienu. Man atbild: "Tā ir tava problēma. Es neesmu ātrā palīdzība." Nu, kā psihiatre var pateikt, ka tā ir mana problēma? Tad pasaki jebko citu vai nesaki vispār neko. Kas par ārstu tu esi?

Aizgāju pie vadītājas. Tā negribēja ķēpāties un skaidroties, lika māsiņai noskaidrot situāciju. Māsiņa atbildēja, ka var pierakstīt uz 6. jūliju pie cita ārsta. Ārstu neesot, nekā neesot... Rezultāts ir tāds, ka, ja reiz tev ir tik slikti, ka esi gatavs lekt no tilta ar trim bērniem, tad pie ārsta tu tiec pēc pusotra mēneša. Tādā gadījumā, ja vēl neesi nolecis. Bet arī tad tev termiņu pagarina vēl par pusotru mēnesi, lai tak beidzot saņemies un lec. Mūsu valstī rūpējas par ģimenēm. Rūpējas par māmiņām. Vispār viss ir uz urrā. Vēl finansējumu šādām iestādēm.

POLICIJA. Pēc diviem gadiem atrasta nozagtā automašīna. Tiesa gan, informācija saņemta martā, bet man par to paziņo 24. maijā. Un vēl jautā, vai tad man to vajag? Vai tad brauksiet paši pakaļ uz Vāciju? Ja saku, ka padomāšu un lūdzu, lai noskaidro kas un kā, tad negribīgi saka, ka mēģinās noskaidrot situāciju. Kādā sakarā paziņošana notiek pēc diviem mēnešiem? Kādā sakarā man būtu jāmaksā soda nauda par divus gadus Vācijā stāvējušu zagtu auto!? Un, visdrīzāk, CSDD arī vēl gribēs nodokļu nomaksu par diviem gadiem.

Pirms vēlēšanām ieteiktu padomāt par šo iestāžu iespējamo sakārtošanu. Ir sajūta, ka mūsu valstī iestādēs darbinieki tikai atsēž, viņiem riebjas viņu klienti. Nenāc un netrauce taču mani, man ir maza alga, man ir pārgurums un vispār tu man nepatīc. Tāds bardaks, kas valda valsts un pašvaldības iestādēs... tur būtu ko sijāt un sijāt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!