Apbūve plānota 7,5 hektārus plašā zemesgabalā ar nosaukumu "Rožlauki". Tur noritošo labiekārtošanu pamanījis kāds "Delfi" aculiecinieks. Redzēto viņš raksturo kā "stumda zemi 150 metrus no jūras". Vīrietis neslēpj interesi un satraukumu par gaidāmo apbūvi, jo tā atradīsies kāpās, Papes dabas parka teritorijā.

Pērn martā Rucavas dome neatbalstīja zemes pārvaldnieka Pēča izteikto lūgumu būvēt mošeju Papes centrā. Pašvaldība uzsvēra, ka musulmaņu kultūras un reliģijas centrs jūras piekrastē neatbilst Papes dabas parka mērķiem un piekrastes kultūrvēsturiskajām vērtībām. Savukārt ieceri Rožlaukos būvēt privātmājas un publiskas ēkas dome uzlūko pozitīvi un devusi savu piekrišanu.

"Pašlaik teritorija, kas atrodas pašā Papes centrā, ir degradēta. Pēc būtības tur būtu jābūt apbūvei, intensīvai izmantošanai, bet tur nekas nenotiek. Pašvaldībai no šī gabala nav nekāda labuma," skaidro Rucavas novada būvinspektors Uģis Cepurītis.

Būvinspektora ieskatā, ciems tikai iegūs, ja Rožlaukos taps viesu mājas un būs jaunas darbavietas. Turklāt detālplānojumu par privātām un publiskām ēkām pārvaldnieks iesniedzis jau pirms apmēram diviem gadiem. Līdz šim turpinājās saskaņošana un publiskajā apspriešanā varēja piedalīties ikviens Rucavas novada iedzīvotājs, akcentē Cepurītis. Domē saņemti arī vairāki ierosinājumi par vēl intensīvāku teritorijas apbūvi nekā apstiprināts.

Ieraksts Zemesgrāmatā liecina, ka Rožlauki pieder 1986. gadā dzimušajai Līvai Liepiņai. Teritorija 7,507 hektāru platībā ietilpst Baltijas jūras krastu kāpu aizsargjoslā, robežojas ar pagasta autoceļu, kā arī ir daļa no Papes dabas parka. Teritorija ir Baltijas jūras ierobežotas saimnieciskās darbības josla.

Cepurītis apliecina, ka Rožlauki robežojas ar kāpu aizsargjoslu. Taču arī ar pašvaldības zemesgabalu "Ignāti", kura detālplānojums izstrādāts un apstiprināts vienlaikus ar "Rožlaukiem" tapušo.

"Līdz šim "Ignātiem" vispār nebija publiskas piekļuves, bet tagad to izveidos cauri "Rožlaukiem". Esam iecerējuši savā gabalā izbūvēt publisku autostāvvietu un piekļuvi jūrai," teic Cepurītis, piebilstot, ka patlaban iedzīvotāji ceļu līdz jūrai mēro kā pagadās, izbradājot aizsargājamos biotopus.

Par "Rožlauku" pārvaldnieka tālākajām darbībām būvvaldē sīkāk komentēt nevarēja, taču norādīja, ka saņemts paskaidrojuma raksts par divu ēku nojaukšanu. Nepabeigtās, no dzelzsbetona plāksnēm celtās ēkas redzamas arī aculiecinieka fotogrāfijās. Cepurītis tās raksturo kā vidi degradējošas. Būves par tādām atzinusi arī Dabas aizsardzības pārvalde.

"Kad runāju ar zemes saimnieku, noskaidroju, ka pašlaik "Rožlaukos" ar smago tehniku notīrīti būvgruži un izgāztuves, kaut kas darīts arī pie piebrauktuves teritorijā," zināja teikt Cepurītis. Būvinspektors pieļauj, ka zemi, iespējams, steigā sadalīs un iztirgos, ja neatradīs vienu investoru. Līdz tam gan īpašniekam būs jāizveido ceļš un jāierīko citas komunikācijas.