Foto: DELFI Aculiecinieks
Daudzi Latvijā dzīvojošie šodien nevar atļauties aizbraukt uz slaveno un vistuvāk esošo pasaules līmeņa galeriju, uz Pēterburgas Ermitāžu.

Viena no izejām šajā situācijā ir Rundāles pils. Tā lēnām, soli pa solim, ir gadiem restaurēta. Atceros, ka reiz bērnunama audzinātāja stāstīja, ka pēc kara Rundāles pilī bija bērnunams.

Tualetes nebija darba kārtībā, ziemā krāsnis kurināja dienu un nakti, lai saglabātu kaut nedaudz siltuma. Dabiskās vajadzības bērni naktīs kārtoja spaiņos. To saturu lēja laukā pa logiem. Sasalušie tualetes izkārnījumi veidoja tiltu no zemes līdz palodzei. Pavasarī atkūstot, tas radīja baisu smaku.

Durbes barona pils bija bērnu sanatorija. Tomēr tualetes kara "šausmas" izbēga.

Pirms baudīt Rundāles un Ermitāžas piļu krāšņumu, var un vajag apmeklēt Tukuma Durbes barona pils zāles. Tukumnieki ar katru gadu vairāk paplašina šīs senās un krāšņās pils iespējas.

Ziemā pils apkārtni intensīvi izmanto bērnu izklaidei. Pils kāpnes lielā sniega daudzuma dēļ veido iespaidīgu slidkalniņu. Skats, kas paveras no pils terases, apmierinās jebkuru dabas mīļotāju.

Parkā augstie koki parāda arī zibens zīmes. Tās rādot jauniešiem, jābrīdina, ka pērkona laikā stāvēt zem augstajiem kokiem ir dzīvībai bīstami. Parkā ir arī daudz "dvīņu koku". Šādu īpatnību rada ģenētiskā materiāla vienveidība norobežotā platībā, radona gāzes vai citi iemesli? Atbildi zina tikai botāniķi.

Muzeji patlaban vēl ir paglābti no tikumības komiteju dāmu histēriskajiem centieniem iznīcināt cilvēka dabisko tieksmi pēc ķermeņa skaistuma aplūkošanas.

Leģendām apvītā Durbes pils ir ieguvusi arī kādu tumšu niansi, ko dzirdēju no kādas ļoti vecas tukumnieces. Izrādās, ka barona vecākais dēls ir bijis nežēlīgs jaunu meiteņu izvarotājs. Sev iepatikušos dzimtcilvēka jauno meiteni ievilinājis pagraba moku kambarī un tur mocīdams izvarojis.

Baronese, ieraugot kārtējo meiteni ar pamanāmo vēderiņu, stingri noprasījusi, kas par vainu. Pēc meitenes atzīšanās tā tikusi steidzīgi pārvesta uz Latgali un izprecināta kādam izputējušam poļu šļahtičam, kuram piešķīra mazu mājiņu un dažus hektārus zemes. Brīvlaišana un zemes gabaliņš toreiz bija liela maksa par ārlaulības bērnu.

"Kāpēc dzimta par to nav līdz šim runājusi?" es vaicāju. Pēc revolūcijas Staļina un komunistu laikā šāda informācija varēja maksāt dzīvību visai ģimenei. Tukumā ir vairākas ģimenes, kurās ir Durbes barona gēni.

Secinājums ir pamācošs. Neviens cilvēks, kurš ilgstoši atrodas pie varas, nav pasargāts no lielummānijas. Gan pašmāju, gan jo īpaši kaimiņu valsts līderi. Tāpēc divu termiņu ievēlēšanas cikls ir pamatota profilakse pret šo bīstamo gara slimību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!