Foto: Privātais arhīvs
Raksturīgi, ka zemes reforma pilsētās tika realizēta, rupji pārkāpjot zemes reformas likumā noteiktos mērķus un uzdevumus. Likumā bija noteikts ievērot visu procesa dalībnieku, proti, zemes lietotāju, trešo personu un mantinieku intereses.

Risinājumā nelietīgi tika pārkāpts Satversmes 91. pantā noteiktais līdztiesības un atšķirīgas attieksmes nepieļaujamības princips ar Civillikuma (CL) 968. panta izņēmumiem, ignorējot spēkā esošo CL 847. pantu, ka tiesiskā ziņā dalāmas ir tikai tās lietas, kuras var, neiznīcinot būtību, dalīt daļās, pie kam katra daļa ir patstāvīgs vesels, pārkāpjot 1990. gada 4. maija deklarācijas 8. pantu un vairākas citas normas.

90. gadu nelietības šodienas skatījumā

Saistībā ar Civillikuma 968. panta izkropļojumu, ar izņēmumiem no tā, atrodam, ka reformas gaitā un joprojām netiek ņemts vērā Civillikuma Ievada 1. pants, kas nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticība, un CL 3. pants, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likumdevējs ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" pretrunā pat arī ar šī likuma minēto 3. pantu pieņēma 14.pantu, ar kura izņēmumiem izkropļoja pēc būtības "svēto", neaizskaramo Civillikuma 847. un 968. pantu, kas noteica, ka māja, būve, kas uzbūvēta uz zemes, ir vienots īpašums.

Arī pirmskara Latvijas likumdošanā Tieslietu ministrijas 1938. gada izdevumā "Nodokļu likme" atrodam skaidrojumu, ka zeme zem ēkām ar pagalmiem nav atsevišķi no mājas (dzīvokļiem) novērtējama un apliekama ar nodokļiem. Kas notiek mūsu mīļajā Latvijā? Atņem mājām piesaistīto zemi pēc anarhijas principa, kaut šādu rīcību ierobežo, liedz citas normas. Un šīs nelietības nenovērš jau 25 gadus. Vai kopumā tās nav organizētās noziedzīgas rīcības pazīmes?

Dzīvokļu īpašnieki mājās dzīvoja jau desmitiem gadu ilgi, bija ieguvuši lietojuma tiesības ar ieilgumu. Arī būvniecības normas, kas bija spēkā un ir arī šodien, noteic, ka mājas, būves projekts piesaistāms zemei. Nekā. Likumdevējiem un zemes reformas realizētājiem likumu ievērošana nav saistoša.

Šajā sakarā Latvijas Universitātes profesors J. Rozenfelds Satversmes tiesas 27.01.2011. sprieduma lietā Nr.2010-22-01, norādīja, ka 968. panta "risinājums", pirmkārt, spilgti atšķiras no citās postkomunisma valstīs sastopamā, jo gandrīz it visur, ieskaitot arī Krievijas Federāciju, "ēkas un zemes" problēma risināta, pielietojot labi pazīstamo un pietiekami detalizēti izstrādāto mantojamās nomas (emphyteusis, vectigal) vai arī apbūves tiesību (superficius) institūtu.

Latvijas risinājums nopietnu saimniecisku problēmu pārvērš par juridisku karikatūru, kas galu galā problēmu neatrisina, bet tikai atliek tālākā nākotnē".

Šis TM likumprojekta izstrādes ierosinājums radās uz mūsu biedrības "Ausma" iesnieguma pamata, to iesniedzot pieņemšanā Ministru Prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība), kurš 2010. gada 13. septembrī izdeva rīkojumu Nr. 541 "Par Koncepciju par Civillikuma Lietu tiesību daļas modernizāciju" un ar 4.1. punktu uzdeva Tieslietu ministram (NA) iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā līdz 2012. gada 1. augustam normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1. varianta īstenošanai attiecībā uz tiesiskā regulējuma noteikšanu, lai izbeigtu pastāvošo dalīto īpašumu tiesiskās attiecības, novērstu dalīto īpašumu izveidošanu turpmāk.

Cik gadus Tieslietu ministrija vilcināja Ministru prezidenta rīkojuma izpildi? Beidzot, pēc pieciem gadiem likumprojekts ir iesniegts, bet tā saturs ir draudošs, kas nostiprina minētās anomālijas.

Neraugoties uz biedrības "Ausma" atkārtoti Tieslietu ministram iesniegtajiem plašiem pētījumiem un priekšlikumiem, kā atrisināt šo gadsimta nelietību, Tieslietu ministrija beidzot sagatavoja un ar daudzu saskaņojumu ministrijās, valsts sekretāru sanāksmē, Ministru Kabineta komitejā un citu svētību, nesastopot šķēršļus, nosūtīja uz Saeimu likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu", kas nevis atrisina problēmu, bet ievieš vēl lielākas anomālijas un cenšas nostiprināt minētās nelietības un ieviest jaunas, savā mājaslapā paziņojot, kā no melu laboratorijas pārpilnības raga, ka neviens no sabiedrības pārstāvjiem priekšlikumus šim likumprojektam nav iesniedzis.

Reformas realizācija notika ar atšķirīgu attieksmi

Pilsētu zemes reformas likumā, pārkāpjot likuma noteiktos mērķus un uzdevumus, kas noteica īpašuma pārvaldes formu maiņu, visu procesa dalībnieku tiesisko attiecību sabalansēšanu, īpašuma tiesības uz zemi tika atjaunotas divos patstāvīgos procesos – atšķirīgi laukos un pilsētās. Zemes īpašuma tiesību atjaunošanu pilsētās veica nevis balstoties uz zemes reformas principiem, bet gan denacionalizācijas principiem. Šeit arī meklējamas šī zemes reformas likuma kriminālā rakstura pazīmju sākums.

Denacionalizācijas principi vērsti tieši uz īpašumu restitūciju (tiesību atjaunošanu), atgriešanu bijušajiem īpašniekiem vai mantiniekiem, kā sakarā veidotos citas tiesiskās attiecības pret trešām personām, nekā zemes reformā.

Proti, likumdevējs likumā par zemes reformu noteica trīs iespējas: zemes mantiniekiem izmaksāt kompensācijas sertifikātus, zemi atgriezt natūrā vai ierādīt līdzvērtīgu citā vietā un nenoteica, kā kurā gadījumā piemērot šīs kategorijas, tas ir, pašvaldībām atstāja neierobežotas tiesības lemt pēc izvēles vai, kā tautā mēdz teikt, lemt pēc vajadzības, pēc labas gribas žesta, pēc labvēlības principa pret atsevišķiem zemes reformas subjektiem.

Pētījumu materiālos www.lanida.lv "Konstitucionālā kontrole īpašumu tiesību aizsardzībā", analizējot ECT spriedumu lietā Malons pret Lielbritāniju 1984. gadā, norāda, ka, ja izpildvarai tiek piešķirtas neierobežotas izvēles tiesības kā neierobežota vara, tas neatbilst tiesiskas valsts principiem.

Tas ar šīm aplamībām vēl nav viss. Likumdošanas manipulāciju sekas rāda Valsts Zemes dienesta (VZD) 2012. gada apskats, ka Rīgā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir aptuveni 310 tūkstoši dzīvokļu īpašumu, no kuriem aptuveni 170 tūkstošos gadījumu zeme un dzīvoklis ir viena īpašnieka rokās, bet aptuveni 140 tūkstoši dzīvokļu īpašumu ir dalīti (atsevišķi pastāv būvju īpašums un zemes īpašums). No teiktā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka 170 tūkstošos īpašumu gadījumu nostrādāja kukuļi, draugu būšana, pašu likumdevēju un/vai likuma izpildītāju neierobežotas rīcības intereses.

VZD, analizējot mikrorajonus Rīgā, parāda arī cita rakstura diskrimināciju. Proti, ka vienota īpašuma gadījumā zemes platība uz dzīvokļa kvadrātmetru ir tikai 1,5 kvadrātmetri - savējiem, "labākajiem" cilvēkiem Rīgas pašvaldības zemes komisija noteikusi "funkcionāli nepieciešamo" zemi zem mājām divas reizes mazāku, lai nodokļi un citi maksājumi būtu mazāki.

Var būt arī citi iemesli, piemēram, kādu zemes gabalu blakus nogrieza savām vajadzībām vai sadalīja "brālīgi". Turpat 95 000 dalītā īpašuma subjektiem, kuri, visticamāk, neaprūpēja zemes dalītājus ar kukuļiem, aprēķināja zemi tā, ka uz 1 m2 dzīvokļa jau 2,3 m2 zemes , kas liecina, ka Rīgas pašvaldību privatizācijas komisijas zemes piespiedu nomas dalībniekiem piemēroja plaša mēroga atšķirīgu attieksmi, viņu mājām nosakot gandrīz divas reizes lielāku "funkcionāli nepieciešamo zemi".

Par iemesliem, kāpēc tā noticis, jāmin pašiem.

Un tagad Tieslietu ministrija (NA) uz uzpūstās kadastrālās vērtības fona un divkārt lielākas zemes, kāda nepieciešama daudzdzīvokļu mājām, jau sagatavoja un iesniedza Saeimā likumprojektu (jau otrajā lasījumā) uz "brīvprātīgi – piespiedu" pamata izspiest no 140 000 dzīvokļu īpašniekiem simtiem miljonu eiro zemes īpašnieku kabatas papildināšanai, kur šī likumprojekta tekstā un anotācijā netieši izskan draudi. Tie ir sekojoši: ja 51 % dzīvokļu īpašnieku vēlmei izpirkt zemi nepakļausies 49 % dzīvokļu, viņu tiesības uz īpašumu ierobežos, dzīvokļus ieķīlājot uz desmt gadiem par labu zemes īpašniekam, desmit gadus maksās piespiedu nomas maksu un zemes izpirkuma parādu kadastrālās vērtības apmērā uz izpirkuma dienu + 18 % . Ja izpirkuma summu nenomaksā desmit gadu laikā, dzīvoklis pāries "zemes baltā barona" īpašumā – kā raksta Pietiek.com rakstos – viss beigsies ar "šausmīgām beigām".

Ar šiem 49 % dzīvokļu Tieslietu ministrija, mūsu skatījumā, ne jau bez zemes uzpircēju ierosmes un Maksātnespējas administratoru iniciatīvas sagatavoja šo likumprojektu, plāno sevi aplaimot ar lielu naudu, bet dzīvokļu īpašniekus iedzīt dzimtcilvēku kārtā, jo savu ieķīlāto dzīvokli nevarēs pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt bez TM vai VZD noteiktā muižkunga (zemes īpašnieka) atļaujas. Ja zem vēlēsies pirkt tikai daži dzīvokļi, mazāk par 51 %, nekāda dalītā īpašuma izbeigšana nenotiks, visa māja paliks kā nomnieki, zemes īpašnieka katorgā uz mūžu mūžiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir ietvērusi spriedumā (Džeims un citi pret Apvienoto Karalisti), atzīstot, ka: "Mūsdienu sabiedrībā dzīvesvietas (mājokļa) esamība ir viena no primārajām sociālajām vajadzībām un ka tiesiskās attiecības, kas skar šo sfēru, nevar un nedrīkst tikt padarītas atkarīgas vienīgi no brīvā tirgus apstākļiem. Līdz ar šo grozījumu un izņēmumu radīšanu dzīvokļu īpašniekiem netika ievērots tiesiskās paļāvības princips Administratīvā procesa likuma desmitā panta 6. punktā (un citur), kas ir jāatjauno.

Savukārt Satversmes tiesa minētajā spriedumā konstatē, ka "šā brīža zemes kadastrālās bāzes tiesiskais regulējums neparedz nekustamā īpašuma vērtības korekciju atkarībā no tā, vai uz zemes gabala atrodas otrai personai piederošs nekustamais īpašums, un ka šī nepilnība būtu novēršama, jo ar piespiedu nomas tiesiskām attiecībām apgrūtināta nekustamā īpašuma tirgus vērtība esot zemāka".

Nav šaubu, dalītā īpašuma izbeigšanai jāpiemēro 1990. gada 4. maija deklarācijas pamatpatiesība, kas noteikta deklarācijas 8. pantā noteiktajās garantijās saglabāt sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām, kas arī atbilst pasludinātajai zemes reformas likuma jēgai - "viens likums, viena taisnība visiem".

Zemes zem mājām izpirkuma likumprojektā jāparedz
CL 968. panta izkropļojumu atcelšana

Likumprojektā ir jāizskata jautājums par likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. panta atcelšanu, lai atjaunotu sociālo taisnīgumu un Satversmē garantēto cilvēktiesību ievērošanu, atjaunotu Civillikuma 968. panta darbību, kurā noteikts, ka māja, būve, kas uzbūvēta uz zemes, ir vienots īpašums.

Dzīvokļu tiesību ierobežojumi, izkropļojot CL 847., 968., 998., 999. un 1024. panta jēgu un dzīvokļu īpašniekiem atņemot zemes lietošanas un īpašumā iegūšanas tiesības, nebija pamatoti ar 116. pantu vai citu Satversmes normu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības.

Šie ierobežojumi attieksmē pret dzīvokļu īpašniekiem nebija leģitīmi, jo tika pārkāpti Satversmes 105. pantā noteiktie principi, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Zemes īpašnieku tiesību ierobežojumus nosaka Satversmes 116. pants. Personas tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Likumprojekts ir jāsaskaņo ar likumu par zemes reformu

1991. gada 20. novembra likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteikts, ka zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.

3. pants. Zemes reformas uzdevumi. Zemes reformas uzdevumi ir: 1) veidot tiesisku pamatu zemes attiecību regulēšanā un zemes īpašnieku un lietotāju tiesību aizsardzībā un pienākumu ievērošanā; 2) 9. panta minētajām personām atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai nodot zemi īpašumā, kā arī piešķirt zemi lietošanā".

Tātad vārdu savienojumi "sabiedrības intereses", "zemes aizsardzība un "racionāla izmantošana" reformas gaitā pazaudē jēgu, taisnīguma principus pakļauj interešu konflikts.

Risinājums jāsāk ar zemes zem daudzdzīvokļu mājām patiesās
kadastrālās vērtības noteikšanu

Ieskatoties pirmskara Latvijas likumdošanā, Latvijas Tieslietu ministrijas 1938. gada izdevumā "Nodokļu likme" atrodam skaidrojumu, kurā minēts, ka zeme zem ēkām ar pagalmiem nav atsevišķi no mājas (dzīvokļiem) novērtējama un apliekama ar nodokļiem.

VZD un TM tas netraucē radīt tiesību normas, ar kurām "kāpt uz galvas" dzīvokļu īpašniekiem.

Latvijas pirmskara likumdošana, atvainojos, ir pie vienas vietas. Mūsu rīcībā ir daudz ačgārnu zemes kadastrālās vērtēšanas faktu. Piemēram, uz viena īpašnieka zemes daļas ir uzbūvēta daudzdzīvokļu māja, uz otras šī zemes īpašnieka zemes atrodas īpašnieka ražošanas ēkas (autoserviss). Visai šai zemei viena kadastrālā vērtība. Apsaimniekotājs kopā ar zemes īpašnieku slēdz nomas maksas līgumu, ražojošās un neražojošās zemes kadastrālo vērtību dala uz galviņām un dzīvokļu īpašniekiem liek maksāt paaugstinātu maksu kā par ražojošu zemes gabalu.

Un šeit pamēģiniet apstrīdēt apsaimniekotājam un zemes īpašniekam ar likumu piešķirtās ekskluzīvās tiesības slēgt zemes piespiedu nomas līgumu trešās, svešas personas "interesēs"! Tas ir tīšs cilvēktiesību pārkāpums - divām svešām personām nosaka tiesības gūt labumu, pieprasīt naudu no dzīvokļu īpašniekiem pēc saviem ieskatiem.

Gribiet, ejiet tiesāties. Tiesa jūs pasūtīs vienu māju tālāk. Nejaucieties citu subjektu darījumos, kas noteikts likumā "Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums". Kā gan jūs apstrīdēsiet netaisnīgo kadastrālo vērtību viena īpašnieka nesadalītai zemei?

Vairākos gadījumos VZD (vainīgs ir likums, kuru sastādīja TM un VZD) ir radījis daudzus tādus precedentus, ka divu īpašnieku zemes, kuru izlietojums arī vienāds, kadastrālā vērtība var būt pat neskaitāmas reizes lielāka nekā otram.

Ja zemes izpirkuma likumā nerisina kadastrālās vērtības nosacījumus, zemes izpirkšana reāli nav realizējama (skatīt trīs iniciatīvas "ManaBalss.lv).

Kadastrālās vērtēšanas anomālijas ir viens no svarīgākajiem tiesību aizskārumiem ne tikai dzīvojamām mājām, bet visam nekustamajam īpašumam. Dzīvokļu īpašnieki tiek aplikti ar nepamatotiem zemes piespiedu nomas maksājumiem un nepamatotu īpašuma nodokli, kaut šīs zemes vērtība ir nemainīga.

Zemes vērtību ir jārēķina no ienākumiem trīs gadu periodā, ko nosaka arī pirmskara likumdošana, jo zemei zem dzīvojamajām mājām nav kapitāla pieauguma, proti, tā nedod vērtības pieaugumu, nevis no nenosakāmās tirgus vērtības.

Arī Satversmes tiesas sprieduma Nr. 2010-21-01 13.2. punktā norādīts, ka Satversmes tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību minētajā jautājumā izvērtēt kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijus, kas nav izvērtēti. Minētais TM likumprojekts ne tikai nepārvērtē šīs zemes kadastrālo vērtību, bet plāno pārdot zemi nabagiem par to kadastrālo vērtību, kas būs uz 2020. gadu, plus 18 %. Varens plāns tautas naudas iekasēšanai! Tas nav organizētās noziedzības projekts?

Zemi zem daudzdzīvokļu mājām jāizpērk valstij un pašvaldībām

Katrs Latvijas iedzīvotājs uz šo jautājumu atbildēs bez minstināšanās un pateiks, ka jāatbild tiem, kas šo putru vārīja, ka zemi no tagadējiem zemes īpašniekiem jāizpērk valstij un pašvaldībai. Nezinu, kādēļ to "nesaprot" vai nezina TM likumu taisītāji.

Jārisina noteikumi, kā nodot īpašumu par maksu dzīvokļu īpašniekiem, to izpērkot par saprātīgu cenu. Un tagad Tieslietu ministrija (NA ministrs Dzintars Rasnačs) likumprojektā saplānojis paņēmienus, kā šo atbildību novelt uz dzīvokļu īpašnieku kabatām, it kā netīši sodīt ar izpirkuma maksu.

Nepirksiet, nemaksāsiet spekulantiem meslus, dzīvokļus atņems – tā izriet no likumprojekta satura.

Lai zemes ieguvējam neradītu zaudējumus, izpirkuma zemei cena jānosaka tāda, par kādu to iegādājās. Pie tam zemes īpašnieki jau otro gadu desmitu saņem nomas maksu, kas vērtējama kā izpirkuma maksa.

Zemi izpērk par vēsturiski patiesu vērtību (skatīt iniciatīvu ManaBalss.lv: https://manabalss.lv/i/627) "Par piespiedu nomas zemes kadastrālo vērtību" (pavisam ManaBalss.lv) portālā ir trīs iniciatīvas), kā arī Latvijas Republikas 1938. gada likumu "Nodokļu likme", kurā izteikti zemes zem mājām vērtēšanas kritēriji, ka zeme zem ēkām un būvēm nav vērtējama atsevišķi, bet izejot no būves vērtības.

Dalītā īpašuma izbeigšana jārisina arī atbilstoši dzīvokļu īpašnieku maksātspējai, ko nosaka "Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma", 4. pantā, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi ir šādi: 2) optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana, samērojot tos ar dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju.

Zeme, kas piederēja pašvaldībām, laikā uz 1938.gadu nebija izpirkta

Latvijas Republikas pirmskara perioda, proti, 1938. gada likumam "Par dalīta īpašuma tiesību atcelšanu" 1. pantā tika noteikts, ka dalīta īpašuma tiesības uz nekustamiem īpašumiem tiek atceltas un likvidētas šai likumā paredzētajā kārtībā, bet jau saskaņā ar šī likuma 2. pantu īpašumtiesīgiem lietotājiem uz līguma objektiem tiek piešķirtas pilnas īpašuma tiesības. Savukārt, ar šī likuma 3.,5.,6.,7.,8.,10. un 25. pantā ietvertajām normām tiek reglamentēts maksāšanas termiņš, apjoms un kārtība vienai dalīta īpašuma īpašnieku pusei pret otru dalīta īpašuma saliedēšanas sakarā.

Ar šī likuma 25. panta normu tika noteikts, ka īpašumtiesīgs lietotājs var samaksāt izpirkuma maksu virsīpašniekam (pašvaldībai) līdzīgos gadskārtējos maksājumos piecu gadu laikā (informāciju var iegūt Latvijas Nacionālās bibliotēkas elektroniskajā datu bāzē, Valdības Vēstnesis).

1938. gadā likumā par dalītā īpašuma izbeigšanu zemes izpirkšanu pārtrauca okupācija, tādēļ zeme nav izpirkta un tas nenozīmē, ka tā ir jādāvina. Daudzkārt šodien apbūvētā zeme bija bez ceļiem, nevienam nevajadzīgs, applūdis purvs, bez komunikācijām, kas nozīmē, ka daudzi "mantinieki" zemi zem daudzdzīvokļu mājām neizpirka, saņēma dāvanā ar infrastruktūru. Apdāvinātajiem TM ar likumprojektu no dzīvokļu īpašnieku kabatas paredz piespiest samaksāt desmit vai piecpadsmitkārtīgā apmēra augstāku cenu, par kuru tagad mantinieki zemi ieguva. Taisnīgi?

Savukārt dzīvokļu īpašnieki, kas kalpoja padomju režīmam, savu darbu ieguldīja tautsaimniecībā, tātad ir tiesīgi saņemt kompensāciju, ko ieguva no privatizācijas! Kur palika tā nauda, arī pensiju fondam paredzētā? Lūk, kur arī jābūt vietā sauklim - "viens likums, viena taisnība visiem". Kur palika partijas "Nacionālā Apvienība" TM sirdsapziņa, virzot prettiesisku likumu uz Saeimu?

Izpērkamās vai piespiedu nomas zemes apgrūtinājumu nasta jānes zemes īpašniekiem

CL 2138. pants nosaka, ka uz iznomāto vai izīrēto lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi, ja nav norunāts citādi, jānes iznomātājam vai izīrētājam, tādēļ viņam arī jāatlīdzina izdevumi, ko tam nolūkam būtu taisījis nomnieks vai īrnieks. Izpirkuma maksā šī zemes daļa nav jāiekļauj, bet likumprojektā redzam, ka ne tikai tas ir iekļauts uz iepriekšējo gadu risinājuma, bet paredz "piegriezt" klāt "liekos" zemes gabalus. Apgrūtinājumi, kā koplietošanas ceļi, "Latvijas Gāzes", "Lattelecom" un "Latvenergo" būvju zeme, bumbu patvertnes un citas būves prettiesiski tiek uzlikti kā nasta dzīvokļu īpašniekiem. Lai maksā un kalpo kā vergi?

Apgrūtinātajai zemei ar dzīvojamām mājām zemes mantiniekiem bija izvēles iespējas

Likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" apgrūtinātās ar dzīvojamām mājām zemes mantiniekiem paredzēja izvēlēties kompensāciju, tātad tagad viņiem nav tiesiska pamata uzskatīt, ka viņi nezināja šo izvēli vai pašvaldība liedza vismaz vienu no kompensācijas variantiem. Saņemt zemi, ja nav apgrūtināta, saņemt kompensāciju kompensācijas sertifikātos vai pieprasīt zemi citā vietā.

Kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt

Mūsuprāt, nosakot pamatotu zemes inventarizācijas cenu vai atjaunojot to sākotnējā kadastrālās vērtības līmenī, kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt, jo tā attiecas uz nodokļiem un nodevām, tādēļ ir visas iespējas šai zemei noteikt atsevišķu un reālu kadastrālo vērtību un zemi izpirkt minētājā kārtībā.

Zemei zem daudzdzīvokļu mājām nav un nevar būt tirgus vērtības, to nebija paredzēts pirkt un pārdot, jo likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. pantā dzīvokļu īpašniekiem bija noteiktas zemes pirmpirkuma tiesības, kas masveidā tika pārkāptas ar fiktīviem dāvinājumiem (ieguva par velti un grib nodot izpirkšanai par tirgus vērtību) vai pārdošanu pa daļām ar dažu dienu starplaiku, vai citādi.

Neskatoties uz to, ka bija arī atsevišķas sūdzības tiesās vai valsts un pašvaldību iestādēs par pirmpirkuma tiesību slēpšanu, valsts vara un pašvaldības bija infantilas un nenodrošināja nekādu aizstāvību.

Lasiet VZD 2012. gada pārskata datus, kas pierāda, kur ir zemes zem mājām pirmpirkuma tiesību pārkāpumu rezultāts un piemēri. Piemēram, dzīvokļu skaits daudzdzīvokļu mājās, kas atrodas uz zemes īpašnieka zemes:

  • Bārbele Valda, Grāve Inga, Ķuzis Vents, SIA "Lieldamme" – 3150 dzīvokļi
  • Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze – 3104 dzīvokļi
  • Akciju sabiedrība "Pilsētas zemes dienests" – 2175 dzīvokļi
  • Arvīds Reinholds – 1903 dzīvokļi
  • Akciju sabiedrība "REVERSED" - 862 dzīvokli
  • Natalia Maleva - 540 dzīvokļi
  • Akciju sabiedrība "Zemes īpašnieku ģilde" - 538 dzīvokļi

Kopumā tikai dažiem īpašniekiem uzpirkta zeme zem daudzdzīvokļu mājām, uz kuras atrodas 12 272 dzīvokļi (šodien šis skaitlis gan jau stipri lielāks).

Protams, ja valsts piespiedu nomas zemei noteiks patieso zemes vērtību, iespējams, dzīvokļu īpašnieki par šādu cenu zemi zem mājas izpirks paši, turklāt nebūtu vai reti būtu strīdi par zemes lielumu ap māju jeb būvnormatīvos noteikto vai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Dzīvokļu īpašniekiem bija tiesiskā paļāvība uz saudzējošu likumdošanu

Savukārt Satversmes tiesas (ST) lietā Nr. 2010-22-01 punktā 13.3. Saeima norāda, ka apstrīdēto normu mērķis bija novērst situāciju, kas ļautu zemes īpašniekiem gūt nesamērīgu peļņu, kamēr aktualizētā nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība vēl nav izlīdzinājusies.

Šajā laikā dzīvokļu īpašniekiem bijusi tiesiskā paļāvība uz to, ka pāreja uz jauno tiesisko regulējumu būs saudzējoša. Satversmes tiesa tomēr piekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka lēmums aktualizēt nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2008. gadā tika pieņemts galvenokārt politisko apsvērumu dēļ, lai ar vieglu roku papildinātu ienākumus budžetā, līdzīgi kā tas noticis ar sodu aplokšņu algām, kuras valstī faktiski neapkaro.

Šajā gadījumā kadastrālā vērtība ir kārtējais nodoklis, nasta tautai. Ir pamats uzpūsto kadastrālo vērtību atcelt iepriekšējā līmenī vai vērsties Satversmes tiesā.

Zeme zem mājām uzskatāma par izpirktu

No likumprojektu par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" anotācijām ST secina, ka nomas maksas apmērs seši procenti gadā tika plānots, lai zemesgabala nomas maksa tā vērtību atlīdzinātu 16 gadu laikā.

Šāds laika posms aptuveni atbilstot termiņam, uz kādu tiekot ņemts hipotekārais kredīts nekustamo īpašumu iegādei. Savukārt VZD rēķina, ka dzīvokļi izpērk zemi 13 gadu laikā vai 100 gadu laikā 7.5 reizes.

Šī ST sprieduma 13.4. punktā Saeimas atbildes raksta papildinājumos norādīts, ka zemesgabala īpašnieks, kurš saņem nomas maksu piespiedu nomas ietvaros, un zemesgabala īpašnieks, kurš brīvi iznomā savu nekustamo īpašumu, nav un nevar būt vienādos vai pat salīdzināmos apstākļos (skatīt lietas materiālu 1. sējumā 157. lappusē).

J. Rozenfelds savā atzinumā secina, ka ar piespiedu nomas tiesībām apgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtība ir daudz zemāka par neapgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtību (skatīt lietas materiālu 1. sējumā 174. lappusē). Tiesību akti, kas regulē nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, neparedz iespēju koriģēt nekustamā īpašuma vērtību atkarībā no tā, vai uz zemes atrodas citai personai piederošas ēkas (būves), kas ir likuma kārtējā netaisnība.

Izpērkamās funkcionāli nepieciešamas zemes lielumu
jānosaka ar formulu

Joprojām jaunajā likumprojektā un Ministru kabineta noteikumos paredzēts piesaistāmo zemi noteikt aizmuguriski. Normatīvajos aktos neparedz zemes lielumu katrai mājai aprēķināt ar formulu, izslēgtu patvaļu, korupciju un diskrimināciju, lai kārtējo reizi nepieļautu amatpersonu neierobežotu varu.

Lasām likumprojekta 1. panta 3. punktu, kurā teikts, kā piespiedu dalītā īpašuma zemes gabals ir zeme, uz kuras atrodas piespiedu dalītā īpašuma ēka vai tā pilnībā vai daļēji sakrīt ar privatizāciju regulējošajos normatīvajos aktos noteikto dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

To pašu atkārto arī MK noteikumi "Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība", ar kuru plāno piešķirt aizmuguriski esošo zemes gabalu, vēl pievienojot klāt "lieko" zemi un noteikumi tiek izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 28. panta ceturto daļu.

Tālāk nav kur iet. Likumdevēji, nosakot mājām zemes lielumu, atkal iet patvaļas un korupcijas pēdās: cik lielu zemi izpirkšanai pašvaldību amatpersonas gribēs ierādīt, tik arī ierādīs, jo likumprojekts paredz amatpersonām atkal piešķirt neierobežotas tiesības, korupcijas iespējas.

Atkal Rīgas domes amatpersonas, neko nedarot savas kompetences ietvaros, lai aizsargātu rīdziniekus no zemes pārpircēju patvaļas un patiesa zemes lieluma noteikšanai, atsevišķa zemes robežu plāna izstrādāšanai, varēs ņirgāties par valdību un Saeimu un teikt – pie visa vainīga valdība. Atkal izskatīsies, ka tas pareizi teikts, jo šādas valsts varas un pašvaldības gadsimta nelietības "balto baronu" interesēs vērojamas tikai Latvijā, bet nav nekur citur Eiropā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!